Kas topošajai māmiņai jāatceras par sauļošanos

Āda ir struktūra, kas ļoti ātri reaģē uz hormonu svārstībām, stresu un ārējās vides ietekmi. Tāpēc, pirms dodies sauļoties grūtniecības laikā, rūpīgi izvērtē riskus, lai nenodarītu pāri ne sev, ne gaidāmajam bērnam. Atceries – grūtniecības laikā āda var iesauļoties citādi, nekā esi pieradusi līdz šim. 
 

Pirms dodies sauļoties, apsver šādas lietas:

Kāds ir tavs vispārējais veselības stāvoklis. Ja ir paaugstināts asinsspiediens vai mokies ar nelabu dūšu, no atrašanās tiešos saules staros vajadzētu izvairīties. 

Kāds ir kopējais ādas stāvoklis. Izvērtē, vai grūtniecības laikā nav parādījušās kādas acīm redzamas ādas izmaiņas – jaunas dzimumzīmes (medicīnas termins – nevus), jau esošās kļuvušas lielākas un pamanāmākas.

Ja tādas ir, pirms sauļošanās aprunājies ar savu ārstu. Nereti ādas izmaiņas parādās hormonu ietekmē, taču labāk vienmēr pārbaudīties. 

Vai un kādus medikamentus / uztura bagātinātājus speciālists tev ir noteicis. Īpaša uzmanība jāpievērš atsevišķu antibiotiķu, urīndzenošu līdzekļu, antidepresantu un reimatoloģisko preparātu lietošanai, jo tie mēdz izraisīt pastiprinātu ādas jutību pret ultravioletajiem stariem. Tādi augi kā vērmele un asinszāle var izraisīt fotosensibilizāciju. Ja šāda jutība ir, var parādīties nieze, pumpas, izsitumi.

Vai ģimenē ir ādas vēža gadījumi. Ja pastāv šāds risks, labāk no uzturēšanās saulē izvairīties. Ja vēlies būt pludmalē vai pagulēt dārzā, nodrošinies ar saulessargu. 

 

Sauļošanās – soli pa solim

Dodoties sauļoties pirmo reizi, būtu svarīgi, lai sauļošanās nenotiktu ilgāk par stundu, turklāt ar nosacījumu, ka lieto saules aizsargkrēmu. Ja esi gaišas ādas īpašniece, tad tās sākotnēji varētu būt maksimums 30 minūtes. Ja ādu pakāpeniski pieradināsi pie saules stariem, izvairīsies no apdegumiem, ļaujot ādai saražot pietiekamā daudzumā aizsargājošo pigmentu.

Vislabāk būtu sauļoties no rīta līdz pulksten 12.00 un pēcpusdienā pēc pulksten 15.00, kad ultravioleto staru daudzums nav tik liels. 

Topošajām māmiņām nevajadzētu sevi maldināt, ka, lietojot eļļu, pasargā sevi no saules ultravioleto staru ietekmes, bet apzināties, ka tādējādi vienkārši nedaudz mitrina ādu.

Topošajai māmiņai ir atļauts sauļot arī vēderu un dekoltē zonu, taču atceries, ka krūšu rajonā āda ir plāna un apdegumi var veidoties ātrāk, kā arī uz ādas var parādīties brūni pigmenta plankumi.

Obligāti galvā jābūt galvassegai.

Sauļojoties ieteicams pasargāt sejas ādu, jo var veidoties pastiprināta pigmentācija hormonālo izmaiņu dēļ. To sauc par hloazmu jeb „grūtnieču masku”. Labā ziņa, ka šī problēma var būt pārejoša (parasti pāriet 6–12 mēnešu laikā pēc dzemdībām), tomēr, ja mēģina šo pigmentāciju maskēt, vēl vairāk iesauļojot, tad var to pamatīgi „iecepināt” un cīņa par tās mazināšanu būs ļoti ilgstoša.

Saules aizsarglīdzekļu izvēle

Aizsarglīdzekļi pret saules ultravioletajiem stariem dalās divās grupās: vieni, kam pamatā ir ķīmiskie aizsargfaktori, un otri, kam pamatā ir fizikālie aizsargfaktori. Ķīmiskie aizsargfaktori nozīmē, ka krēms uztver saules ultravioletā stara enerģiju un pārvērš to kādā citā vielā. Krēmi ar fizikālajiem faktoriem darbojas kā fiziska aizsargkārta, kā spogulis, kas atstaro saules starus. Pie šiem pieder krēmi, kas satur cinka oksīdu, titāna dioksīdu. Cilvēki tos dažreiz nelabprāt izvēlas, jo krēmi veido baltu aizsargkārtu, kas vizuāli var nelikties pievilcīga. 

Tas ir mīts, ka pret saules apdegumu pasargā parastais pārtikas krējums vai eļļa. Krējums izveido tauku slāni, tomēr aizsardzība no tā nerodas. Tas var atvieglot pašsajūtu tad, kad āda jau apdegusi, jo mazinās karstumu. Savukārt eļļa tieši pastiprina UV staru iedarbību, un, to lietojot, var panākt pretējo efektu. Tas attiecas arī uz speciālajām ķermeni kopjošajām eļļām. 

Šobrīd aktuāli kļūst krēmi, kuros miksē fizikālās un ķīmiskās īpašības. Alerģiskiem cilvēkiem labāk izvēlēties krēmus, kuros dominē fizikālie faktori, tajā pašā laikā ir pētījumi, kas liecina, ka arī fizikālie krēmi zināmos apstākļos var izraisīt alerģiju. Lai arī dati par minerālu nanodaļiņu iedarbību pētījumos ir samērā pretrunīgi, jāņem vērā: ja kādas lielmolekulāras vielas iedarbība ir neitrāla, tad, to saskaldot ļoti sīkās daļiņās, fizikālās īpašības var kardināli mainīties.

Ir pierādīts, ka arī dažādas eļļas, piemēram, palmu, kokosrieksta, veic dabiska aizsargfiltra funkciju, taču speciāliste uzsver, ka šo eļļu aizsardzības spēja ir līdzvērtīga SPF 4, kas ir tikpat, cik iesauļotai ādai dabiskā situācijā. Tātad topošajām māmiņām nevajadzētu sevi maldināt, ka, izmantojot eļļu, viņas sevi pasargā no saules ultravioleto staru ietekmes, bet apzināties, ka tādējādi vienkārši nedaudz mitrina ādu. Tādā gadījumā, esot saulē, labāk nelietot neko, lai laikus sajustu kņudoņu ādā, kas signalizē – laiks slēpties no saules. 

Izvēloties aizsargkrēmu, ieteicams iegādāties tādu, kam ir lielāka aizsardzība, piemēram, SPF 50. Lai iegūtu vēlamo rezultātu, krēms ir jālieto pareizi – jāuzklāj ik pēc 2 stundām, jo tas noskalojas, noberžas, noslaukās dvielī. 

Sauļojos! Vai D vitamīna ir gana?

Ja sauļojoties seju noklāj ar saules aizsargkrēmu, bet kādas ķermeņa daļas, piemēram, plaukstas un pēdas, atstāj nenoklātas, ir pietiekami, lai uzņemtu D vitamīnu, cik nu tas vienā ārā būšanas reizē maz ir iespējams, tomēr visbiežāk tā nav diezgan. Ja analīzes uzrāda D vitamīna trūkumu, jālieto preparāti, nevis jāpakļauj sevi saules staru intensitātei. 

Pirms vairākiem gadiem Latvijā veica analīzes ikvienam pacientam ar ādas slimībām un secināja, ka arī cilvēkiem ar iesauļotu ādu ir D vitamīna trūkums. Arī dermatologi nereti liek veikt šo analīzi, un ļoti bieži D vitamīna trūkums tiek konstatēts tieši pēc vasaras. [5] Turklāt, tā kā grūtniecības laikā var veidoties dažādas pigmentācijas, ir jālieto speciāli aizsargkrēmi, kas savukārt nozīmē – D vitamīns jāuzņem papildus.
 

Varbūt labāk pa retam doties uz solāriju?

Standarta solārijos ir UVA starojuma lampas, kas teorētiski ir mazāk kaitīgas nekā UVB. Bet ilgākā laika posmā UVA stari dara to pašu ko UVB – sagrauj dermu un vecina ādu. Turklāt solārijos D vitamīnu dabūt nevar! 

„Es kā dermatoloģe redzu vienīgi solāriju slikto pusi – daudzkrāsaino ēdi, bazālo šūnu vēzi un fotonovecojošu ādu. Jaunākā paciente, kurai izoperēju bazaliomu pēc aptuveni sešu gadu regulāras solāriju apmeklēšanas, bija 30 gadu veca,” stāsta dermatoveneroloģe, triholoģe Jekaterina Pudova. 

Literatūras avoti:
1. http://www.melanomafoundation.org/prevention/facts.htm.
2. http://www.skinacea.com/sunscreen/physical-vs-chemical-sunscreen.html#.VytQWzB97IU.
3. Vogt, A. et all. Beilstein J Nanotechnol. 2014; 5: 2363–2373. Interaction Of Dermatologically Relevant Nanoparticles With Skin Cells And Skin.
4. Wolff, K. et all. Fitzpatrick’s Dermatology In General Medicine 7th Edition, Vol. 1, pp. 739–777, 778–794.
5. http://kauluveseliba.lv/index.php?page=d-vitamina-petijumu-dati.
6. Kurt, A. Kennel et all. Mayo Clin Proc. 2010 Aug; 85(8): 752–758. Vitamin D Deficiency In Adults: When To Test And How To TreatMD.