Īpašā saite starp mammu un bērnu – nabassaite

Nabassaite ir īpaša saite starp mammu un bērnu. Tā sāk veidoties jau grūtniecības 4. nedēļā un visu gaidību laiku pilda ļoti svarīgu funkciju – nodrošina augošo bērnu ar barības vielām un skābekli. 

Nabassaites novērtēšana ultrasonoskopijā

Objektīvi un ticami novērtēt asinsrites plūsmu, kas veidojas nabassaitē, var pirmajā valsts apmaksātajā skrīningā, ko veic laikā no 11. līdz 13. grūtniecības nedēļai. Vispirms skatās, kur atrodas placenta un kā nabassaite tai ir piestiprinājusies. Nosaka, cik nabassaite ir gara. Pēc tam to apskata arī ap 22. un 31. grūtniecības nedēļu; ja mazais ar dzimšanas laiku nesteidzas, tad arī pēc ārsta noteiktā dzemdību datuma, novērtējot kopējo situāciju.

Asinsvadu skaits nabassaitē

Nabassaitē normāli ir trīs asinsvadi – viena vēna, caur kuru bērnam no placentas tiek piegādātas barības vielas un skābeklis, un divas artērijas, kas no augļa aizvada ogļskābo gāzi, kas paliek pēc skābekļa izmantošanas, un barības vielu atliekas.

Ja nabassaitē ir tikai divi, nevis trīs asinsvadi, tad ārsts papildus kontrolēs, kāds ir bērna svars – vai tas atbilst noteiktajam grūtniecības laikam.

Ja ir tikai divi asinsvadi, tas nozīmē, ka ir viena vēna un viena artērija. Lai arī to uzskata par patoloģiju, lieki uztraukties nav nepieciešams, jo mazulis barības vielas un skābekli no mammas var saņemt pietiekamā daudzumā. Tas, ko ārsts šādā situācijā kontrolēs papildus, ir bērna svars – vai tas atbilst noteiktajam grūtniecības laikam. Jārēķinās, ka bērniņš var būt mazāks, neiznēsāts, var būt nepieciešamas pārbaudes, lai izslēgtu aizdomas, ka viņam varētu būt vēl kāda patoloģija. Vienīgais, ko māmiņa var darīt grūtniecības laikā, ir pastiprināti sekot līdzi tam, lai asinīs būtu normai atbilstošs hemoglobīna līmenis (pretējā gadījumā bērns vēl vairāk cietīs no skābekļa trūkuma), un ēst maksimāli sabalansētu uzturu, lai mazuli nodrošinātu ar vērtīgām barības vielām. Ja ir nepieciešams, ārsts var noteikt papildu vitamīnus, lai tos saņemtu arī bērns.

Nabassaites garums

Vidēji nabassaite ir 40–50 centimetru gara un 2,5–3 centimetrus diametrā, taču tā var būt arī īsāka un garāka. Topošā māmiņa nabassaites garumu nekādi nevar ietekmēt, to nosaka ģenētika, tāpēc katrā grūtniecībā nabassaites garums var būt atšķirīgs. Ja nabassaite ir īsāka, tā mazuli it kā piesien šņorītē, neļaujot brīvi kustēties, mainīt pozu un ieņemt pozīciju, kādā viņš var ērti piedzimt. Ja USG izmeklējumā liekas, ka nabassaite ir par īsu, ārsts centīsies izpētīt, vai kāda cilpa nav aiz muguras vai ap kaklu. Ja nabassaite ir par garu, tā var vairākas reizes mazuli aptīt, bet bažām arī šajā situācijā nav pamata. Nabassaite jau dzemdību laikā noslīd nost no pleciņa un dzimšanas procesam netraucē. 

Nabassaite mazulim ap kaklu

Izprotot grūtniecības fizioloģiju, svarīgi zināt, ka, esot vēderā, bērns neelpo caur kaklu. Tāpēc tas, ap kuru vietu aptinusies nabassaite, nekādā veidā neietekmē mazuļa labsajūtu vēderā. Taču svarīgi, lai nabassaite būtu pietiekami gara. Arī tad, ja nabassaite ir aptinusies ap kaklu divas reizes, panikai nav iemesla. Nabassaites aptinumus novēro teju katram trešajam jaundzimušajam. Parasti nabassaite, pat ja tā ir aptinusies, ir pietiekami gara un ļauj mazulim brīvi iziet cauri dzemdību ceļiem. Nabassaites asinsvadus pārklāj stingra želejveida viela, kas neļauj tiem viegli tikt saspiestiem dzemdību kontrakciju laikā. Tāpēc visbiežāk mazuļiem nabassaites aptinumi dabiski piedzimt netraucē. 

Tomēr dažkārt ir novērojamas nabassaites kompresijas izraisītas augļa sirds toņu izmaiņas, kas prasa māmiņas pozīcijas maiņu dzemdībās un ilgstošāku augļa sirdsdarbības izvērtēšanu. Tāpēc gadījumā, ja ultrasonogrāfijas speciālists dokumentos norādījis, ka nabassaite ir aptinusies ap kaklu, māmiņai vajadzētu ierasties dzemdību vietā laikus, lai dzemdību speciālisti varētu sekot līdzi šīm izmaiņām. Ja atveras dzemdes kakls un nabassaite neļauj slīdēt mazajam uz leju, labāk tomēr, ja līdzās ir profesionāļi. Parasti vecmāte nabassaiti noritina no bērna kakla tik ātri un veikli, ka mamma to pat nepamana. Tas attiecas arī uz situācijām, kad nabassaite varētu būt nedaudz par īsu. 

Mezgli nabassaitē

Nabassaite mēdz sasieties mezglos, un tas gan ir pamats bažām, jo, cieši savelkoties, tiek traucēta skābekļa piegāde bērnam. Ar mezglu nabassaitē pasaulē nāk 0,5 % jaundzimušo, tātad šie mezgli nav pārāk bieži sastopama situācija. Nabassaites mezgli pārsvarā veidojas grūtniecības pirmā trimestra laikā, taču ne vēlāk kā 16. nedēļā. Kādēļ tā notiek? Parasti iemesls ir ļoti kustīgs bērns, kas mammas dzemdē ir metis kūleņus un šādi, uzmetot no nabassaites cilpu, izvēries tai cauri. Kamēr mezgli nav cieši savilkti, nekādu kaitējumu tie nenodara, jo uzturvielas un skābeklis caur tām brīvi var nonākt līdz bērnam.

Nabassaite ir „ietērpta” tādā kā elastīgā apvalkā, to klāj arī īpaša želejveida viela, ko tik viegli nevar saspiest. Bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ nabassaites apvalkam nav elasticitātes, tas tomēr var traucēt cirkulācijai. Tādā situācijā ārsts pastiprināti pievērsīs uzmanību, vai augošais bērns pieņemas svarā. Ja izrādās, ka uzturvielas līdz mazajam nenonāk un viņš neaug, tas var būt iemesls dzemdību ierosināšanai pirms noteiktā laika. 

Ultrasonogrāfijā svarīgākais ir nevis meklēt nabassaites mezglus, bet gan vērtēt, kāda nabassaitē ir asins cirkulācija. 

Mezgls var savilkties arī dzemdību laikā. Tādos gadījumos vecmāte un ārsts vēro, lai mazais paspētu piedzimt stundas laikā. Nabassaites mezgla dēļ parasti ķeizargriezienu neplāno, bet dzemdību laikā rūpīgāk kontrolē bērna pašsajūtu, klausoties viņa sirdstoņus. Ļoti bieži nabassaites mezgli ir kā pārsteigums vai secinājums tam, kāpēc dzemdības bija lēnākas.