Delikāti. Problēmas ar taisno zarnu grūtniecības laikā un pēcdzemdību periodā

Ir tēmas, par kurām topošās un jaunās māmiņas izvairās runāt, jo tās ir pārāk intīmas un delikātas. Viena no tām ir jautājums par gremošanas sistēmu beigu daļas, proti, taisnās zarnas, fizioloģiskajām izmaiņām grūtniecības laikā un pēc bērna piedzimšanas. Taču izvairīties no šīs tēmas nav pamata – fizioloģiskas izmaiņas šajā periodā notiek ar visām. Vairāk par problēmām un iespējamiem risinājumiem stāsta ginekoloģe un dzemdību speciāliste Vita Začesta. 

Ja vien ir iespēja apmeklēt tualeti, to vajag darīt, veltot procesam tik laika, cik nepieciešams, lai zarnas iztukšotu.

FOTO: Shutterstock.com

Ja vien ir iespēja apmeklēt tualeti, to vajag darīt, veltot procesam tik laika, cik nepieciešams, lai zarnas iztukšotu.

Grūtniecības laikā sieviete piedzīvo dažādas fizioloģiskas izmaiņas – tās ir ne tikai vizuālas ārējās izmaiņas, bet arī izmaiņas iekšējos orgānos. Runājot par gremošanas sistēmas fizioloģiskajām izmaiņām, tās rada grūtniecību sargājošais hormons progesterons, kas atslābina gludo muskulatūru. Tātad to atslābina ne tikai dzemdē, bet arī kuņģa un zarnu traktā. Kad gludā muskulatūra ir atslābusi, citiem vārdiem sakot, kļuvusi nedaudz “vaļīga”, sagremotās barības virzība notiek lēnāk, kas arī ir iemesls aizcietējumiem.


1. PROBLĒMA. Aizcietējumi
Medicīniski par vēdera aizcietējumu sākt runāt tad, ja nedēļas laikā vēders iziet mazāk nekā trīs reizes, ja ir cieta fekāliju konsistence, vēdera izeja notiek ar piepūli. Ja zarnas iztukšojas retāk nekā vienu reizi nedēļā un tā ir jau vairākas nedēļas, jākonsultējas ar speciālistu par iespējamo taktiku problēmas risināšanā. Lai neveidotos aizcietējumi, ir svarīgi ievērot dažus būtiskus nosacījumus: lietot šķiedrvielām bagātu uzturu, dzert gana daudz ūdens, būt fiziski aktīvai. Daudzām grūtniecēm tas nozīmē gaidību laikā papildus lietot magniju, kas palīdz risināt arī aizcietējuma problēmu. 

 

Dzemdībās ir iespējami gan plīsumi, gan nepieciešamība veikt epiziotomiju, taču tas nenozīmē, ka sievietei būtu jābaidās dzemdēt vai arī tāpēc jāizvēlas mazuli laist pasaulē ar ķeizargriezienu.



Ja ir aizcietējumi, sievietei uzmanīgi jāieklausās savā ķermenī, lai  neveidotos “apburtais loks” – sieviete izvairās doties uz labierīcībām, jo baidās piedzīvot nepatīkamās sajūtas, taču šāda taktika problēmu tikai saasina. Ja vien ir iespēja apmeklēt tualeti, to vajag darīt, veltot procesam tik laika, cik nepieciešams, lai zarnas iztukšotu. 


2. PROBLĒMA. Hemoroīdi
Vēl viena no fizioloģiskajām izmaiņām, kas skar sievietes organismu grūtniecības laikā, ir vēnu paplašināšanās. Kā zināms, vēnas ir ne tikai uz kājām, bet arī apkārt taisnajai zarnai. Aizcietējumu ietekmē šie asinsvadi var veidoties kā izspīlējums jeb izvelvējums, tāds kā mezgls, ko sauc par hemoroīdu. Hemoroīdi var būt gan iekšējie, gan ārējie. Gadījumos, kad anālās atveres rajonā redzami (sataustāmi) mazi maisiņi, bet nav nekādu papildu sūdzību, piemēram, sāpju, dedzināšanas, asiņošanas, visbiežāk grūtniecības laikā nav nepieciešama ne medikamentoza, ne ķirurģiska iejaukšanās. Taču rekomendē ievērot tos pašus pamatnoteikumus, ko aizcietējumu mazināšanai, – jāpalielina šķidruma apjoms, jāuzņem šķiedrvielām bagāts uzturs, regulāri jāveic fiziskās aktivitātes atbilstoši topošās māmiņas vispārējam veselības stāvoklim. Rekomendējamas ir tādas aktivitātes kā staigāšana un peldēšana, kas aktivizē zarnu muskuļu darbību. 

Dažkārt sievietes hemoroīdus pamana, tualetes apmeklējuma laikā noslaukoties un redzot uz papīra asinis. Nereti pirmajā brīdī sievietes ļoti satraucas, domājot, ka asiņošana ir no maksts, taču tās ir hemoroīdu traumas vēdera izejas laikā. 

Hemoroīdu veidošanos veicina:
•    aizcietējumi;
•    hronisks klepus;
•    iedzimtības faktori;
•    vecums.
Ja rodas aizdomas par hemoroīdiem, kārtējā vizītē pie ginekologa vajag par to pastāstīt, un speciālists pārbaudīs un sniegs rekomendācijas turpmākai rīcībai, piemēram, ieteiks lietot speciālas svecītes vai krēmu. Sarežģītākos gadījumos ārsts var noteikt terapiju ar medikamentiem. 
 

Hemoroīdi dzemdību laikā
Lielākai daļai grūtnieču, kurām ir redzami hemoroīdi, tie vēl vairāk izplešas dzemdībās. Ja hemoroīdi bijuši nelieli, dzemdību izstumšanas periodā tie tiek izspiesti, līdz ar to vēl vairāk pietūkst, taču normāli pēc dzemdībām trīs līdz sešu mēnešu laikā samazinās [1; 9]. Ja tā nenotiek un sūdzības turpinās, ir sāpes, dedzināšana, asiņošana, tad var vērsties pēc padoma pie proktologa (ārsts, kurš risina problēmas, kas saistītas ar taisno zarnu). Ķirurģisku risinājumu, visticamāk, nerekomendēs ne grūtniecības laikā, ne arī periodā, kad mamma mazuli zīda ar krūti. 
 

Hemoroīdu radītā diskomforta mazināšana 
Ja hemoroīdi ir iekaisuši, sāpīgi, var noderēt vēsas kompreses, ko liek uz problēmvietas, paturot neilgu brīdi. Dažreiz situāciju var atvieglot tīra ūdens siltas sēdvannas, kas palīdz atslābināt taisnās zarnas muskuli. Ikdienas higiēnā ieteicams izvairīties no kairinošām ziepēm un pārlieku lielas berzēšanas. Pārtikā jāizslēdz asi, piparoti ēdieni. 


DER ZINĀT!
•    Ļoti retos gadījumos sievietes var sūdzēties par asiņošanu no taisnās zarnas, kā cēlonis nebūs hemoroīdi, bet anālās fisūras, kas ir sīkas plaisiņas taisnās zarnas gļotādā. Arī šajā gadījumā ārstēšanas pirmais solis ir novērst aizcietējumus. 

•    Dažkārt sievietes jūt sāpes taisnajā zarnā, kas var būt ne tikai hemoroīdu un fisūru izraisītas, bet saistītas ar iegurņa muskulatūras spazmēšanos, kas ir sāpīga muskuļu kontrakcija. 

•    Ir gadījumi, kad sāpes taisnajā zarnā rada herpes vīrusa klātbūtne. 

•    Dažkārt sāpes var būt saistītas ar sāpēm astes kaulā artrīta vai kādas traumas dēļ.



PROBLĒMA. Nieze anālās atveres rajonā
Vēl kāda delikāta problēma, kura mēdz piemeklēt topošās māmiņas, ir nieze anālās atveres rajonā, kas visbiežāk mēdz sievietes traucēt naktīs vai pēc zarnu iztukšošanās. Tas parasti nav sliktas higiēnas rādītājs, gluži otrādi – pārmērīgas tīrības izraisīta problēma. Pārmērīga kairinošu ziepju lietošana, stipra berzēšana, pastiprināta svīšana, arī kairinošu ēdienu lietošana pārtikā var izsaukt niezi anālās atveres rajonā. Niezi var ierosināt arī spalīšu un cērmju klātbūtne zarnu sistēmā. Spalīšos viegli var iedzīvoties topošās māmiņas, kurām jau ir kāds bērns, arī tās, kurām ir mājdzīvnieki. Ja šāda situācija gadās, panikai nav pamata. Ir pieejami līdzekļi parazītu likvidēšanai, ko drīkst lietot arī grūtniecības laikā. 
 

4. PROBLĒMA. Dzemdību procesa izraisīti sarežģījumi
Dzemdības ir fizioloģisks process, kas atstāj ietekmi uz taisno zarnu, tās slēdzējmuskuli (sfinkteru), citiem starpenes muskuļiem un iegurni (sk. 1. zīm.), īpaši, ja dzemdības bijušas traumatiskas. Dzemdībās var būt bijuši plīsumi, medicīnisku iemeslu dēļ veikts starpenes iegriezums jeb epiziotomija.


Plīsumi
Plīsumus iedala četrās pakāpēs.
 

•    Pirmās un otrās pakāpes plīsumi ir nelieli. Ja bijis neliels iekšējais plīsums, tas nozīmē, ka bijuši nelieli gļotādas bojājumi, ārēji – dažas šuves ārpusē uz ādas. Šie plīsumi neskar muskuļus un būtiski neietekmē starpenes muskuļu funkciju. 
•    Ar traumatiskiem plīsumiem saprot trešās un ceturtās pakāpes plīsumus (tie ir aptuveni 1% dzemdību), kad ir bojāts anālās atveres slēdzējmuskulis, kas ir apkārt taisnajai zarnai. Šis muskulis ir gredzenveida. Ja tas tiek pārrauts, to ir grūti savienot. Turklāt pēc savienošanas un sašūšanas var gadīties, ka tas pilnībā neatjauno savu funkciju. 
 

Starpenes iegriezums jeb epiziotomija
Dažkārt, lai izvairītos no trešās un ceturtās pakāpes plīsumiem, veic epiziotomiju, kas ir ķirurģiska iejaukšanās. To dara ārsts vai vecmāte ar šķērēm, un mērķis ir paplašināt starpenes atveri, lai varētu 

Reklāma
Reklāma

piedzimt augļa galviņa [2; 10].

Latvijā kopumā, atšķirībā no daudzām citām valstīm, epiziotomiju izmanto reti (10–15% dzemdību) – tikai tajos gadījumos, kad neveikt epiziotomiju ir daudz riskantāk nekā veikt.

Turklāt Latvijā epiziotomijas griezienu izdara uz sāniem (mediolaterāli), nevis taisni uz leju. (Sk. 2. zīm.). Šāds sānu grieazienans atšķirībā no taisni lejupveiktā nerada papildu riskus. Tāpēc sievietēm nevajadzētu baidīties, ja ārsts izsaka vajadzību veikt šādu procedūru, jo tas nozīmē, ka tas patiešām ir nepieciešams. Par labu epiziotomijai ārsts lemj šādos gadījumos:


•    ja starpene ir tik ļoti iespīlēta, ka pastāv draudi trešās un ceturtās pakāpes plīsumiem; 
•    ja skābekļa trūkuma dēļ nepieciešams mazulim palīdzēt pēc iespējas ātrāk piedzimt. 




SVARĪGI!
Dzemdībās ir iespējami gan plīsumi, gan nepieciešamība veikt epiziotomiju, taču tas nenozīmē, ka sievietei būtu jābaidās dzemdēt vai arī tāpēc jāizvēlas mazuli laist pasaulē ar ķeizargriezienu. Jā, ķeizargrieziens var pasargāt no starpenes traumām, taču šai operācijai ir daudz nopietnu risku, piemēram, daudz lielāka sieviešu mirstība, asiņošanas un infekcijas risks, komplikācijas nākamajās grūtniecībās u.c. Tāpēc ķeizargrieziena izvēle, lai izvairītos no starpenes traumām, nav ne zinātniski pamatota, ne attaisnojama. Turklāt jāatceras, ka ne visas dzemdības ir traumatiskas. 


5. PROBLĒMA. Gāzu un fēču nesaturēšana jeb fekālā inkontinence
Ja dzemdības bijušas traumatiskas, var būt īstermiņa sekas, kas saistītas ar brūces infekciju un dzīšanu, var izveidoties sabiezējumi mezglu rajonā, var būt sāpes un iekaisumi.
Var būt arī ilgtermiņa problēma: ne tikai urīna, bet arī gāzu un fēču nesaturēšana, ko sauc par fekālo inkontinenci [3].  Biežāk šādas problēmas piedzīvo sievietes, kurām dzemdības bijušas traumatiskas, taču ir gadījumi, kad šādi sarežģījumi piemeklē jaunās māmiņas pēc salīdzinoši vieglām un dabiskām dzemdībām. Ir dati, kas apliecina – ar fēču nesaturēšanu saskaras līdz pat 25% jauno māmiņu [4].
Gāzu nesaturēšana ir fekālās inkontinences pirmā pazīme. Ja tā parādās, būtu savlaikus jādomā par problēmas risinājumiem. Ja patvaļīgi izdalās fēces, tā ir ļoti nopietna stadija. Gāzu vai fēču nesaturēšana var parādīties kā uzreiz pēc dzemdībām, tā vairākus gadus pēc mazuļa laišanas pasaulē. Ja problēma aktualizējas uzreiz pēc dzemdībām, aptuveni trīs mēnešu laikā situācijai vajadzētu normalizēties [5.–7.]. Ja sievietei šķiet, ka problēma ir nopietna, nevajag pat gaidīt šo periodu, bet pie speciālista vērsties jau agrāk. 

Ko var līdzēt speciālists? Ne vienmēr nepieciešama vai pat derīga būs ķirurģiska iejaukšanās. Bieži vien labi panākumi ir, lietojot fizikālo terapiju un veicot speciālus starpenes muskulatūras vingrojumus, kas ir līdzīgi Kēgela vingrojumiem. 


3 vingrojumi
Vingrojumu uzdevums ir atjaunot starpenes muskulatūras balsta funkciju un mazā iegurņa orgānu pareizu novietojumu, kā arī palīdzēt kontrolēt ne tikai urīna, bet arī gāzu un noplūdi [8].

1. vingrojums. Apsēdies uz cieta krēsla tā, lai justos ērti un stabili, kājas novieto plati. Rokas atbalsti uz ceļgaliem un galvu viegli noliec uz priekšu. Pilnībā atslābini vēdera un sēžas muskulatūru. Tad seko norādījumiem:
1) vienlaikus sasprindzini starpenes un anālās atveres muskulatūru;
2) noturi maksimāli sasprindzinātus šos muskuļus 4–5 sekundes;
3) lēnām atslābini;
4) atkārto šo ciklu 10 reizes pēc kārtas ik pēc 1–2 stundām.
 

2. vingrojums. Apgulies uz grīdas (mīksta paklāja vai vingrošanas paklājiņa) uz muguras, rokas gar sāniem, kājas saliektas turi plecu platumā, papēži zem ceļgaliem. Tālāk izpildi šādas darbības:
1) cel gurnus uz augšu, līdz no pleca līdz celim izveidojas taisna līnija; 
2) sasprindzini sēžas un starpenes muskuļus – noturi šo pozu 2 sekundes un laid gurnus uz leju, bet ne pilnībā līdz grīdai;
3) celies atkal uz augšu;
4) atkārto šo vingrojumu 10 reizes pēc kārtas no rīta un vakarā.


3. vingrojums.  Apgulies uz grīdas (mīksta paklāja vai vingrošanas paklājiņa) uz vēdera, rokas zem galvas. Tālāk veic šādas darbības:
1) savelc (sasprindzini) sēžas muskulatūru, pārmaiņus ceļot gaisā labo, tad kreiso kāju, gurnus turi uz grīdas;
2) vingrojums jāatkārto 10 reižu no rīta un vakarā. 



UZZIŅAI
Kas ir traumatiskas dzemdības?
Pie traumatiskām dzemdībām pieskaita:
•    stangu dzemdības (Latvijā tās notiek ļoti reti, biežāk lieto vakuuma ekstrakciju, kas ir saudzējošāka);
•    ieildzis otrais dzemdību periods, ar to saprotot ne mazāk kā 2–3 stundas (tas ir laiks no pilna dzemdes atvēruma līdz bērna piedzimšanai);
•    ja bērns ir izmēros liels, nav gana raiti slīdējis uz leju pa dzemdību ceļiem un  ilgāku laiku ir spiedis uz starpenes muskuļiem, kā rezultātā var būt traucēta nervu impulsu piegāde;
•    ja bijis starpenes 3. vai 4. pakāpes plīsums.



ZINĀŠANAI
Ir topošās māmiņas, kuras īsi pirms dzemdībām veic klizmu, domājot, ka tas kaut kā mazinās plīsumu risku un slodzi uz taisno zarnu, taču tās ir nesaistītas lietas. Klizmas veikšana ir vienkārši sievietes komforta jautājums. 

 

Literatūra:
1. http://www.babycenter.com/0_hemorrhoids-during-pregnancy_244.bc.
2. https://www.nct.org.uk/parenting/episiotomy-or-tear-during-childbirth.
3. http://www.aboutincontinence.org/site/what-is-incontinence/causes-of-incontinence/childbirth.
4. http://www.nafc.org/childbirth/.
5. http://www.nursingtimes.net/faecal-incontinence-following-childbirth/201860.fullarticle.
6. Norton, C.; Chelvanayagam, S. Bowel Continence Nursing. Beaconsfield: Beaconsfield Publishers, 2004.
7. MacLean, A. B.; Cardozo, L. Incontinence in Women. London: RCOG, 2002.
8. https://www.bladderandbowelfoundation.org/bowel/bowel-treatments/conservative-treatments/pelvic-floor-exercises/.
9. http://www.mayoclinic.org/healthy-lifestyle/pregnancy-week-by-week/expert-answers/hemorrhoids-during-pregnancy/faq-20058149.
10. https://www.babiesonline.com/articles/pregnancy/episiotomyvstearing.asp.

 


 

Žurnāls "Mammām un Tētiem" iznāk 4 reizes gadā, un to bez maksas topošie un jaunie vecāki var saņemt pie ārstiem un dzemdību namos visā Latvijā. Tāpat šo žurnālu bez maksas vari lasīt Mammamuntetiem.lv sadaļā Mūsu izdevumi.

Žurnāla izdevējs ir portāls Mammamuntetiem.lv un nodibinājums "Fonds Mammām un Tētiem".