Dināra Rudāne pieņem desmit dienu izaicinājumu topošajām māmiņām

Atraktīvās un pozitīvās dziedātājas ikdienā šobrīd vieta atrodas ne vien koncertiem, bet arī jauniem izaicinājumiem, par ko vairāk sarunā. 

Vai Tu varētu īsi komentēt savu ikdienu šobrīd?
Pārsvarā gaidu (smejas), bet arī strādāju – piedalos labdarības koncertos. 

Kā izmainījās Tava ikdienas rutīna, kad uzzināji, ka gaidi bērniņu?
Pilnīgi nekā. Vienīgais – garām palaista motosezona un atteikšanās no hokeja. 


Kā izdodas riskantos sporta veidus kompensēt, esot stāvoklī?
Hokejs uzreiz atkrita, līdz ko uzzināju, ka esmu stāvoklī, jo viens kritiens var daudz maksāt. Uz ledu gan tāpat gāju vienkārši paslidot. Moto sezonu, protams, arī palaidu garām, tomēr ar boksu nodarbojos jau četrus gadus un, iestājoties grūtniecībai, nolēmu turpināt. Pašlaik pārsvarā dodos pastaigās aptuveni septiņu kilometru garumā. Redzi, ja es nebūtu aktīva, tad būtu normāli, ka tāda arī palieku, bet, tā kā esmu ļoti aktīva, tad es domāju, ka, pārtraucot sportot, varētu ļoti stipri uzpampt. 


Grūtniecības laikā parasti izvēlas nūjošanu, peldēšanu vai speciālu vingrošanu grūtniecēm.
Mani tas vienkārši neinteresē. Boksa treneris man ir gudrs, viņš ļoti seko līdzi tam, ko es varu un ko nevaru darīt, tāpēc uz treniņiem gāju visu grūtniecības laiku. Nu gan drīz būs jau divas nedēļas, kopš viņš mani vairs nelaiž un saka, ka jāapstājas. Sievietēm, kuras ar boksu nenodarbojas, gan neieteiktu uzsākt grūtniecības laikā. 

Varbūt ir kādas īpašas lietas, ko vēlies izdarīt pirms meitiņas nākšanas pasaulē?
Pašlaik esmu pieņēmusi desmit dienu izaicinājumu topošajām māmiņām, kur katru dienu jāizmēģina kas tāds, ko, bērnam piedzimstot, noteikti vairs nebūs iespējas izdarīt. Piemēram, mēģinu pati filcēt rotaļlietas. Nu jau piecas ir gatavas. Kāpēc jāpērk, ja varu uztaisīt pati!

Vakar, piemēram, man bija skaļās mūzikas diena. Vēlāk noteikti būs besis, ja kāds nelaikā atsūtīs kaut īsziņu un pamodinās bērnu. Pārsvarā izaicinājumā ietilpst tādas mazas lietiņas – kaut vai dušā ilgāk pastāvēt. Tagad tas liekas elementāri, bet vēlāk tas būs kas neiespējams. Vismaz kādu laiku.


Tu nosauci jau paveikto. Kas no šī izaicinājuma vēl ir priekšā?
Pretēji skaļajai dienai būs viena klusā diena, vienas kārtīgi pagatavotas vakariņas, nedēļas nogale ārpus mājām un šopings sev. Vēl apmeklēšu kādu vietu pilsētā, kur nekad agrāk neesmu bijusi, veselu nogali lasīšu grāmatu no vāka līdz vākam un apmeklēšu frizētavu, neuztraucoties, ka mājās gaida mazais. 

Vai vari aprakstīt savas sajūtas, uzzinot, ka esi stāvoklī?
Tā kā bērniņu gaidīju, tas bija plānots moments. Manī vēl aizvien nav tādas sajūtas, kā to mēdz aprakstīt medijos, ka, iestājoties grūtniecībai, viss mainās, ka jūties, kā cits cilvēks. Man nekas nemainījās. Tagad pēdējos mēnešos man ir liels vēders un ir neērti uzvilkt apavus, bet pirmajos septiņos mēnešos es pavisam mēdzu aizmirsties un pat ar augošu vēderu šad tad mierīgi uz punča apgūlos un tikai tad atcerējos.  It kā es jūtu, ka manī kaut kas ir, bet ar prātu to apzināties, ka manī dzīvo cilvēks, es vēl nespēju. Manuprāt, grūtniecība katram ir ārkārtīgi individuāla.


Vai pēc dzemdībām plāno būt aktīva mamma un ātri atgriezties uz skatuves?
Noteikti. Es bez tā dzīvot nevaru. Tas man laikam grūtniecības laikā ir pietrūcis visvairāk – trīs reizes lielāka aktivitāte. It kā jau aktīva paliku, bet, protams, daudz uzmanīgāka, par daudzām lietām lieku reizi domājot. 

Vai jau esi iegādājusies drēbītes un iekārtojusi bērnistabu?
Drēbīšu ir ļoti daudz. Tikko beidzot sakrāmēju arī dzemdību nama somu un pamazām iekārtoju bērna istabu. Mājās ir daudz mūzikas instrumentu, kuriem jāatrod vieta. Negribas, lai bērna istaba būtu arī noliktava, tāpēc rūpīgi visu kārtoju un izbrīvēju.

Kāpēc izvēlējies baltus ratiņus? Kas bija svarīgākais kritērijs? 
Mani kā sievieti ratiņu izskats, un tas, ka ratiņiem līdzi nāk viss vajadzīgais un tie ir “trīs vienā”. Svarīgākais kritērijs – vieglums. Noteikti vieglums. Tā kā kulbiņa nav tā, kas visvairāk smērētos, ratus izvēlējos baltā krāsā. Bērnam vizuāli rati jau nav svarīgi, tāpēc ņēmu tos, kas pašai vislabāk patīk.

7 FOTO

Dināra Rudāne gaidot mazuli

+ 3

Skatīt visus

Vai mazulim vārds jau izvēlēts? Kā pie tā nonāci? Tavuprāt, cik liela nozīme ir vārda došanai mazā cilvēciņa dzīvē? Kā Tu pati sadzīvo ar savu vārdu?
Vārds bija vēl tad, kad par bērnu tikai sapņojām. Nezinu kā, bet vīrs visu zināja iepriekš. Kādu dienu viņš man teica: “Es zinu ka mums būs meita, un viņu sauks…” – to vēl neatklāsim. Vārdam ir liela nozīme, tā ir skaņas vibrācija, kas iet mums līdzi visu mūžu. Kādam tā rezonē ar iekšējo pasauli, kādam nē, kāds no tā iegūst, kāds zaudē... Es pati ar savu vārdu dzīvoju harmonijā, man tas ir īpašs, jo mana mamma tā mani redzēja, kad piedzimu, un mammas intuīcijai es pilnībā uzticos.


Kā mamma uzņēma ziņu par gaidāmo mazmeitiņu?
Ļoti priecājās. Mammai gan ir jau četri mazbērni, tāpēc smējos, kur gan viņai vēl vienu!

Ar dziedātāju sarunājās Emija Grigorjeva