Par un ap sonogrāfiju grūtniecības laikā - ko tā atklāj un kāpēc jāveic

Uz jautājumiem atbild ārsts ginekologs, ultrasonoskopijas speciālists Gunārs Seržants.

Kādi mērījumi tiek izdarīti USG laikā?

Pirmā sonogrāfija tiek veikta agrīnā periodā – visbiežāk no grūtniecības ceturtās līdz sestajai nedēļai, vēl pirms stāšanās grūtniecības uzskaitē. Šī apskate nav ilga, jo speciālista uzdevums ir noteikt, vai grūtniecība tiešām ir iestājusies, vai tā nav ārpusdzemdes, kas būtu jāpārtrauc, vai auglim pukst sirds, kā arī – vai redzams viens vai vairāki augļi. Svarīgs mērījums ir arī augļa parametri. Pēc tā lieluma pirmajā trimestrī var noteikt, kura grūtniecības nedēļa un kāds varētu būt bērna aptuvenais dzimšanas datums.
 

Nākamo sonogrāfiju parasti veic no 11. līdz 13. nedēļai, kad auglis ir 45–85 milimetrus garš un jau izveidojies par cilvēciņu. [1] Tad var apskatīt, vai bērnam ir kuņģis, vai kājas un rokas ir savā vietā, vai sirds strādā un vai asinsrites plūsma, kas veidojas nabassaitē, ir pareiza. Šajā laikā veiktu sonogrāfiju sauc par pirmā trimestra skrīningu, kad būtisks mērījums ir deguna kauls un pakauša krociņa. Tie palīdz prognozēt, vai bērnam ir risks piedzimt ar Dauna sindromu.

Galvenokārt sonogrāfiskie izmeklējumi tiek izdarīti tādēļ, lai izvērtētu, vai ir prognozējamas kādas patoloģijas, un, ja ir, – vai tās iespējams izārstēt, mazulim esot vēderā vai piedzimstot, vai tomēr jāpieņem lēmums par grūtniecības pārtraukšanu.
 

Ko nozīmē skrīnings? Kā pirmā trimestra skrīnings atšķiras no otrajā trimestrī veiktā?

Skrīnings un sonogrāfija pēc būtības ir viens un tas pats, tikai divi dažādi nosaukumi. Vienīgi ar pirmā trimestra skrīningu parasti saprot, ka papildus sonogrāfiskajai apskatei 24 stundu laikā veic asinsanalīzi un, ņemot vērā abus šos mērījumus, tiek aprēķināts, cik liels ir risks mazulim piedzimt ar Dauna sindromu. Pēc otrā trimestra skrīninga, ko veic no 20. līdz 22. grūtniecības nedēļai, analīzes neņem. Tas ir sonogrāfiskais izmeklējums, kā laikā apskata ne tikai mazuli, bet arī izmēra augļūdeņus, paskatās dzemdes dobumu, vai placenta ir pacēlusies, vai nav tās priekšguļa, izmēra placentas biezumu un vai tai nav papildu daivas, kura dzemdībās vecmātei būtu jāsagaida. Ja sievietei iepriekš bijušas dzemdības ar ķeizargriezienu, tad skrīningā jeb sonogrāfijā apskata arī „ķeizara” rētas.
 

Cik precīzi ar sonogrāfiskiem izmeklējumiem var noteikt, vai bērnam viss ir kārtībā un viņa attīstība norit normāli?

Tie ir ļoti precīzi. Ja USG speciālists pirmajā un arī otrajā skrīningā redz, ka mazuļa attīstība norit normāli, nav iemesla par to šaubīties. Ja rodas aizdomas, ka bērnam varētu būt kāda patoloģija, tad tiek veikti vēl citi papildu izmeklējumi pie ģenētiķa, kā arī ārsts lūgs izdarīt atkārtotu sonogrāfisko izmeklējumu – agrāk, nekā to paredz otrā trimestra skrīnings. USG speciālists un ārsts ar grūtnieci par bērna iespējamo pataloģiju runā tikai tad, ja šī iespējamība ir tiešām ļoti liela. Vienīgais mērījums, kas nevar būt pilnībā precīzs, tas ir – nav iespējams noteikt konkrētu dzemdību datumu. Sonogrāfijā tiek noteikts tas datums, kas ir pats vēlākais, kad grūtniecība varētu būt jau pārstaigāta.
 

Kā arī var kļūdīties, nosakot bērna svaru, ko dara pēdējās grūtniecības nedēļās. Kļūda var būt 200 gramu robežās, jo mazulis jau „iesēdies” iegurnī un ir grūti viņu precīzi izmērīt.
 

Kad var noteikt bērna dzimumu, un cik liela ir varbūtība, ka speciālists kļūdās?

Bērna dzimumu var droši noteikt pēc 16. grūtniecības nedēļas, ja vien mazulis sonogrāfijas laikā neaizgriežas un neaizliek priekšā kājas vai rokas. Šajā laikā bērna dzimumu var konstatēt precīzi, un ļoti maza varbūtība, ka speciālists būs kļūdījies. Citādi ir tad, ja ārsts mēģina dzimumu noteikt pirms 16. grūtniecības nedēļas. [2] Bērna ārējie dzimumorgāni sāk veidoties no devītās nedēļas, bet tie nav tik izteikti, lai redzētu, vai tiešām puika vai meitene. Tie var būt tikai minējumi. Šajā laikā zēniem sēklinieki nav vēl redzami, ir tikai krāniņš, ko sonogrāfijas attēlā var sajaukt ar meitenes klitoru.
 

Ko USG diemžēl nevar saskatīt un pateikt par gaidāmo bērnu?

Nav viegli pateikt, ko nevar saskatīt, jo tās var būt jebkuras slimības, patoloģijas, kas attīstās tikai pēc bērna piedzimšanas. Nevar redzēt mazuļa locītavas pie pēdām un noteikt, cik stirpa būs pēdas iekšējā saite. Sonogrāfiskajā attēlā tikpat kā nav iespējams redzēt to, kas notiek ar bērna ādu, vai viņš piedzims ar kādiem ādas plankumiem vai izteiktām dzimumzīmēm.
 

Vai uz USG apskati var nākt kopā ar gaidāmā bērna tēvu?

Tas, protams, ir atļauts. Tā ir brīnišķīga satikšanās ar mazuli un brīdis, kad vīrietis tiešām apzinās, ka būs tētis. Tomēr jāņem vērā, ka grūtniecības pirmā sonogrāfija tiek veikta agrīnā grūtniecības laikā, lai vispār noteiktu, vai grūtniecība tiešām iestājusies un vai auglis ir ieligzdojies dzemdē. Šī apskate notiek vagināli, līdz ar to ne vienmēr ir vīrieši, kuri ir ar mieru skatīties, kā izmeklējums notiek, un arī topošā māmiņa var nejusties ērti.

Vispiemērotākais laiks, kad topošais tētis var doties līdzi uz sonogrāfisko apskati, ir otrais skrīnings, kad rit 20. līdz 22. grūtniecības nedēļa. Tad bērns ir ļoti labi saredzams attēlā un var arī noteikt viņa dzimumu, kas vecākiem sagādā lielu prieku. Tomēr ieteikums līdznācējam neuzturēties kabinetā visu izmeklējuma laiku. Iespējams, grūtniece vēlas ārstam kaut ko pavaicāt vai kaut ko izrunāt, bet ne vienmēr sava dzīvesbiedra klātbūtnē viņa uzdrošinās to darīt.
 

Kā USG laikā mātes puncī jūtas mazulis?

Ļoti labi. Bieži vien ir tā, ka sonogrāfijas laikā bērns guļ, kas pierāda, ka sonogrāfija viņu netraucē. Lai gan izmeklējumiem labāk būtu, ja viņš grozītos un viņu varētu aplūkot no visām pusēm. Tāpēc var gadīties, ka lūdzam grūtnieci pakustēties, pastaigāt vai pagriezties uz otriem sāniem, lai mazais pamostas.
 

Kā atšķiras 2D, 3D un 4D sonogrāfija?

Pārsvarā grūtnieces tiek apskatītas ar tradicionālo 2D sonogrāfiju. Attēls, kas parādās ekrānā, ir plakans, un tajā var redzēt visu, kas atrodas vēderā. Kas cietāks – baltā krāsā, kas šķidrs – tas melnā. Ar 2D sonogrāfiju apskata kā cilvēka orgānus, tā arī mazuli un viņa orgānus. 3D sonogrāfija „neiet dziļumā”, ar to orgānus tik labi neredz, taču to izmanto, ja speciālists vēlas apskatīt gaidāmā bērna seju. Tā palīdz aplūkot mazuļa ķermeni nevis plakanā, bet 3D attēlā, un to var izmantot, ja māmiņa vēlas izteiksmīgu sonogrāfijas bildi ar savu bērnu puncī. Savukārt 4D ļauj „noķert” mazuli kustībā. [3] Attēls ir kā 3D, bet ļoti skaidri redzams, kā mazais mammas vēderā kustina rokas, kājas, pirkstus, kā pasmaida, un reizēm var pat redzēt, ka viņš pačurā. Šādu USG aparatūru visbiežāk izmanto, lai apskatītu, vai mazajam nav kādas sejas patoloģijas, vai ar lūpām viss ir kārtībā, kādas ir ausis. Diemžēl 4D sonogrāfija nebūs pieejama visos USG izmeklējuma kabinetos.
 

Pēc valsts noteiktajiem standartiem, ja grūtniecība norit labi, USG kā valsts apmaksātu izmeklējumu veic divas reizes. Cik tas ir droši, ka grūtniecības trešajā trimestrī netiek veikta vismaz viena sonogrāfiskā apskate?

USG izmeklējumi jāizdara tik bieži, lai ārsts būtu drošs, ka ar mazo viss ir labi. Ja vajag papildu sonogrāfiskos izmeklējumus kā otrajā, tā trešajā trimestrī, tas nav aizliegts, un valsts apmaksā visus šos nepieciešamos izmeklējumus. Ja ar mazuli viss kārtībā otrā trimestra skrīningā, vai veikt USG izmeklējumu vēl vēlāk – tas ir ginekologa kompetencē, taču visbiežāk pats ārsts grib būt drošs, kā mazulis jūtas, kad tuvojas dzemdību datums. [4]
 

Pēc 36. nedēļas var noteikt, cik smags mazulis varētu piedzimt. Pēdējā trimestrī uzmanība jāpievērš bērna kustībām. Ja grūtniecei šķiet, ka viņa aktivitāte samazinājusies, tad arī ieteicams veikt USG apskati. Kad tuvojas 40. grūtniecības nedēļa, arī tad būtu nepieciešama sonogrāfiskā apskate, lai palūkotos, kā mazulis jūtas – vai viņš ir nobriedis nākt pasaulē, jo bez iemesla dzemdības nevajadzētu stimulēt. Ir daudz un dažādu situāciju, kad arī trešajā trimestrī būtu nepieciešams USG izmeklējums, un, ja tā būs, to ginekologs noteikti arī noteiks.

Ir ginekologi, kas grūtnieci skata ar USG aparātu katrā ikmēneša vizītē. Vai mazajam tik bieža USG veikšana nenāk par sliktu?

Bērna lielumu un dzemdi var izmērīt, ņemot palīgā metramēru, un augļa sirdstoņus var klausīties, izmantojot doplerogrāfu. Tomēr apskate ar USG ir daudz drošāka un precīzāka, un nav taisnība, ka bērnam tā kaitē. [5] Ārsta noteikta vizīte pie USG speciālista ilgst maksimums 40 minūtes, bet pats process, kad mazulis tiek apskatīts, – desmit minūtes. Pat šāds ilgums reizi mēnesī mazajam nebūs kaitīgs. Turklāt ginekologs grūtnieces ikmēneša vizītē bērnu noteikti neskata tik ilgi, cik izmeklējumā pie USG speciālista. Ginekologs apskata tikai pašu nepieciešamāko – vai mazuļa sirds strādā labi, vai galvas izmērs atbilst vēdera izmēram, vai no bērna galvā nekrājas šķidrums, vai tas aiztek (USG redzams, kā darbojas mazuļa avotiņi), vai grūtniecei neveras vaļā dzemdes kakls. Par to, ka sonogrāfija var uzsildīt augļūdeņus, var runāt tad, ja vēders ar aparātu tiek sildīts vairāk nekā 40 minūtes, bet ne vizītē pie ginekologa, ne USG speciālista tik ilgi tas nenotiek.
 

Izmantotā literatūra:
1. Antenatal Care: Routine Care for the Healthy Pregnant Woman. Pieejams šeit:
2. Efrat, Z.; Akinfenwa, O. O.; Nicolaides, K. H. First-trimester Determination of Fetal Gender by Ultrasound. Ultrasound Obstet Gynecol. 1999, 13: 305–7.
3. Soma-Pillay, P.; Lombaard, H. 2D, 3D, 4D Ultrasound in Obstetrics: Best Evidence Practice. Pieejams šeit:
4. Manegold, G.; Tercanli, S.; Struben, H.; Huang, D.; Kang, A. Is a Routine Ultrasound in the Third Trimester Justified? Additional Fetal Anomalies Diagnosed After Two Previous Unremarkable Ultrasound Examinations, Ultraschall Med. 2011, 32(4): 381–6. Pieejams šeit.  
5. Newnham, J. P.; Evans, S. F.; Michael, C. A.; Stanley, F. J.; Landau, L. I. Effects of Frequent Ultrasound During Pregnancy: a Randomised Controlled Trial. Lancet. 1993, 342: 887–91.