Hormoni grūtniecības saglabāšanai. Plaši izmantoti, bet ne vienmēr vajadzīgi

Ārvalstīs pašlaik ir pretēja tendence – grūtniecību „neglābj” līdz pat 12. grūtniecības nedēļai, ļaujot noteikumus diktēt dabiskiem procesiem. Kura no pieejām un taktikām ir pareizāka? Konsultē Rīgas Stradiņa universitātes docente, ārste ginekoloģe Jana Žodžika. 

Gan agrākos laikos, gan mūsdienās daba atlasa tikai veselīgās un dzīvotspējīgās apaugļotās olšūnas, pārējās „izmet”. Biežākais agrīna spontānā aborta iemesls pirmajās piecās līdz sešās grūtniecības nedēļās ir hromosomu patoloģija – tas nozīmē, ka, pat saglabājot grūtniecību agrīnā periodā, bērns piedzimtu slims vai dzīvot nespējīgs. Turklāt – jo vairāk gadu ir topošajai mammai, jo lielāks ir hromosomu patoloģijas risks. Spontānā aborta iemesli ir arī citi. 

Progesterona līmenis dabiski samazinās līdz pat 20. grūtniecības nedēļai, kad nepieciešamās vielas sāk izdalīt nu jau pilnvērtīgi strādājoša placenta. 

Biežākie agrīnas grūtniecības pārtraukšanās iemesli līdz 12. grūtniecības nedēļai ir: 

1) hromosomu patoloģija – 50 % gadījumu spontānā aborta iemesls;
2) antifosfolipīdu sindroms (autoimūna slimība, ko raksturo trombu veidošanās asinsvados un artērijās);
3) iedzimta trombofilija;
4) iedzimtas dzemdes patoloģijas;
5) slikti kompensēts cukura diabēts vai vairogdziedzera patoloģijas, celiakija, ēšanas traucējumi, drastiskas diētas;
6) aptaukošanās;
7) mātes infekcijas (AIDS, neārstētas zobu infekcijas);
8) nepietiekama progesterona veidošanās;
9) alkohola lietošana (vairāk nekā 4 devas nedēļā), kafija (vairāk nekā 7 tases dienā), nakts darbs un nepietiekams miegs. 

FAKTI. Jo agrīnākā laikā notiek grūtniecības neiznēsāšana, jo lielāka iespēja, ka iemesls ir hromosomu patoloģija. 55 % gadījumu hromosomu patoloģijas dēļ grūtniecību neiznēsā pirmajā trimestrī. 80 % spontāno abortu notiek līdz 12. grūtniecības nedēļai. 
 

Kā nosaka spontānā aborta draudus 
Par spontānā aborta draudiem varētu liecināt asiņaini izdalījumi no maksts, taču ne visām grūtniecēm ar šādām sūdzībām grūtniecība pārtrauksies, tas notiek aptuveni 30 % gadījumu.
Draudošas agrīni neiznēsātas grūtniecības ārstēšana ir atkarīga no iemesliem, kāpēc tā notiek. Tā kā visbiežākais iemesls ir embrija hromosomāla patoloģija, tad ļoti agrīnas grūtniecības saglabāšanu neuzskata par lietderīgu, līdz ar to visbiežāk izmanto nogaidīšanas taktiku.

Nav pierādījumu, ka gultas režīms draudoša spontānā aborta gadījumā mazinātu grūtniecības pārtraukšanās risku. 

Ja grūtniecība ir apstiprināta ar USG un dzīvotspējīga, kā arī nav hromosomu anomāliju, ir pamats domāt, ka šādu grūtniecību ir vērts saglabāt un ārstēt.
Primārā metode, nosakot grūtniecības dzīvotspēju, ir ultrasonogrāfisks izmeklējums. Ja šī metode nesniedz pietiekami daudz informācijas, piemēram, ir aizdomas par ārpusdzemdes grūtniecību, tad izmanto arī bioķīmiskos marķierus – asinsanalīzes, nosakot asinīs HCG un dažkārt arī progesterona līmeni. Abi šie rādītāji ir svarīgi, lai prognozētu, kā attīstās grūtniecība. Ja progesterona līmenis ir zems, tas var liecināt par grūtniecības pārtraukšanās risku. Visbiežākais iemesls tam ir embrija hromosomāla patoloģija, kad organisms jau iepriekš „paredz”, ka konkrētai grūtniecībai nebūs lemts augt. Retos gadījumos šādas izmaiņas var radīt nepietiekama progesterona izdale olnīcās, kas var būt viens no grūtniecības pāragras pārtraukšanās iemesliem.
Tiesa, pilnīgi konkrēta rādītāja, kas droši pateiktu – šeit viss ir kārtībā, bet šī grūtniecība nav saglabājama –, nav. Ir bijuši gadījumi, kad arī pēc prognozējami sliktiem rādītājiem viss ir beidzies labi un bērns ir piedzimis. 

Kāpēc progesterons ir tik svarīgs
Lai arī šķiet, ka teju puse topošo mammu lieto grūtniecību saglabājošus hormonus, patiesībā šī tendence nav zinātniski pamatota. Katrs ginekologs vēlas, lai visas viņa aprūpē esošās grūtnieces dzemdētu veselus bērnus, tāpēc „dara, ko var...”, tomēr, ja embrijam ir hromosomāla patoloģija, grūtniecība tāpat pārtrauksies, savukārt veselā turpinās augt ar vai bez progesterona papildu uzņemšanas.
Progesterons ir nepieciešams, lai dzemde varētu uzturēt augli un grūtniecība progresētu, taču šo hormonu sievietes organisms izdala pats, un tas ir nepieciešams pietiekamā daudzumā, lai grūtniecība vispār varētu iestāties.

Šķiet, ka teju puse grūtnieču lieto grūtniecību saglabājošus hormonus, taču patiesībā šī tendence nav zinātniski pamatota. 

ZINĀŠANAI!
Progesterons cēlies no vārdiem „pro” (‘priekš’) un „gestācija” (‘grūtniecība’). Šo hormonu izdala olnīcā izveidojies dzeltenais ķermenis katra cikla otrajā pusē pēc ovulācijas, lai sagatavotu dzemdes gļotādu iespējamai grūtniecībai. Dzemdes dobuma iekšpusi klāj īpaša gļotu kārtiņa, ko sauc par endometriju. Progesterona ietekmē tā kļūst labāk apasiņota un gatava pieņemt apaugļotu olšūnu. Endometrijs var ieņemt apaugļotu olšūnu tikai noteiktā laika periodā. Šo periodu sauc par implantācijas logu. Kopumā process ir atkarīgs no estrogēnu un progesterona iedarbības, un tas ilgst 5–7 dienas pēc ovulācijas. Implantācijas logam seko fāze, kad notiek embrija ģenētiska pārbaude – selekcija un citu embriju atgrūšana. Ja izrādās, ka embrijs nav dzīvotspējīgs, tas neieligzdojas, un sieviete par nenotikušo grūtniecību pat neuzzina. Ja tomēr embrijs ieligzdojas endometrijā, sāk veidoties augļa ola ar dzeltenuma maisu. Progesterons ir viens no svarīgākajiem hormoniem, lai šajā posmā jau esoša grūtniecība noturētos. 

Ja grūtniecība iestājas, organisms izdala jau lielākas progesterona devas, lai sargātu grūtniecību. Ar progesteronu olnīcas sūta vēsti arī visu hormonu komandpunktam smadzenēs – hipofīzei –, ka jaunu olšūnu briedināšana šobrīd nav nepieciešama. Progesterona līmenis dabiski samazinās līdz pat 20. grūtniecības nedēļai, kad nepieciešamās vielas sāk izdalīt nu jau pilnvērtīgi strādājoša placenta.  
 

Vai hormoni nav kaitīgi sievietei un mazulim?
Tā kā viens no agrīnas grūtniecības pārtraukšanās iemesliem var būt nepietiekama hormonu izstrāde, tad plaši izmanto hormonālo terapiju ar progesteronu, lai arī pētījumu dati norāda, ka šis iemesls nav biežs.

„Ja tomēr grūtniecību mēģina saglabāt, viens no pēdējā laikā plašāk izmantotiem preparātiem ir progesterons. Pētījumos ir norādīts, ka progesterona lietošana varētu samazināt spontānā aborta risku, tas neizraisa nozīmīgas blaknes ne mātei, ne arī auglim. Taču, tā kā analīžu veikšanā iekļauto dalībnieču skaits nav liels, pētījumu metodoloģiskā kvalitāte slikta, tad izdarīto secinājumu ticamība ir ierobežota, tāpēc parasti šos preparātus draudoša spontānā aborta gadījumā nerekomendē izrakstīt. Savukārt, ja grūtniecība ir iestājusies pēc mākslīgās apaugļošanas, progesterona preparātu lietošana būtiski uzlabo grūtniecības iznākumu,” skaidro ginekoloģe. 

Ja sievietei gaidību laikā ir bijuši asiņaini izdalījumi no maksts, palielinās risks grūtniecību neiznēsāt, piedzīvot atkārtotas asiņošanas epizodes, iespējama infekcijas pievienošanās, kā arī placentas atdalīšanās sarežģījumi dzemdību laikā, taču visbiežāk tomēr grūtniecība beidzas veiksmīgi.

Kā norāda ginekoloģe Jana Žodžika, progesterona preparātu efektivitāte un iedarbība ir pretrunīga. Nav arī pierādījumu, ka gultas režīms stacionārā vai mājās draudoša spontānā aborta gadījumā mazinātu grūtniecības pārtraukšanās risku. Tieši pretēji – tas var būt pat bīstams, jo ilgstoša gulēšana grūtniecības laikā ievērojami palielina trombu rašanās risku.

Kad glābt, un kad ne
Grūtniecības uzskaitē vajadzētu stāties 8.–10. grūtniecības nedēļā. Ar grūtniecības pārtraukšanās draudiem pirmajā trimestrī nav jāguļ slimnīcā, jo nepieciešamo ārstēšanu var saņemt mājās, un tas būtu: ierobežots režīms (atturēties no dzimumdzīves, pārmērīgas fiziskās slodzes), stresa mazināšana un, iespējams, progesterona atbalsts. Ja šāda taktika nelīdz, tad citām zālēm ir tikai nomierinošs efekts. Ja ir novērota asiņošana, ārsti iesaka lietot arī askorutīnu, kas stiprina asinsvadu sieniņas. [1–29]

Izmantotā literatūra: 
1. Abdallah, Y. et al. Limitations of current definitions of miscarriage using mean gestational sac diameter and crown-rump length measurements: a multicenter observational study. Ultrasound Obstet Gynecol, 2011, 38, 497-502.
2. Andersen, P. K. et al. Moderate alcohol intake during pregnancy and risk of fetal death. Int J Epidemiol. 2012, 11, 405-413.
3. Barnhart, K. T. Early pregnancy failure: beware of the pitfalls of modern management. Fertil Steril, 2012, 98, 1061-1065.
4. Bech, B. H. et al. Coffee and fetal death: a cohort study with prospective data. Am J Epidemiol, 2005, 11, 983-990.
5. Bromley, B.; Harlow, B. L.; Laboda, L. A.; Benacerraf, B. R. Small sac size in the first trimester: a predictor of poor fetal outcome. Radiology, 1991, 178, 375-377.
6. Check, J. H. et al. Embryo apoptosis may be a significant contributing factor in addition to aneuploidy inhibiting live deliveries once a woman reaches age 45. Fertility and Sterility, 2011, 95(4), 30.
7. Christiansen, O. B. et al. Multifactorial etiology of recurrent miscarriage and its scientific and clinical implications. Gynecol Obstet Invest, 2008, 11, 257-267.
8. Cordin, M.; Schramm-Gajraj, K.; Ross, J.; Lautman, K.; Jurkovic, D. Introduction of single visit protocol in the management of selected patiens with pregnancy of unknown location: a prospective study. BMJ, 2011, 118, 693-697.
9. Dentillo, D. B. et al. No evidence of association of MUC-1 genetic polymorphism with embryo implantation failure. Braz J Med Biol Res, 2007, 40, 793-797.
10. Deutchman, M.; Tubay, A. T.; Turok, D. First trimester bleeding. Am Fam Physician, Jun 1, 2009, 79(11), 985-992.
11. Doubilet, P. M.; Benson, C. B.; Bourne, T.; Blaivas, M. S. Diagnostic criteria for nonviable pregnancy earlyin the first trimester. N Engl J Med, 2013 Oct 10, 369(15), 1443-1451.
12. Doubilet, P. M.; Benson, C. B. Further evidence against the reliability of the human chorionic gonadotropin discriminatory level. J Ultrasound Med, 2011, 30, 1637-1642.
13. Goldstein, S. R. Significance of cardiac activity on endovaginal ultrasound in very early embryos. Obstet Gynecol, 1992, 80, 670-672.
14. Hassanzadeh, N. M.; Raoofian, R. Balanced chromosomal translocations of parents in relation to spontaneous abortions. 2005, 16, 203-208.
15. Jauniaux, E.; Farquharson, R. G.; Christiansen, O. B.; Exalto, N. Evidence-based guidelines for the investigation and medical treatment of recurrent miscarriage. Hum Reprod, 2006, 21, 2216-2222.
16. Johns, J.; Hyett, J.; Jauniaux, E. Obstetric outcome after threatened miscarriage with and without a hematoma on ultrasound. Obstet Gynecol, Sep 2003, 102(3), 483-487.
17. Jurkovic, D.; Overtone, C.; Bencer-Atik, R. Diagnosis and management of first trimester miscarriage. BMJ, 2013, 346.
18. Kumar, K.; Deka, D.; Dada, R. Male contribution in cases of idiopathic recurrent spontaneous abortions fertility and sterility. 2011, 96(3), 161.
19. Knez, J.; Day, A.; Jurkovic, D. Ultrasound imaging in the management of bleeding and pain in early pregnancy. Best Pract Res Clin Obstet Gynaecol, 2014, 28(5), 621-636.
20. Kolte, A. M.; Nielsen, H. S.; Moltke, I.; Degn, B.; Pedersen, B.; Sunde, L.; Nielsen, F. C.; Christiansen, O. B. A genome-wide scan in affected sibling pairs with idiopathic recurrent miscarriage suggests genetic linkage. Mol. Hum. Reprod, 2011, 17, 379-385.
21. Krussel, J. S. et al. Regulation of embryonic implantation. Eur J Obstet Gyn R B, 2003, 110, S2-S9.
22. Li, T. C.; Makris, M.; Tomsu, M.; Tuckerman, E.; Laird, S. Recurrent miscarriage: aetiology, management and prognosis. Hum Reprod Update, 2002, 8, 463-481.
23. Lindsay, D. J. et al. Yolk sac diameter and shape at endovaginal US: predictors of pregnancy outcome in the first trimester. Radiology, 1992, 183, 115-118.
24. Lougha, P.; Chitty, L.; Evans, T.; Chudleigh, T. Fetal size and dating: charts recomended for clinical obstetric practice. Ultrasound, Aug 2009, 17:3, 161-167.
25. Macklon, N. S.; Geraedts, J. P.; Fauser, B. C. Conception to ongoing pregnancy: the ‘black box’ of early pregnancy loss. Hum Reprod Update, 2002, 8, 333-343.
26. Mehta, T. S.; Levine, D.; Beckwith, B. Treatment of ectopic pregnancy: is a human chorionic gonadotropin level of 2000 mIU/ml a reasonable threshold? Radiology, 1997, 205, 569-573.
27. Metwally, M. et al. Body mass index and risk of miscarriage in women with recurrent miscarriage. Fertil Steril, 2010, 11, 290-295.
28. Metwally, M. et al. Does high body mass index increase the risk of miscarriage after spontaneous and assisted conception? A meta-analysis of the evidence. Fertil Steril, 2008, 11, 714-726.

  Fonds “Mammām un Tētiem” sācis izdot žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem ar mērķi sniegt izglītojošu, uz pētījumiem bāzētu informāciju par priekšnosacījumiem veselīgai grūtniecībai, par dzemdību norisi, pāra attiecību stiprināšanu laikā, kad ģimenē ienācis bērniņš, un drošu, pareizu jaundzimušā aprūpi.
Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un dzemdniecības iestādēs.

Lejupielādēt žurnālu PDF formātā

Atvērt lasīšanai online