Trešā daļa sieviešu saskaras ar iegurņa veselības problēmām. Saudzē sevi!

Problēmas, kas saistītas ar sievietes iegurņa veselību, piemēram, urīna nesaturēšana, pašas no sevis atrisināties nemēdz, tāpēc sertificēta fizioterapeite Elīna Ločmele stāsta par profilaksi un risinājumiem dažādu traucējumu gadījumā. 

Iegurņa apakšējo daļu veido muskulatūra, un tā ir jātrenē, lai ne tikai baudītu veselīgu sievišķību, bet arī izvairītos vai tiktu galā ar dažādām problēmām, piemēram, urīna nesaturēšanu, hemoroīdiem, dzemdes noslīdējumu. Ieteikumi, protams, ir vērtīgi un pareizi, tomēr t

Sievietes iegurņa pamatnes muskulatūras galvenās funkcijas ir: 

• dzemdes, taisnās zarnas, urīnpūšļa, dzimumorgānu, kā arī vēdera dobuma iekšējo orgānu balsts;
• nodrošināt urīna un fēču saturēšanu (sfinkteru darbību) ne tikai ikdienā un miegā, bet arī klepus un šķaudīšanas reizēs, skrienot un lecot;
• nodrošināt rumpja dziļās muskulatūras pareizu darbību, balstot visu ķermeni un nodrošinot pareizu stāju (šīs muskulatūras vājums ietekmē stāju);
• vēdera dobuma iekšējā spiediena kontrole un uzturēšana;
• nodrošināt seksuālo funkciju.

Ko stāsta statistika?

Statistikas dati un pētījumi apliecina, ka trešā daļa sieviešu dzīves laikā saskaras ar mazā iegurņa problēmām. Tās nereti rodas tieši iegurņa pamatnes muskuļu disfunkcijas dēļ, kas izpaužas kā muskulatūras vājums vai arī pārmērīgs saspringums. Abos gadījumos izmainās visa mazā iegurņa darbība. 

Faktori, kas ietekmē sievietes mazā iegurņa orgānu un muskulatūras stāvokli, ir dažādi. Biežāk minētie ir dzemdības, palielināts ķermeņa svars, pārmērīga fiziskā slodze vai gluži pretēji – mazkustīgs dzīvesveids, sēdošs darbs.

Faktori, kas ietekmē sievietes mazā iegurņa orgānu un muskulatūras stāvokli, ir dažādi. Biežāk minētie ir dzemdības, palielināts ķermeņa svars, vēdera dobuma iekšējā spiediena palielināšanās, pārmērīga fiziskā slodze vai gluži pretēji – mazkustīgs dzīvesveids un nepietiekama fiziskā slodze, sēdošs darbs, kā rezultātā muskulatūra novājinās. Tāpat iegurņa orgānu darbību ietekmē asins cirkulācijas traucējumi dzimumorgānu rajonā, rētaudi, menopauze, hormonālās regulācijas traucējumi un citi faktori.

Ja muskulatūra netiek pareizi aktivizēta un trenēta, tā nespēj pildīt savas funkcijas, tiek novēroti saistaudu darbības un iekšējo orgānu sistēmas darbības traucējumi. Rezultātā rodas dažādas problēmas, jo mazais iegurnis vairs nespēj nodrošināt nepieciešamo balstu iekšējiem orgāniem.

Novājinātas vai pārmēru saspringtas muskulatūras pazīmes

• Urīnpūšļa un urīnizvadkanāla darbības traucējumi
  Vāja vai gluži pretēji – pārlieku saspringta iegurņa pamatnes muskulatūra var veicināt urīnpūšļa un urīnizvadkanāla funkciju traucējumus, urīna nesaturēšanu.
  
  Izšķir vairākus urīna nesaturēšanas veidus. Biežākie no tiem ir:
  - Pārplūdes urīna nesaturēšana. Raksturīga urīna nesaturēšana saistībā ar pilnu urīnpūsli, dažkārt bez apzinātas vēlmes urinēt. 
  Iemesls: bloķēta urīnpūšļa/urīnizvadkanāla izeja vai vāji iegurņa pamatnes muskuļi.
  - Slodzes jeb stresa urīna nesaturēšana. Urīna noplūde fiziskas piepūles laikā, klepojot, šķaudot. Novēro arī dzimumattiecību laikā. 
  Iemesls: vāji vai bojāti iegurņa pamatnes muskuļi.
  - Pavēles urīna nesaturēšana. Neatliekama vajadzība iztukšot urīnpūsli, bet, ja tas nav iespējams, urīna pilieni izdalās nekontrolēti. 
  Iemesls: pārlieku aktīva urīnpūšļa muskuļa darbība, pēkšņas urīnpūšļa sieniņu kontrakcijas.
  Bieži novēro arī jaukta tipa urīna nesaturēšanu – vairāku veidu kombināciju.
• Mazā iegurņa orgānu noslīdējumi (dzemdes, dzemdes kakla, urīnpūšļa, taisnās zarnas, maksts priekšējās/mugurējās sieniņas noslīdējumi)
  Noslīdējumi rodas, kad iegurņa pamata muskulatūra un saistaudi vairs nespēj veikt balsta funkciju mazā iegurņa iekšējiem orgāniem, kā rezultātā urīnpūslis, urīnizvadkanāls, dzemde, dzemdes kakls, maksts un taisnā zarna var noslīdēt. 
  Noslīdējumu riska faktori ir dzemdības (jo vairāk dzemdību, jo lielāks risks), ķirurģiska iejaukšanās, pēcmenopauzes vecumposms, saistaudu vājums, pārciesta dzemdes izņemšanas operācija, smags fizisks darbs, aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids. Mazā iegurņa orgānu noslīdējumi izraisa dažādu simptomu rašanos, piemēram, spiediena, pilnuma, smaguma sajūtu iegurnī, arī sajūtu, ka ir „izspiedusies maksts”, sāpes iegurnī ikdienā un dzimumattiecību laikā, urīna nesaturēšanu, biežas urīnceļu infekcijas u. c.

Ar aizcietējumiem sastopas daudzi cilvēki dažādos vecumos. Biežāk ar šo problēmu saskaras sievietes, īpaši grūtniecības laikā un novecošanas periodā.

Statistikas dati liecina, ka pēc noslīdējumu ķirurģiskas ārstēšanas ap 30 % sieviešu jāveic atkārtota operācija, tādēļ vispirms jāapsver konservatīvas un profilaktiskas ārstēšanas metodes – fizioterapija iegurņa pamatnes muskuļu trenēšanai, speciālo vaginālo lodīšu izmantošana, fizikālā terapija (jaunāko tehnoloģiju piedāvātās iespējas).

• Taisnās zarnas darbības traucējumi, aizcietējumi, hemoroīdi
  Aizcietējumi var būt gan īslaicīgi, gan hroniski, izraisot sāpes, diskomfortu un lielā mērā mazinot dzīves kvalitāti kopumā. Biežāk ar šo problēmu saskaras sievietes, īpaši grūtniecības laikā un novecošanas periodā. Aizcietējumu gadījumā ir arī to pavadošā simptomātika – sāpes, krampji, vēdera uzpūšanās, nelaba dūša u. c. Ja aizcietējumi ir hroniski, tie var izraisīt komplikācijas – hemoroīdu veidošanos, taisnās zarnas funkciju traucējumus (fēču nesaturēšanu).
  
  Hemoroīdu veidošanās cēloņi ir dažādi – regulāri aizcietējumi (biežākais iemesls), asinsrites traucējumi vēdera lejasdaļā un mazajā iegurnī, vēdera dziļās muskulatūras vājums, mazkustīgs dzīvesveids, ilgstoša sēdēšana, fekāliju nesaturēšana, pārmērīga fiziskā slodze (palielinās vēdera dobuma iekšējais spiediens, tas spiež uz taisno zarnu, pastiprina asiņu pieplūdi), grūtniecība un dzemdības (grūtniecības laikā hormonu ietekmē paplašinās asinsvadi, un tie var paplašināties arī taisnajā zarnā, turklāt dzemdes palielināšanās rada spiedienu uz mazo iegurni un apgrūtina asins plūsmu).
   
• Seksuālā disfunkcija
  Seksuālās reakcijas cikls sastāv no četriem secīgiem posmiem – vēlme, uzbudinājums, orgasms un atslābums. Traucējumi jebkurā no šiem posmiem vai arī sāpes dzimumakta laikā, kas ir pastāvīgas vai regulāri atkārtojas, tiek definētas kā seksuālā disfunkcija.

Pētījumos ir noskaidrota sakarība starp iegurņa pamatnes muskulatūras spēku un seksuālo funkciju veselām sievietēm, un dati liecina, ka sievietēm ar spēcīgāku iegurņa pamatnes muskulatūru ir labāka seksuālā funkcija.

Seksuālā disfunkcija ietver: pazeminātu seksuālo vēlmi (libido trūkums), dzimumtieksmes zudumu, orgasma traucējumus vai to neesamību (anorgasmiju), nepietiekamu dzimumorgānu reakciju, vagīnismu (dzimumakta laikā makstī ir neapzinātas necaurlaidības stāvoklis, sasprindzinājums). 

Pētījumos ir noskaidrota sakarība starp iegurņa pamatnes muskulatūras spēku un seksuālo funkciju veselām sievietēm, un dati liecina, ka sievietēm ar spēcīgāku iegurņa pamatnes muskulatūru ir labāka seksuālā funkcija. Tāpat ir pētījumi, kas apliecina, ka sievietēm, kurām jau ir seksuālā disfunkcija, pēc iegurņa pamatnes muskuļu apzināšanās un trenēšanas šī funkcija uzlabojas.

Kā rūpēties par iegurņa veselību? 

Būtiski ir rūpēties par veselīgu dzīvesveidu. Tā pamatā ir regulāras un optimālas fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs, veselīga ķermeņa svara uzturēšana, atpūtas režīmu ievērošana un kvalitatīvs miegs, svaigs gaiss, kā arī rūpes par savu garīgo atpūtu. 
Katrai sievietei jāatrod sava aktivitāte. Kādai tās būs dejas, citai fizioterapija un iegurņa muskuļu trenēšana, vēl kādai tā būs joga, pilates, ūdens aerobika vai elpošanas prakses. Galvenais ir kustība. Taču jāņem vērā, ka skriešana iegurņa pamatnes muskuļu stāvokli var pasliktināt. Dažkārt sievietēm iesaka veikt Kēgela vingrojumus. Taču ne vienmēr sievietes tos veic pareizi. Tāpēc vērtīgi būtu doties pie speciālista, kurš pārliecināsies, vai tiek ievērota pareiza vingrojumu tehnika. 
 

Ieguvumi no pareizas iegurņa muskulatūras trenēšanas: 

• tiek uzlabota visa iegurņa un tā orgānu asinsrite un vielmaiņas procesi;
• atjaunojas maksts dabīgā mikroflora;
• atjaunojas hormonālais līdzsvars;
• palielinās jutība, libido un jutekliskums;
• izzūd vai mazinās pirmsmenstruālā sindroma simptomi;
• sieviete sāk pilnīgāk sajust savu ķermeni;
• noregulējas mēnešreižu cikls u. c.

Iegurņa pamatnes muskulatūra ir daļa no rumpja dziļajiem muskuļiem (elpošanas diafragma, vēdera un muguras dziļie muskuļi, iegurņa pamatne). Veseliem cilvēkiem pirms kādas ekstremitātes kustības uzsākšanas visas rumpja dziļās muskulatūras ieslēdzas spontāni. Ja kāda no tās daļām ir vāja vai saspringta, vai nepieslēdzas pilnībā, tas ietekmē visas rumpja muskulatūras darbību un līdz ar to arī mazā iegurņa orgānu darbību.

Būtisks ir ne tikai pareizs dziļās muskulatūras saslēgšanās modelis un darbība, bet arī virspusējā muskulatūra.

Tāpēc, pirms aktivizēt un trenēt iegurņa pamatnes muskulatūru, ir ārkārtīgi svarīgi izvērtēt visa ķermeņa un iegurņa stāvokli. Kaulu struktūras, novietojumu, locītavu, muskulatūras stāvokli utt. Ja iegurņa normālais stāvoklis pirms vingrojumu uzsākšanas ir izmainīts, tad jārēķinās, ka, neapdomīgi pildot šos muskulatūras vingrinājumus, var panākt pretēju vai pat negatīvu trenēšanas efektu. 

Izmantotā literatūra:
    1. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/24628380)
    2. https://www.sciencedaily.com/releases/2008/03/080302150723.htm
    3. https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0002937810002504
    4. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/23551071 
    5. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/28346721