Ja smēķē mamma, bērns peldas nikotīnā

Pēc pētījumu datiem [1] secināts, ka pasaulē ir liels skaits smēķējošu grūtnieču (aptuveni 15–25% topošo māmiņu). Savukārt Latvijā tie ir 9,5%, tātad desmitā daļa sieviešu ir smēķējušas gaidību laikā. [2] Nikotīna koncentrācija augļūdeņos palielinās ikreiz, kad grūtniece uzsmēķē, vai arī pasīvās smēķēšanas gadījumā – ieelpo cigarešu dūmus. Pats bīstamākais, ka uzņemtā nikotīna deva, kas nonāk pie bērna, nekur nepazūd, kamēr augļūdeņi nenoplūst, tas ir, līdz pat dzemdībām. „Ja grūtniece smēķē, nav vairs būtiski, cik cigarešu dienā – vienu vai piecas. Jebkura deva auglim ir kaitīga,” norāda ginekoloģe Ieva Mālniece. 

Cigarete satur nikotīnu – vielu, kuras farmakoloģiskā iedarbība ir asinsvadu sieniņu sašaurināšana. Smēķēšanas brīdī asinsvadi sašaurinās arī placentā, un nabassaitē tiek traucēta asinsrite. Auglim nepieplūst barības vielas pietiekamā daudzumā, un nikotīns saistās ar bērna smadzeņu acetilholīna receptoriem (nAChRs), un viņš tajā brīdī tiek „žņaugts”. Ginekoloģe ir tieša un aicina padomāt par to nākamreiz, kad ir kāre pēc cigaretes. Zināt, kas tādējādi tiek nodarīts gaidāmajam mazulim, ir lielākā motivācija kaitīgo ieradumu atmest.
 

Bērns dzīvo nikotīnā
Ir pierādīts, ka smēķējošām grūtniecēm nikotīna koncentrācija asinīs ir lielāka nekā sievietēm, kuras nav gaidībās [1]. Ja sieviete, kura nav gaidībās, nikotīnu ar laiku izvada no organisma, tad grūtniecības gadījumā šī viela nokļūst pie bērna un tur arī paliek. Caur plaušu alveolām nikotīns nonāk topošās māmiņas asinsritē, kā arī placentārajā asinsritē, caur kuru nokļūst pie augļa.

Tēvam jāzina, ka pasīvā smēķēšana ir tikpat kaitīga, un būtu jārespektē grūtnieces un gaidāmā mazuļa veselība.

„No 16. grūtniecības nedēļas augļa ūdeņus veido viņa urīns. Tikai un vienīgi. Viņš barojas no nabassaites, un to visu, ko uzņem, izčurā, un tā veidojas augļa ūdeņi, kuros viņš pats dzīvo. Ik pa laikam tos arīdzan norij, un tad tie nokļūst kuņģī, uzsūcas zarnu traktā un atkal tiek izvadīti laukā augļūdeņos. Iedomājieties, kas notiek, ja gaidāmā mazuļa mamma smēķē. Viņš burtiski uzturas nikotīnā. No nabassaites saņem mammas uzsmēķēto nikotīna devu (15% no mammas asinīs esošās), to izčurā, pēc tam atkal norij (no augļūdeņiem esošā nikotīna uzņem aptuveni 88%) un atkal izvada laukā. Un visu laiku nikotīns turpina nākt klāt, ja mamma šo ieradumu nepārtrauc. Tas nozīmē, ka mazulis ne tikai caur nabassaiti, bet arī caur ādu un kuņģa zarnu traktu diendienā saņem pamatīgu nikotīna devu,” situāciju, kādā nākas dzīvot bērnam tās mammas puncī, kura nespēj vai negrib atmest smēķēšanu, apraksta Ieva Mālniece.
 

Sekas ir neatgriezeniskas
Būtu naivi domāt, ka smēķēšana, arī pasīvā, grūtniecības laikā mazuli neietekmē. 2010. gadā Lielbritānijas zinātnieku veiktajā pētījumā tika apkopoti 122 zinātnisko rakstu rezultāti un pierādīts, ka smēķēšana grūtniecības laikā ir saistīta ar jaundzimušo sirds un asinsvadu defektu paaugstinātu risku, muskuļu un skeleta sistēmas anomālijām, ekstremitāšu redukciju, acu defektiem, gremošanas sistēmas defektiem un citām anomālijām. [3] Smēķēšana var veicināt intrauterīnas nāves risku. Tas nozīmē, ka ir lielāks risks (pat septiņas reizes lielāks) augļa bojāejai pirms dzemdībām, savukārt pēc dzemdībām – pēkšņās nāves sindromam. 

Ir lielāka varbūtība, ka šā kaitīgā ieraduma dēļ pēc 20. grūtniecības nedēļas topošajai māmiņai var attīstīties preeklampsija jeb paaugstināts asinsspiediens, un tas var ietekmēt gan viņas veselību, gan bērna attīstību. Ir divreiz lielāka iespēja, ka mazulis piedzims priekšlaikus, kā arī viņa svars var būt mazāks par normu. Savukārt no tā, ka bērns ir nepietiekami iznēsāts vai piedzimis ar mazu svaru, izriet citas veselības problēmas, ar kurām viņam nāksies cīnīties. Grūtnieces smēķēšana var būt iemesls arī tam, ka mazulim var attīstīties astma un citas elpceļu slimības. Nikotīns kaitē visai bērna orgānu sistēmai.
 

Ietekmē dzīves kvalitāti
„Daudzas mammas ir atzinušās, ka grūtniecības laikā ir smēķējušas, bet ar bērnu viss ir kārtībā. Taču neviens nevar zināt, kā būtu bijis, ja viņas to nebūtu darījušas,” nepaļauties uz citu pieredzi šajā jautājumā iesaka ginekoloģe. Ir pārāk daudz risku. Smēķēšana, gaidot mazuli, ietekmē ne vien viņa veselību, bet arī intelektu un spēju pilnvērtīgi dzīvot – spējas mācībās, ķermeņa masu. Sekas viņa attīstībā un uzvedībā nereti var novērot tikai ar laiku, bērnam augot, varbūt pat tikai skolas laikā. 

Tēvam jāzina, ka pasīvā smēķēšana ir tikpat kaitīga, un būtu jārespektē grūtnieces un gaidāmā mazuļa veselība.

Ja auglis ar pirmo dienu uzņem nikotīnu (un viņš turpina tajā dzīvot līdz pat dzemdībām), notiek neatgriezeniskas izmaiņas viņa nervu šūnās, jo tās ir pirmās, kas attīstās mazam embrijam. Un nikotīns viegli saistās ar nervu šūnās esošo vielu – acetilholīna receptoriem (nAChRs), kuru uzdevums ir veicināt neironu savstarpēju saziņu. „Auglim ir augstas spējas reģenerēt jeb atjaunot procesus, kas viņā notiek. Viņš, tā teikt, mēģina labot kļūdas, ja kaut kas noiet greizi. Tomēr katram auglim ir sava kapacitāte, kas zūd ikreiz, kad viņam atkal jācīnās ar kārtējo nikotīna devu. Un, kad auglis savu kapacitāti ir izsmēlis, viņa nervu šūnās un organismā notiek regress,” brīdina Ieva Mālniece.
 

Kad atmest
Veiktie pētījumi par smēķēšanu grūtniecības laikā liecina, ka daļa sieviešu, uzzinot, ka ir mazuļa gaidībās, maina savus smēķēšanas paradumus, bet lielākoties tas notiek tikai otrajā grūtniecības trimestrī. [2] Taču placentas veidošanās norit jau no pirmās grūtniecības dienas, un, ja bijusi nikotīna ietekme, tas augli jau no viņa pirmajām dienām var ietekmēt diemžēl neatgriezeniski.

Nikotīns nokļūst arī mātes pienā. Tāpēc, ja mamma zīda mazuli ar savu pienu, viņam nākas uzņemt arī kaitīgā nikotīna devu.

Ginekoloģe un narkoloģe norāda, ka joprojām sabiedrībā klejo maldīgs priekšstats – ja sieviete smēķē un gaida mazuli, tad šo ieradumu nevajagot uzreiz atmest, jo tas būs stress organismam un arī mazulim. Tas, protams, ir aplami. „Bērnam nevar kaitēt tas, ka viņa mamma pēkšņi pārtrauks smēķēt. Bīstami ir tas, kas var notikt ar grūtniecību un augli, ja viņa turpinās to darīt,” bilst narkoloģe Ilze Maksima. Smēķēšana būtu jāatmet uzreiz, līdzko tiek gaidīts bērns, bet vislabāk – vismaz pusgadu pirms tam, kad grūtniecība tiek plānota, jo organismam nepieciešams laiks, lai attīrītos no cigaretes atstātajiem toksīniem, kā arī lai sieviete būtu pieradusi pie jaunajām pārmaiņām. 

Pretējā gadījumā, pat ja smēķēšana atmesta neilgi pirms mazuļa pieteikšanās, tas tik un tā var ietekmēt grūtniecības gaitu un bērna veselību. Ir lielāka iespēja, ka topošajai māmiņai var būt problēmas ar paaugstinātu asinsspiedienu, bērns var piedzimt ar mazu svaru, kā arī priekšlaikus. Tomēr jebkurā gadījumā mazuļai veselībai būs labāk, ja topošā māmiņa, uzzinot par grūtniecību, sapratīs, ka pēdējā cigarete, ko viņa izsmēķējusi, ir bijusi vakar, nevis tagad. „Gaidāmā mazuļa veselība un labsajūta ir pirmā motivācija, kas daudzas sievietes mudina atmest smēķēšanu. Reizēm, lai to panāktu, pietiek uzdot sev šos motivējošos jautājumus: ko es gribu novēlēt savam bērnam, kā es pati vēlos izskatīties un justies un kādas ir citas perspektīvas, ja atteikšos no šā ieraduma,” teic narkoloģe.

Uzveikt kāri pēc cigaretes
Savam ginekologam godīgi jāizstāsta par to, ka smēķē vai esi to ilgstoši darījusi pirms grūtniecības, jo tad ir augstāks risks, ka auglis var attīstīties ar patoloģijām, un viņa attīstībai tiks sekots pastiprināti. Ginekologam būtu ar savām pacientēm jārunā par smēķēšanas kaitīgumu mazulim ne tikai vispārīgi, bet gan konkrēti jāmin riski un kas notiek ar augli, kad tiek aizdedzināta kārtējā cigarete. Apzinoties, kā tieši tas ietekmē gaidāmā bērna veselību, daudzas topošās māmiņas, labu vēlot savam mazulim, šo ieradumu arī pārtrauc. 

Narkoloģe norāda, ka sievietēm raksturīgi tas, ka viņām smēķēšana visbiežāk ir tikai ieradums – pierasts nomierināties vai izklaidēt garlaicību ar cigareti – , nevis atkarība. Ieradums ir psiholoģiska piesaiste smēķēšanas procesam, nevis atkarība no konkrētās vielas un devas. Un ar ieradumu var cīnīties, parunājot ar šo cilvēku, iedrošinot un motivējot, un tas var būt vai nu narkologs, vai psihiatrs, bet, protams, vislabāk var palīdzēt tuvie cilvēki – ģimene, draugi. 

Pirmajam, kuram vajadzētu reaģēt uz situāciju, ir gaidāmā bērna tēvs, jo mazuļa veselība un nākotne ir arī viņa atbildība. Ginekoloģe aicina tēviem nebūt vienaldzīgiem un palīdzēt sava bērna mammai atmest smēķēšanu, būt īpaši rūpīgiem un gādāt, lai topošā māmiņa labi justos, nekas viņu nenomāktu un nemudinātu aizkūpināt cigareti.

Svarīgs fakts, ka smēķē diezgan liels skaits vīriešu. Pēc pētījuma datiem, tajās ģimenēs, kurās gaidāms mazulis, smēķē 45% tēvu. [1] Ir pierādīts: ja topošās māmiņas vecāki, vīrs vai jebkurš cits cilvēks, ar kuru sieviete dzīvo kopā, lieto atkarību izraisošās vielas, viņai ir daudz grūtāk pārtraukt smēķēšanu. [3] Tāpēc bērna tēvam būtu jārāda priekšzīme un jāatmet šis ieradums. Un arī, ja topošā māmiņa pati nesmēķē, tēvam jāzina, ka pasīvā smēķēšana ir tikpat kaitīga, un būtu jārespektē grūtnieces un gaidāmā mazuļa veselība. Nav nozīmes, ka netiek smēķēts telpā, kurā uzturas grūtniece, jo nikotīns elpā noturas līdz 30 minūtēm, un, ja smēķētājs pēc tam kontaktējas ar apkārtējiem, viņš ar nikotīnu savā izelpā indē citus.  

Ja tomēr atkarība
Kas liecina, ka smēķēšana tomēr kļuvusi par atkarību? Ja ir grūtības kontrolēt šo nodarbošanos attiecībā uz tās sākšanu, izbeigšanu un lietošanas biežumu. Ja pie nikotīna pieradušais organisms, nesaņemot devu, izsauc ārkārtējas, līdz šim nebijušas reakcijas, piemēram, parādās tādi psihiski un fiziski traucējumi kā bezmiegs, trauksme, nemiers, ar ko cilvēks pats nespēj tikt galā. Tādā gadījumā ieteicams vērsties pie narkologa, jo, iespējams, vienīgais risinājums, lai arī grūtniecēm ne tas ieteicamākais, var būt nikotīna aizvietojoša terapija, kad jālieto nikotīna plāksteri vai košļājamā gumija. Proti, arī šie līdzekļi satur nikotīnu, kas nonāk pie gaidāmā mazuļa, tomēr devas ir mazākas nekā tad, ja turpina smēķēt.

Lai atturētos no kārdinājuma uzsmēķēt, ir jāatbrīvojas no visiem tabakas izstrādājumiem mājās, darbā, automašīnā, lai tie nekad nebūtu „pa rokai”. Ņem vērā, ka atmest kaitīgo ieradumu būs vieglāk, ja ir kāda nodarbe, ar ko smēķēšanas procesu aizstāt, – vai tās ir fiziskās aktivitātes, vai kāds hobijs, kas cels arī pašvērtējumu un labsajūtu un mazinās tieksmi pēc cigaretēm. 

Narkoloģe norāda, ka, pārtraucot smēķēšanu, jau dažu dienu laikā uzlabojas smaržas un garšas sajūtas, parādās vairāk enerģijas, un sejas āda kļūst svaigāka. Ātri vien pamanīsi, ka tam ir arī finansiāls ieguvums, jo nav vairs nauda jātērē cigaretēm. „Arī šie faktori motivē un palīdz turpināt atteikties no smēķēšanas,” teic Ilze Maksima. „Reizēm kā cigaretes aizstājējs kalpo ēdiens, jo ir pieradums ik pa laikam kaut ko likt mutē. Tas nebūt nav slikti, ja vien par cigaretes aizstājēju kļūst kāds veselīgs našķis ar maz kalorijām, piemēram, burkāns vai ābols, nevis konfektes,” piebilst narkoloģe.

DER ZINĀT!

• Tabaka satur dažādus ķīmiskus savienojumus, un vairāk nekā 400 no tiem ir kaitīgi veselībai un izraisa vēzi. Savukārt tabakā esošais nikotīns ir psihoaktīva viela, kas veido pieradumu un grūtniecības gadījumā tiešā veidā ietekmē augli.
• Placenta nav filtrs, kas pasargās bērnu no nikotīna devas, ko mamma caur plaušām ieelpo un kas nonāk viņas asinīs.
• Nikotīns nokļūst arī mātes pienā. Tāpēc, ja mamma zīda mazuli ar savu pienu, viņam nākas uzņemt arī kaitīgā nikotīna devu.
• Ja topošās māmiņas smēķētājas uzņemtā nikotīna deva no viņas asinīm tiek izvadīta aptuveni 30 minūšu laikā, tad mazulim ar to nākas dzīvot visu grūtniecības laiku – nikotīna koncentrācija augļūdeņos nesamazinās.
• Elektroniskās cigaretes nav risinājums smēķēšanas atmešanai, jo arī tās satur krietnu devu nikotīna, kā arī citas ķīmiskas vielas, kuru ietekme uz cilvēka veselību nav vēl pierādīta, taču zināms, ka tās var būt alerģiskas.
• Vēlams smēķēšanas atmešanu plānot vismaz pusgadu pirms grūtniecības iestāšanās.
• Smēķējošai grūtniecei palielinās priekšlaicīgu dzemdību vai dzemdību komplikāciju risks, palielinās (pat līdz 7 reizēm) jaundzimušā bērna pēkšņās nāves sindroma risks.
• Smēķēšana grūtniecības laikā var atsaukties uz bērna uzvedību vēlākā periodā – hiperaktivitāte, agresīva uzvedība un mācību grūtības skolas vecumā.
• Smēķēšana var arī ietekmēt barošanu ar krūti: sievietēm, kas smēķē, mazāk izstrādājas piens un tas ir sliktākas kvalitātes.

Atsauces:
1. Wickstrom, R. Effects of Nicotine During Pregnancy: Human and Experimental Evidence. Curr Neuropharmacol, 2007, 213-222. doi: 10.2174/157015907781695955.
2. Slimību profilakses un kontroles centra pētījums par atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatību sievietēm grūtniecības laikā, 2013. Pieejams: www.spkc.gov.lv.
3. Hackshaw, A.; Rodeck, C.; Boniface, S. Maternal Smoking in Pregnancy and Birth Defects: a Systematic Review Based on 173687 Malformed Cases and 11.7 Million Controls. Human Reproduction Update, 2011.

Autore: Guna Puisāne
 

Izglītojošs žurnāls “Topošajām Mammām un Tētiem”

lejuplādēt PDF formātā

atvērt lasīšanai online

Iepriekšējie numuri: