Katrai desmitajai grūtniecei ir preeklampsijas risks. Bīstamās saslimšanas pazīmes

Vairāk stāsta „Quartus” ārstu prakses ārste ginekoloģe Daiga Baranovska. 

Ar preeklampsiju sastopas ap 10–12 % grūtnieču. Ne vienmēr slimība norit smagi, tomēr vienmēr šīs problēmas risināšanai ir jāpieiet ļoti atbildīgi, jo preeklampsija apdraud gan mātes, gan vēl nedzimušā bērna dzīvību un veselību, bet slimības gaitas smagumu iepriekš paredzēt nav iespējams. Dažreiz preeklampsija parādās tikai pēc dzemdībām pirmajās 48 stundās un apdraud jaunās mammas veselību un dzīvību.
 

Kāpēc preeklampsija ir bīstama 

Preeklampsijas galvenie simptomi ir tūska, paaugstināts asinsspiediens un augsts olbaltumvielu līmenis urīnā jeb proteinūrija. Kā papildu pazīmes var būt sūdzības par nepārejošām un stiprām galvassāpēm, redzes traucējumiem, smagākos gadījumos – apgrūtināta urinācija. Īpaši bīstams ir tā sauktais HELLP sindroms (hemolīze, aknu fermentu paaugstināta aktivitāte un trombocitopēnija), kas var izpausties kā aknu funkcijas traucējumi un asins recēšanas izmaiņas, arī stipras sāpes labajā paribē un mugurā.

Ja topošā mamma piedzīvo galvassāpes, kuras nemazina pretsāpju līdzekļi, ir izteikts nespēks, slikta dūša, redzes traucējumi, apgrūtināta elpošana vai sāpes labajā paribē, nekavējoties ir jāvēršas pie ārsta.

Ja, slimībai progresējot, sākas neiroloģiskas komplikācijas, piemēram, krampji, samaņas zudums, tad tā jau ir eklampsija, kas ir ļoti nopietns mātes dzīvību apdraudošs stāvoklis. Šo dzīvībai bīstamo komplikāciju gadījumā grūtniecība tiek nekavējoties pārtraukta, izmantojot ķeizargriezienu. Par laimi, eklampsija mūsdienās ir reti novērojama komplikācija.
 

Ko darīt?

Slimība nav izārstējama, stāvokli var kontrolēt ar medikamentiem, bet, simptomiem progresējot vai vispārējam stāvoklim pasliktinoties, to var atrisināt tikai dzemdības. Atkarībā no preeklampsijas smaguma pakāpes un grūtniecības laika, ārsti var pieņemt lēmumu kontrolēt to ar asinsspiedienu mazinošām zālēm vai ierosināt dzemdības neatkarīgi no grūtniecības laika. Ja stāvoklis pasliktinās, grūtniecība var tikt atrisināta arī ar neatliekamu ķeizargriezienu. Tāpēc, ja topošā māmiņa piedzīvo galvassāpes, kuras nemazina pretsāpju līdzekļi, ir izteikts nespēks, slikta dūša, redzes traucējumi, apgrūtināta elpošana vai sāpes labajā paribē, nekavējoties ir jāvēršas pie ārsta.

Kā slimība ietekmē bērna attīstību 

Ja sievietei ir preeklampsija, visā sievietes organismā, tostarp arī placentā, sašaurinās un spazmējas  asinsvadi, kas ievērojami apgrūtina arī placentāro asinsriti un tādējādi vistiešākajā veidā ietekmē augļa labsajūtu un augšanu. Bērns nesaņem pietiekami daudz barības vielu un skābekļa, tāpēc var notikt augļa augšanas aizture. Savukārt mammai ir lielāks placentas atslāņošanās risks, kas apdraud viņas un mazuļa dzīvību.

Ārste uzsver, ka paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija var būt saistīts arī ar citām sievietes veselības problēmām un ne vienmēr nozīmē, ka tā ir preeklampsijas izpausme. Ja hroniska hipertensija novērota jau pirms grūtniecības iestāšanās, būtu ļoti vēlams, ka sieviete un viņas ārstējošais ārsts savlaicīgi ir noskaidrojuši paaugstinātā asinsspiediena iemeslus un atraduši piemērotu medikamentozu terapiju tā regulēšanai. Grūtniecības laikā izmanto tās zāles, kuras atļauts lietot grūtniecēm. Hipertensijas terapiju šādām grūtniecēm uzrauga ģimenes ārsts vai kardiologs.

Tranzistora hipertensija nozīmē, ka asinsspiediens ir paaugstināts periodiski, visbiežāk veģetatīvu, stresa radītu iemeslu dēļ. Iemesli var būt dažādi un samērā vienkārši novēršami – stress, muskuļu savilkumi, osteohondroze u.tml. Koriģējot šos apstākļus un piemeklējot stresa mazināšanas tehnikas, hipertensiju var veiksmīgi kontrolēt.

Ja asinsspiediens būtiski sāk paaugstināties tieši grūtniecības laikā, īpaši, ja tas notiek pēc 20. grūtniecības nedēļas un trešajā grūtniecības trimestrī, papildus parādoties olbaltumvielām urīna analīzēs un izteiktai tūskai, tad tas ir signāls, ka ir sākusies preeklampsija.

Preeklampsija visbiežāk novērojama:

• pirmajā grūtniecībā;
• sievietēm, kurām, iestājoties grūtniecībai, ir paaugstināts asinsspiediens;
• jo gados vecāka mamma, jo lielāks ir preeklampsijas risks;
• daudzaugļu grūtniecības gadījumos;
• ja ir sistēmiskas autoimūnas un hroniskas nieru slimības, diabēts un aptaukošanās;
• pirmajā grūtniecībā ar jaunu partneri.

Ko var darīt topošā mamma

Aptuveni desmit procentiem sieviešu, kurām vērā ņemama preeklampsija bijusi pirmajā grūtniecībā, iespējams, vieglākā formā tā atkārtojas arī nākamajā. Jo agrāk sākas preeklampsija, jo augstāks risks, ka tā būs arī nākamajā grūtniecībā.
Lielāks risks piedzīvot preeklampsiju ir grūtniecēm, kuru ģimenes lokā sievietēm tāda ir bijusi, tāpēc par to vajadzētu būt informētai un par to pateikt ārstam.
 

Daudz iespēju ietekmēt preeklampsijas sākšanos vai gaitu nav, bet ārste iesaka dažus vienkārši izpildāmus pareiza uztura padomus:

• ierobežot uzturā sāli;
• ēst olbaltumvielām bagātu uzturu;
• dzert pietiekami daudz šķidruma. Jo izteiktāka grūtniecības laikā ir tūska, jo vairāk ir jādzer;
• praktizēt relaksējošas un stresu mazinošas tehnikas – jogu, meditāciju, mērenas fiziskās aktivitātes;
• smēķējošām sievietēm pārtraukt smēķēšanu – jo ātrāk, jo labāk.

Svarīgi zināt!

Fizioloģisku iemeslu dēļ (progesterons atslābina asinsvadus) grūtniecēm normāli ir nedaudz zemāks asinsspiediens nekā „parastiem cilvēkiem”, tāpēc, saskaroties ar vismaz dažām pazīmēm, kas var liecināt par slimības sākšanos, der pārbaudīt asinsspiedienu. To var izdarīt gan aptiekās, gan pie ģimenes ārsta.

Vieglas preeklampsijas gadījumā asinsspiediens var svārstīties 140/90–160/110 mmHg staba
robežās.

Smagas preeklampsijas gadījumā asinsspiediens paaugstinās virs 160/110 mmHg staba.
Grūtniecēm asinsspiediens ir jāmēra abām rokām! Ja rādītājos ir būtiska atšķirības, jāmeklē palīdzība un jāinformē ārsts.