Kad sapratu, ka esmu stāvoklī ar trešo, es raudāju

Mammas stāsts: “Labdien! Esmu 36. grūtniecības nedēļā. Par grūtniecību uzzināju 18. nedēļā, tā nebija plānota. Mūsu ģimene aug divi bērniņi. Jaunākajam būs 1,4 gadi, vecākajam 5 gadi. Neesmu īsti tikusi pāri pārsteigumam par šo grūtniecību un arī visam kopumā. Man arī ir bail no dzemdību sāpēm. Pirmais bērniņš pasaulē nāca ar ķeizaru, otrs – dabiski.

Šoreiz ir bail no sāpēm (jo reiz tās piedzīvotas), bail, ka bērniņš paliks neiemīlēts. Pati mocos ar šīm domām.

Sarunu līmenī ar vīru bija doma par trešo bērnu varbūt, bet tas bija tā, ka svaru kausi vairāk svērās uz “nē” pusi nekā jā.

Kad sapratu, ka esmu stāvoklī, es raudāju. Pirmos divus bērnus plānoju, loloju, staroju grūtniecības laikā. Šoreiz tā nav. Es ar šo domu joprojām samierinos, nav tas izmisums tik liels kā pirmajās nedēļas un mēnešos.

Sarunu līmenī ar vīru bija doma par trešo bērnu varbūt, bet tas bija tā, ka svaru kausi vairāk svērās uz “nē” pusi nekā jā. Man ir 36 gadi. Neesmu “mājas pele”, lai gan bērnus ļoti mīlu. Mums patīk ceļot, bet tagad budžets būs jāplāno citādāk.

Jūtu ļoti lielas bailes par to, vai mīlestība būs, kad ienāks trešā atvase. Visu mūžu esmu jutusies kā nemīlētais bērns no savas mammas puses.”"

Atbild dūla Inga Bite: “Paldies par jūsu jautājumu un uzticēšanos!

Jūsu aprakstītajā situācijā ir pilnībā saprotami just bailes, nedrošību, pat izmisumu vai bezpalīdzību. Ikdiena nav viegla jau ar diviem bērniem. Kāda tā būs ar trim?

Es ļoti vēlētos jums iedot konkrētu recepti, kas ļautu visu grūtumu nolikt malā un justies laimīgai. Diemžēl, tādas receptes nav. Katrai sievietei ir jāatrod savi veidi, metodes un paņēmieni, kā risināt vai sadzīvot ar katru konkrēto situāciju. 

Lai arī laika līdz dzemdībām vairs nemaz nav daudz, ieteiktu jums izvēlēties savu dūlu, kas varētu būt kopā ar jums ne tikai šajā īsajā periodā līdz trešā bērniņa ienākšanai šajā pasaulē, bet arī atbalstīt jūs pirmajā laikā pēc tam, esot blakus, uzklausot, palīdzot meklēt resursus un prasīt atbalstu jūsu pašas tuvajiem cilvēkiem.

No jūsu rakstītā arī saprotams, ka pašai savas mammas atbalsta jums vai nu nav, vai arī tas ir nepietiekams. Arī šo tēmu iespējams pārrunāt, izraudāt, izsāpēt ar dūlas atbalstu, jo laiks, kad pašas kļūstam par mammām (pat ja tas notiek jau trešo reizi) ir laiks, kad no jauna pārvērtējam un ieraugām jaunā gaismā savas attiecības ar saviem vecākiem."