Jo veselāki zobi mammai, jo veselāki tie būs arī bērnam

Jautājums par zobu kariesu bērnam aktualizējas laikā, kad atvases zobi ir izšķīlušies, un nereti šī slimība vecākiem nešķiet gana nopietna, salīdzinot ar citām veselības problēmām. Patiesībā mazu bērnu kariess ir īpaši bīstams, kad tas skar zīdaiņus, mazus bērnus un pirmsskolas vecuma bērnus. Ja kariesu neārstē savlaicīgi, tas var strauji attīstīties, izraisot sāpes un iekaisumu. Rīgas bērnudārzos veiktais pētījums parādīja, ka divus līdz trīs gadus veciem bērniem kariess ir sastopams 30% gadījumu. Mazu bērnu kariesa ārstēšana ir dārga, jo parasti tiek veikta vispārējā narkozē. Ir veikti vairāki pētījumi, kas pierāda, ka samazinās mazu bērnu un viņu ģimeņu dzīves kvalitāte, jo mazu bērnu kariess negatīvi ietekmē bērna uzvedību un garastāvokli, samazina viņa spējas pilnvērtīgi ēst un uzņemt visas nepieciešamas uzturvielas.

Interesanti, ka, nosakot grūtnieču vai jauno māmiņu mutes veselību un izvērtējot viņu zināšanas par bērna mutes kopšanu, zobārsts vai higiēnists spēj novērtēt bērna kariesa risku un veikt pasākumus, kas var pasargāt bērnu no zobu bojāšanās.

Veseli zobi bērnam sākas ar mammu

Veselīgs uzturs ir būtiska mutes kopšanas procesa sastāvdaļa, kas nepieciešama zobu attīstībai un ilgstošai mutes veselībai. Pareiza mutes kopšana un higiēna, atbilstoša uztura izvēle un veselīgu ēšanas paradumu ievērošana ir jāsāk vēl pirms grūtniecības iestāšanās. Tam visam jāturpinās arī grūtniecības laikā, un tālāk šie paradumi ir jāieaudzina augošiem bērniem.

Grūtniecība un agrīnais bērna dzīves periods ir lieliska iespēja iemācīt bērniem uz profilaksi orientētus zobu kopšanas un ēšanas paradumus, kas vēlāk veicinās mutes veselību. Pirmajai bērna vizītei pie zobārsta būtu jābūt ne vēlāk kā gada vecumā, taču vairums vecāku nogaida, līdz atvasei ir izšķīlušies lielākā daļa piena zobu, parasti tas notiek 2–3 gadu vecumā. Tajā laikā zobu kariess un kaitīgie ieradumi, piemēram, īkšķa sūkāšana, var būt jau sākušies. Mutes nepietiekama kopšana agrīnajā dzīves posmā palielina kariesa attīstības risku vēlākajā dzīves periodā, it īpaši, ja ir izveidojušies kariesu veicinoši paradumi, piemēram, bieža našķēšanās ar saldumiem un sulām.

Bērna zobu un žokļa, kā arī mīksto un cieto audu augšana un attīstība mutē sākas drīz pēc apaugļošanās. Zobu attīstība sākas embrionālā perioda 6. nedēļā.

Laba mutes veselība un pilnvērtīgs uzturs grūtniecības laikā, kā arī agrīnās bērnības un bērnības periodā ir ļoti būtiski faktori, kam bieži vien nepievērš uzmanību zobu augšanas un mutes attīstības procesā. Grūtnieces par savu veselību var rūpēties, izvēloties atbilstošu uzturu, kā arī pievēršot uzmanību labai mutes higiēnai un pienācīgai fluorīda uzņemšanai. Atbilstošai diētai grūtniecības periodā ir būtiska nozīme optimālai augļa attīstībai.

Kā mammas uzturs iespaido gaidāmā mazuļa zobus

Mātes uzturs var ietekmēt augļa zobu augšanu un attīstību, taču tas kļūst redzamāk uzturvielu deficīta smagākos gadījumos. Zobu sakārtojumu mutē, to šķilšanās laiku un rezistenci pret bojāšanos vairāk iespaido iedzimtība, nevis uzturs. Izmaiņas, kas ir saistītas ar uztura deficītu, ir retas, piemēram, ja māte apzināti un mērķtiecīgi izvairās no noteiktu produktu lietošanas vai arī viņai ir zems sociālekonomiskais statuss, līdz ar to nav pieejama atbilstoša veselības aprūpe un pienācīgs uzturs. Augļa augšanas periodā nodarītā kaitējuma atgriezeniskuma pakāpe ir atkarīga no laika, ilguma un kaitējuma smaguma.

Ja grūtniecības laikā ir zaudēts kāds zobs, parasti tas jau ir bijis labots vai bojāts.

Diētas disbalanss var ietekmēt augļa zobu attīstību, it īpaši agrīnajā zobu attīstības fāzē no apaugļošanas brīža līdz aptuveni augļa sešu mēnešu vecumam. Šajā periodā paliekošus, neatgriezeniskus bojājumus dentīnā var izraisīt kaitējums (piemēram, neatbilstošs uzturs), ko nevar izlabot pēc kritiskās augšanas fāzes. Piemēram, hipoplastiskas emaljas rašanos var izsaukt tādu zāļu kā tetraciklīns lietošanas, infekcijas vai D vitamīna deficīts mātei. Deficīts vai disbalanss, kas radies mutes struktūru šūnu hipertrofiskās attīstības laikā no grūtniecības sešiem mēnešiem, var izraisīt pārejošu augšanas aizkavēšanos, taču augšana ir iespējama arī vēlāk, ja trūkstošās uzturvielas tiek nodrošinātas.

Dažkārt topošās māmiņas vaicā, vai grūtniecības laikā lietot, piemēram, fluorīdus saturošas tabletes, taču fluorīdu pārtikas piedevas grūtniecēm nav ieteicamas, jo ir maz pierādījumu tam, ka no regulāra fluorīda, ko māte saņem grūtniecības laikā, būtu kāds labums augļa attīstībai [22]. Lielākā daļa pret kariesu uzņēmīgo zonu emaljā mineralizējas pēc dzimšanas, tādējādi fluorīds kariesa profilaksē visefektīvākais ir pēc dzimšanas [23].

Gaidāmā mazuļa zobu attīstībai svarīgās vielas

Bērna zobu un žokļa, kā arī mīksto un cieto audu augšana un attīstība mutē sākas drīz pēc apaugļošanās. Zobu attīstība sākas embrionālā perioda 6. nedēļā, un lielākā daļa struktūru sejas un galvaskausa zonā veidojas 1. trimestrī. Normālā laikā dzimušam bērnam zem smaganām ir izveidojušies visi piena zobi un daudzi pastāvīgie zobi dažādās attīstības stadijās [24; 25].

Kalcijs, D vitamīns un fosfors ir pamatelementi, lai pilnvērtīgi attīstītos un darbotos mineralizētie audi, īpaši zobi un žokļu kauli. Šo uzturvielu trūkums zobu attīstības stadijā var izraisīt nepietiekamu zobu mineralizāciju vai to aizkavētu šķilšanos. Priekšlaicīgi dzimušiem bērniem biežāk sastopama emaljas hipoplāzija (emaljas slānis ir plānāks) gan piena, gan pastāvīgos zobos nekā tiem, kas dzimuši laikā [16]. Priekšlaicīgi dzimušiem bērniem ir samazināts iznēsāšanas laiks, kad uzkrājas 80 % no visa ķermenī esošā kalcija, fosfora un magnija, līdz ar to šiem mazuļiem ir nepieciešams papildus uzņemt šos minerālus. Bērniem, kuri dzimuši ar samazinātu svaru, ir nepilnīgi attīstījušās aknas, tādējādi negatīvi ietekmējot zobu attīstību, jo nav pilnvērtīga D vitamīna vielmaiņa [26; 27]. 

Pa zobam uz katru bērnu?

Savulaik populārais teiciens „pa zobam uz katru bērnu” norāda, ka vēsturiski mātes uzskatīja, ka katrā grūtniecībā tās zaudēs pa zobam. Hormonālās pārmaiņas grūtniecības laikā rada palielinātu uzņēmību pret gingivītu (smaganu iekaisums un asiņošana) un periodontītu (zobus balstošo kaulu iekaisums un zudums). Vidējas un smagas periodonta slimības, kuras tiek diagnosticētas grūtniecības agrīnā periodā, var būt saistītas ar priekšlaicīgu dzemdību risku neatkarīgi no citiem faktoriem [28]. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai sievietes grūtniecības laikā pievērstu īpašu uzmanību rūpīgai zobu kopšanai un izvēlētos veselīgus našķus. Ja grūtniecības laikā ir zaudēts kāds zobs, parasti tas jau ir bijis labots vai bojāts.

Profilakses nozīme

Profilaktiskas rūpes par mutes veselību var samazināt zobu zaudēšanas risku. Profilakse ietver zobu tīrīšanu ikdienā ar mīkstu zobu birsti, zobu diegu un fluorīdus saturošu zobu pastu. Sievietei, kura plāno grūtniecību, būtu jāapmeklē zobārsts pirms grūtniecības iestāšanās, lai pabeigtu nepieciešamo zobu labošanu. Ja grūtniecei zobi nav aprūpēti, medicīnas profesionāļiem (ginekologam, ģimenes ārstam u. c.) jārekomendē apmeklēt zobārstu pirmajā grūtniecības trimestrī, lai novērstu mutes veselības problēmas un saņemtu profilaktisku konsultāciju. Parasti grūtniecības laikā tiek veikti tikai zobu ārkārtas labošanas vai zobu higiēnas uzturēšanas pasākumi [29, 30].

Grūtniecības toksikoze un topošās māmiņas zobu veselība

Pastāv bažas, ka grūtniecības toksikozes rezultātā sievietes neievēro pienācīgu mutes kopšanas tehniku. Biežo vemšanu dēļ zobi tiek daudzkārt pakļauti kuņģa skābes iedarbībai, kas savukārt palielina zobu emaljas noārdīšanās risku. Grūtnieču ēšanas paradumi un kāre pēc saldumiem var sekmēt konfekšu vai citu zobu bojāšanos veicinošu produktu biežu ēšanu, tā palielinot kariesa risku. Savukārt kariess var būtiski kavēt uzturvielām bagātas pārtikas lietošanu, kas grūtniecēm ir nepieciešams mazuļa attīstībai [31; 32].

Izmantotā litereatūra:
1. Ramos-Gomez F., Ng. MW. Into the future: keeping healthy teeth caries free: pediatric CAMBRA protocols. J Calif Dent Assoc, 2011; 39(10): 723−733.
2. Ramos-Gomez, F.; Ng, M. W. Disease prevention and management of early childhood caries. J Mass Dent Soc, 2012; 61(3): 28−32.
3. Medeiros, P.; Otero, S.; Frencken, J.; Bronkhorst, E.; Leal, S. Effectiveness of an oral health program for mothers and their infants. Int J of Paed Dent, 2015; 25: 29−34.
4. Skrīvele, S.; Care, R.; Bērziņa, S. Kariess un tā riska faktori 2−3 gadus veciem bērniem Rīgā. Rīga: RSU Zinātniskie raksti, 2010, 288.−294.
5. Cook, H. V.; Duncan, W. K.; De Ball, S.; Berg, B. The cost of nursing caries in a Native American Head Start population. J of Clin Pediatric Dentistry 1994;18: 139−142.
6. Zavras, A. I.; Edelstein, B. L.; Vamvakidis, A. Health care savings from microbiological caries risk screening of toddlers: a cost estimation model. Journal of Public Health Dentistry, 2000; 60: 182−188.
7. Nunn, M. E.; Dietrich, T.; Singh, H. K.; Henshaw, M. M.; Kressin, N. R. Prevalence of early childhood caries among very young urban Boston children compared with US children. Journal of Public Health Dentistry, 2009; 69: 156−162.
8. Easton, J. A.; Landgraf, J. M.; Casamassimo, P. S.; Wilson, S.; Ganzberg, S. Evaluation of a generic quality of life instrument for early childhood caries-related pain. Community Dentistry and Oral Epidemiology, 2008; 36: 434−440.
9. Plutzer, K.; Spencer, A. J. Efficacy of an oral health promotion intervention of early childhood caries. Community Dent Oral Epidemiol, 2008; 36: 335−346.
10. Frencken, J. E.; Amorim, R. G.; Faber, J.; Leal S. C. The caries Assessment Spectrum and Treatment (CAST) index: rational and development. Int Dent J, 2011; 61: 117−123.
11. Harrison, R. L.; Veronneau, J.; Leroux, B. Effectiveness of maternal counselling in reducing caries in Cree children. J Dent Res, 2012; 91: 1032−1037.
12. Plutzer, K.; Spencer, A. J; Keirse, M. J. Reassessment at 6−7 years of age of a randomized controlled trial initiated before birth to prevent early childhood caries. Community Dent Oral Epidemiol, 2012; 40: 116−124.
13. Ferreira, S. H.; Beria, J. U.; Kramer, P. F.; Feldens, E. G.; Feldens, C. A. Dental caries in 0- to 5-year-old Brazilian children: prevalence, severity, and associated factors. Int J Paediatr Dent, 2007; 17: 289−296.
14. Feldens, C. A.; Giugliani, E. R.; Duncan, B. B.; Drachler, M. de L.; Vitolo, M. R. Long – term effectiviness of nutritional program in reducing early childhood caries: a randomized trial. Community Dent Oral Epidemiol, 2010; 38: 324−332.
15. Leong, P. M.; Gussy, M. G.; Barrow, S.-Y. L.; Silva-Sanogorski, A.; Waters, E. A systematic review of risk factors during first year of life for early childhood caries. Int J of Paediatric Dent, 2013; 23(4): 235−250.
16. Menghini, G.; Steiner, M.; Imfeld, T. Early childhood caries – facts and prevention. Therapeutishe Umschau, 2008; 65: 75−82.
17. Ng, M. W.; Torresyap, G.; White, B. A.; Melvin, P.; Graham, D.; Kane, D.; Scoville, R.; Ohiomoba, H. Disease management of early childhood caries: results of a pilot quality improvement project. J Health Care Poor Underserved, 2013; 23(3 Suppl): 193−209.
18. Finlayson, T. L.; Siefert, K.; Ismail, A. I.; Delva, J.; Sohn, W. Reliability and validity of brief measures of oral health-related knowledge, fatalism, and self-efficacy in mothers of African American children. Pediatr Dent, 2005; 27(5): 422−428.
19. Isong, I. A.; Luff, D.; Perrin, J. M.; Winickoff, J. P.; Ng, M. W. Parental perspectives of early childhood caries. Clin Pediatr (Phila), 2012; 51(1): 77−85.
20. Weintraub, J. A.; Prakash, P.; Shain, S. G.; Laccabue, M.; Gansky, S. A. Mothers’ caries increase odds of children’s caries. J Dent Res, 2010; 89: 954−958.
21. Smith GA, Riedford K. Epidemiology of early childhood caries: clinical application // J Pediatr Nurs, 2013; 28: 369−373.
22. Leverett, D. H.; Adair, S. M.; Vanghan, B. W.; Proskin, H. M.; Moss, M. E. Randomized clinical trial of the effect of prenatal fluoride supplements in preventing dental caries. Caries Res, 1997; 31(3): 174−179.
23. Shearer, D. M.; Thomson, W. M.; Broadbent, J. M.; Poulton, R. Maternal oral health predicts their children’s caries experience in adulthood. J Dent Res, 2011; 90: 672−677.
24. Burt, B. A.; Pai, S. Does low birthweight increase the risk of caries? A systematic review. J Dent Educ, 2001; 65: 1024−1028.
25. Pilmane, M.; Šūmahers, G. H. Medicīniska embrioloģija. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2006, 45.−59.
26. Seow, W. K.; Masel, J. P.; Weir, C.; Tudehope, D. I. Mineral deficiency in pathogenesis of enamel hypoplasia in prematurely born, very low birthweight children. Pediatr Dent, 1989; 11: 297−302.
27. Demarini, S. Calcium and phosphorus nutrition in preterm infants. Acta Paediatr Suppl, 2005; 94: 84−92.
28. Ebersole, J. L.; Novak, M. I.; Hodges, I. S. Systemic Immune Responses in Pregnancy and Periodontitis. J of Periodont, 2009; 80(6): 953−960.
29. Strafford, K. E.; Shellhaas, C.; Hade, E. M. Provider and patient perceptions about dental care during pregnancy. J Matern Fetal Neonatal Med, 2008; 21(1): 63−71.
30. Huebner, C.; Milgrom, P.; Conrad, D.; Lee, R. Providing dental care to pregnant women: a survey of Oregon general dentists. J Am Dent Assoc, 2009; 140: 211−222.
31. Gaffield, M. L.; Gilbert, B. J.; Malvitz, D. M.; Romaguera, R. Oral health during pregnancy: an analysis of information collected by the pregnancy risk assessment monitoring system. J Am Dent Assoc, 2001; 132: 1009−1016.
32. Newnham, J. P.; Newnham, I. A.; Ball, C. M. et al. Treatment of periodontal disease during pregnancy: A randomized controlled trial. Obstet Gynecol, 2009; 114(6): 1239−1248.