Dopleris bērniņa sirdsdarbības kontrolei mājas apstākļos. PAR vai PRET

Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Medicīnas fakultātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja Dace Rezeberga neredz nepieciešamību izmantot šādu specifisku medicīnisku aparatūru mājas apstākļos. "Sirds darbība, ko nolasa dopelris, ir tikai viens no rādītājiem, kas sniedz informāciju par bērniņa stāvokli. Turklāt šī informācija ir jāprot pareizi nolasīt un interpretēt. Jāņem vērā, ka pat situācijās, kad auglim nav labi, organisms apkopo visus spēkus un enerģiju, lai nodrošinātu sirds darbību. Tad, kad sirdsdarbību ar dopleri vairs nevar uztvert vai tā paliek vājāka, situācija jau, iespējams, ir kritiska. Līdz ar to iegūtā informācija mammai nav izmantojama un noderīga." Ārste iesaka vairāk paļauties uz savām sajūtām un skaitīt mazuļa kustības pēc uzraugošā ārsta ieteiktās metodes. 

Ginekoloģe Dina Ceple topošās māmiņas vedina vairāk uzticēties savām sajūtām un meklēt drošības izjūtu sevī.  Mātes intuīcija un spēja just savu topošo bērnu pašas miesās nav tukši vārdi, bet gan dabas izveidots lielisks mehānisms, kā jau pirmo dzīves mēnešu laikā mācīt sievieti sajust un izprast savu bērnu un viņa vajadzības. Tomēr spēja ļauties savām sajūtām piemīt ne visām sievietēm. Daļai topošo mammu drošības izjūtu sniedz konkrēti parametri, cipari un rādītāji, kas it kā apliecina, ka ar mazuli viss ir kārtībā. 

Vienotu ciparu, kas der visām mammām, nav. Pat vienai sievietei katra konkrētā grūtniecība ir citāda nekā iepriekšējā. Bērniem ir dažāds temperments

Ārste tādā gadījumā iesaka savam uzraugošajam ārstam jautāt, kā katrā konkrētajā grūtniecībā vērtēt mazuļa pašsajūtu. Vienotu ciparu, kas der visām mammām, nav. Pat vienai sievietei katra konkrētā grūtniecība ir citāda nekā iepriekšējā. Daudz nosaka sievietes fizioloģiskās īpatnības, placentas novietojums – vai tā ir piestiprinājusies pie priekšējās vēdera sienas vai kur citur, tāpat arī tauku kārtiņa, kas katrai sievietei ir citāda un var slāpēt kustību sajūtas. Tāpēc var būt ļoti dažāds sajusto mazuļa kustību skaits. Turklāt katram bērniņam ir cits temperaments. Tāpat kā mammas temperaments. 

Der zināt, ka visi mazuļi ir kustīgāki un labāk sajūtami, kad mamma atgūlusies un atslābinājusies. Vēdera muskulatūra ir atbrīvojusies, un bērniņam iekšā ir vairāk vietas, kur kustēties. 

Tad, kad sirdsdarbība ar dopleri vairs nevar uztvert vai tā paliek vājāka, situācija jau, iespējams, ir kritiska. Līdz ar to iegūtā informācija mammai īsti izmantojama un noderīga

Vecmāte un dūla Liene Ceriņa iesaka mazuļa kustības skaitīt vienā un tajā pašā laikā katru dienu. Vienas stundas laikā būtu jābūt ne mazāk kā desmit kustībām. Šo metodi vairāk izmantoja agrāk, lai pārbaudītu mazuļa labsajūtu mamma vēderā. Bet nav jāsatraucas, ja šie šie skaitļi atšķirās, jo katrs mazulis ir atšķirīgs – cits mierīgāks, cits kustīgāks.

Psihoterapeite Vita Kalniņa mammas vēmi paļauties uz tehnoloģijām redz kā šī laikmeta tendenci, kas dažreiz sniedz "lāča pakalpojumu". "Piemēram, ultrasonogrāfija ir viens no instrumentiem, kas ļoti palīdz saprast, kas notiek mātes vēderā; tā paver lodziņu uz tumšo, kluso pasauli, kas ir mammas dzemdē; ļauj saredzēt to, ko agrāk nevarēja pat iedomāties. Diemžēl nereti tas nenāk par labu mammas un bērna kontakta veidošanai. Savā praksē, strādājot ar grūtniecēm, viņa novērojusi tendenci, ka mammas dodas pie ārsta, lai tur uzzinātu par bērniņa labsajūtu. "Bet tu taču vari katru dienu būt ar viņu kopā, jo viņš jau ir tevī!”

Speciāliste uzsver, ka prenatālajā diagnostikā medicīniskās diagnostikas iekārtas jāizmanto saprātīgi. Tā ir labas un noderīga lieta, ja ir jāizvērtē mazuļa fiziskā attīstība, bet no psiholoģiskā viedokļa tā traucē mammai un bērnam vienam otru sajust.