Piena sēne grūtniecības laikā. Kāpēc un vai tā ir postoša sievietei un bērnam
Grūtniecības laikā pastiprināti izdalījumi no maksts vairumā gadījumu ir normāla parādība. Taču nereti topošā māmiņa sūdzas, ka izdalījumu dēļ rodas arī nepatīkamas sajūtas maksts apvidū. Tādā gadījumā ļoti iespējams, ka vainīga ir piena sēne jeb vaginālā kandidoze. Par piena sēnes profilaksi, ārstēšanu un ietekmi uz grūtniecību stāsta ginekoloģe Daiga Baranovska.
Piena sēne jeb vaginālā kandidoze ir mikroskopiskas sēnītes izraisīta slimība. Šī sēnīte atrodama ikvienas veselas sievietes makstī, taisnajā zarnā, un tā veido arī daļu no mutes floras. Ja nav saslimšanas simptomu, tā atrodama sporas formā, bet noteiktos apstākļos sāk vairoties un izraisa slimību vaginālo kandidozi, kas izpaužas kā nieze, pastiprināti izdalījumi un apsārtums.
Grūtniecības gaitu piena sēne neietekmē, bet, ja tās saasinājums ir tieši uz dzemdību brīdi, tad pieaug iekšējo un ārējo plīsumu risks.
Svarīgi pārliecināties, vai niezes iemesls tiešām ir sēnīte, jo daudzām maksts infekcijām, tostarp arī bakteriālai vaginozei, hlamīdiju infekcijai, gonorejai, trihomoniāzei sūdzības var būt ļoti līdzīgas, taču ārstēšana būtiski atšķirties.
Kāpēc tā notiek
Grūtniecības laikā piena sēne 75 % sieviešu. Tas ir divas līdz trīs
reizes biežāk nekā laikā, kad sieviete nav stāvoklī. Iemesli ir
hormonālās svārstības un imunitātes krišanās. Strauja hormonu
progesterona un estrogēna līmeņa paaugstināšanās ietekmē pienskābo
baktēriju spēju noturēt makstī pareizo skābju un sārmu līmeni,
turklāt grūtniecības laikā samazinās imunitāte, tāpēc mainās arī
mikroflora makstī. Sarūkot pienskābo baktēriju daudzumam, pieaug
dažu citu specifisko baktēriju skaits, kas izraisa niezi un
iekaisumu. Biežāk piena sēne ir sievietēm, kuras cieš no anēmijas
un grūtniecības jeb gestācijas diabēta, kā arī tām, kas ar piena
sēni slimojušas jau pirms grūtniecības iestāšanās.
Ārstēt vai neārstēt
Grūtniecības gaitu piena sēne neietekmē, bet, ja tās saasinājums ir
tieši uz dzemdību brīdi, tad pieaug iekšējo un ārējo plīsumu risks.
Kā jebkura iekaisuma gadījumā, audi kļūst irdeni un tūskaini, tātad
arī mazāk elastīgi. Ja piena sēne ir hroniska, proti, parādās
atkārtoti, bet uz dzemdību brīdi tā nav aktīva, tad dzemdību norisi
tā neietekmēs. Ja mammai dzemdību laikā ir piena sēne, bērns var ar
to inficēties. Piena sēne jaundzimušajam izpaužas kā balts aplikums
un pūslīši uz smaganām un lūpām, kas var apgrūtināt veiksmīgu
zīdīšanas uzsākšanu un turpināšanu. Tāpēc grūtniecības beigu posmā
noteikti būtu jākonsultējas ar ārstu, kā piena sēni izārstēt.
Kā ārstēt un kā izvairīties
Uztura ieradumu maiņa un pareiza intīmā higiēna ir efektīvākie
profilaktiskie līdzekļi. No ikdienas uztura iesaka izslēgt
ogļhidrātus – saldumus, baltos miltus, asus, marinētus un pikantus
ēdienus. Visi šie produkti veicina makstī skābu vidi, kas patīk
sēnītes izraisītājiem. Toties vairāk uzturā jālieto skābpiena
produkti, augļi un dārzeņi.
Veicot ikdienas intīmo higiēnu, ārsti iesaka izmantot speciālos
intīmās higiēnas līdzekļus, nevis parastās ziepes vai dušas želeju.
Speciālie līdzekļi ir piemēroti sievietes maksts skābuma līmenim un
to neizjauc vai regulē. Normāli pH līmenis ir nedaudz skābs, kas
traucē sēnīšu attīstību. Nevajadzētu lietot ikdienas ieliktnīšus.
Labāk izvēlēties valkāt kokvilnas veļu, ko regulāri maina.
Piena sēnes saasināšanos var izraisīt arī antibiotiku lietošana,
kas izjauc normālas intīmās mikrofloras līdzsvaru un atvieglo
sēnīšu infekcijas izplatību.
Ja piena sēne tomēr ir saasinājusies, drīkst izmantot visus tos
pašus lokālos līdzekļus, kas ir lietoti pirms grūtniecības.
Savukārt, ja ir nepieciešamība dzert kapsulas un citas iekšķīgi
lietojamas zāles, tad ir jākonsultējas ar ārstu. Daļa medikamentu
nav ieteicami tikai pirmajā grūtniecības trimestrī, tāpēc ārstēšanu
bieži vien sāk pēc 12. grūtniecības nedēļas. Vajadzīgās zāles katrā
gadījumā tiek izvēlētas individuāli atkarībā no infekcijas
izraisītāja un ņemot vērā arī grūtniecības laiku un
norisi.
Kas notiek pēc dzemdībām
Pēc dzemdībām hormonālais stāvoklis mainās ļoti strauji, līdz ar to
mainās arī maksts mikrovide, un piena sēne mazinās. Jau pēcdzemdību
asiņošanas periodā tā gandrīz nekad neparādās.
Zīdīšanas laikā diskomforts var rasties tāpēc, ka maksts gļotāda ir
sausāka. Uz sausas gļotādas piena sēne var aktivizēties, bet šajā
periodā labākā profilakse ir maksts gļotādas mitrināšana ar
speciāliem līdzekļiem, piemēram, hilarionskābes
līdzekļiem.
Tautas līdzekļi pret piena sēni
Ginekoloģe Daiga Baranovska no tautas līdzekļiem iesaka kumelīšu
sēdvanniņas kā maigu nomierinošu līdzekli sakairinātai vulvas
gļotādai vai arī „Evijas” ziedi ārīgai lietošanai, ja sēnīšu
iekaisuma dēļ vulvas gļotāda saplaisā. Dažkārt topošās māmiņas cita
citai iesaka sodas ūdens un zilo graudiņu vanniņas, taču
speciāliste uzsver, ka tie ir pārāk agresīvi līdzekļi.
Labs līdzeklis pret diskomfortu ir tamponi ar tējas koka eļļu un
aptiekās nopērkamās svecītes. Kad akūtā fāze ir apārstēta, tad tos
var lietot arī profilaktiski pēc vannas, baseina, brīvdabas
peldēšanās.
Skābpiena produktu lietošana uzturā būs efektīvāka nekā to
smērēšana uz cietušajām vietām.
Izglītojošs žurnāls “Topošajām Mammām un Tētiem”