Daktere Inga Vēvere no Liepājas par ģenētisko skrīningu grūtniecības laikā
"Tas nav atkarīgs no tā, ko mēs ēdam vai smēķējam, cik pareizs ir mūsu dzīvesveids. To nevar paredzēt pirms grūtniecības. Tā vienkārši notiek," par ģenētiskām patoloģijām stāsta Liepājas Reģionālās slimnīcas ginekoloģe un dzemdību speciāliste Inga Vēvere. Tomēr ārstu spēkos ir jau grūtniecības laikā diagnosticēt tādas patoloģijas kā Dauna, Edvarda vai Patau sindroms, lai topošie vecāki būtu informēti par gaidāmā bērniņa veselību.
"Ir Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā tiek aprūpētas grūtnieces. Tajos ietilpst arī pirmā trimestra (11.-13. ned.) ģenētiskais skrīnings," skaidro I. Vēvere. Pirmo skrīninga etapu piedzīvo ikviena jaunā māmiņa – ginekologs viņu nosūta uz sonogrāfisku apskati, pēc kuras divu dienu laikā sievietei ir jāveic asins analīzes.
"Tiek iegūti trīs komponenti – divi no analīzēm un viens no
sonogrāfijas –, kurus liek kopā riska aprēķinā, kas nosaka, cik
liels ir ģenētisko patoloģiju risks," ārste stāsta. Ja šīs trīs
komponentes uzrāda paaugstinātu risku, sieviete tiek nosūtīta pie
ārsta - eksperta uz atkārtotu sonogrāfisku izmeklējumu.
I. Vēvere Liepājā ir vienīgā šāda veida ārste – eksperte. Lai par
tādu kļūtu ir jāiziet īpaša apmācība, tā tiek iegūtas tiesības
izmantot īpašu FMF (Fetal Medicine Foundation) programmu, kas visā
pasaulē tiek izmantota, lai precīzāk noteiktu ģenētisko patoloģiju
risku. "Ārsts - eksperts sonogrāfijā noskaidro vēl sešas
komponentes, kas kombinācijā ar pirmajām trīs precīzāk parāda – ir
paaugstināts risks vai nav," I. Vevere pastāsta.
Ja programma uzrāda, ka riska tomēr nav, sievietei turpinās
standarta grūtnieču aprūpe, taču, ja risks joprojām pastāv, tiek
piedāvāti tālāki izmeklējumi. "Arī amniocentēze – augļa ūdens
parauga paņemšana – tiek veikta Liepājas slimnīcā. Izmeklējums
pierāda simtprocentīgi – ir ģenētiska patoloģija vai nav," skaidro
I. Vēvere. Šīs procedūras laikā gan pastāv ļoti neliels risks
grūtniecību pazaudēt, tā notiekot apmēram vienā procentā gadījumu,
taču I. Vēvere norāda – par laimi Liepājas slimnīcā šādi gadījumi
nav notikuši.
Tomēr, ja sieviete nevēlas grūtniecību pakļaut riskam, iespējama
arī alternatīva procedūra – NIPT tests. "Tas gan, atšķirībā no
iepriekš minētajām procedūrām, nav valsts nodrošināts. NIPT tests
ir maksas tests, taču ir pāri, kas to izvēlas," stāsta ārste. Tests
maksā ap četriem simtiem eiro, tā laikā bērna šūnas notver mammas
asinsritē un pārbauda, tomēr tas nav tik precīzs, kā augļa ūdens
analīzes.
"Ja rezultāts uzrāda kādu ģenētisku saslimšanu, ļaujam ģimenei
izvēlieties. Ir pāri, kas grūtniecību turpina, ir tādi, kas nolemj
to pārtraukt. Tas ir ģimenes lēmums, mēs to respektējam," norāda I.
Vēvere.