D vitamīna trūkums grūtniecēm var palielināt ķeizargrieziena risku

D vitamīnam ir vispusīga loma augļa attīstībā – tas nodrošina ne tikai kaulaudu, zobu un muskuļu veselību, bet tam ir vēl citas īpašības – tas veicina aizkuņģa dziedzera hormona insulīna darbību un sekrēciju, imūno modulāciju un arī plaušu attīstību,  skaidro ārste, rezidente ginekoloģijā un dzemdniecībā Līva Ušpele. 

D vitamīna nepietiekamība grūtniecības laikā var izraisīt bērnam rahītu (parasti attīstās vairākus mēnešus pēc dzimšanas), kā arī tetāniskos krampjus jaundzimušajam. D hipovitaminoze grūtniecei palielina paaugstināta arteriālā asinsspiediena, preeklampsijas risku un pirmreizēja ķeizargrieziena risku. Ir atklāta saistība arī ar mātes nepietiekamu D vitamīna līmeni asinīs un augļa augšanas un kaulu attīstības traucējumiem, palielinātu osteoporozes un kaulu lūzumu risku bērnam pieaugušā vecumā, tāpat bērnam ir lielāks risks saslimt ar astmu un elpceļu infekcijām.

Visspecifiskākais skrīninga tests D vitamīna nepietiekamības noteikšanai veselam cilvēkam ir seruma 25(OH)D līmenis. Par D vitamīna deficītu liecina tā līmenis asinīs < 10 ng/ml, bet par nepietiekamību 10–30 ng/ml.

Grūtniecēm (arī vēlāk zīdīšanas periodā) diennaktī nepieciešamas 400 SV jeb 10 μg D vitamīna.

Labs šā vitamīna avots ir treknās zivis, olas dzeltenums, piena produkti, baravikas, šitake sēnes. Tomēr galvenokārt D vitamīns veidojas ādā dabīgas saules starojuma ietekmē. Latvijas iedzīvotājiem no aprīļa līdz septembrim ir pietiekami saulē uzturēties 5–15 minūtes dienā divas līdz trīs reizes nedēļā ar atsegtu seju un rokām. Pretiedeguma krēms ir jālieto atkarībā no ādas tipa, ultravioletā starojuma indeksa un citiem drošas sauļošanās ieteikumiem.