Kā parūpēties, lai darba devējs grib mani atpakaļ? Ieteikumi jaunajām māmiņām

Darba likums paredz, ka darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Likums arī nosaka – ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. Tomēr nereti praksē novērots, ka situācijas mēdz būt dažādas un gadās, ka jaunās māmiņas darbā atpakaļ gaidītas netiek.

Rudīte Nīcgale uzskata – ja sieviete ir ieinteresēta savā darbā un tiešām vēlas saglabāt darba attiecības, ir vērts par to domāt jau laikus: “Ja ir ļoti liela vēlme būt šajā darbā atpakaļ, ja patīk vide, pats darbs, pienākumi, ja ir profesionālā izaugsme, tad ieteikumi censties saglabāt savu darba vietu būs vērā ņemami. Savukārt, ja cilvēks nav ieinteresēts turpināt darba attiecības, tad nevajag neko darīt, un būt gatavam dažādiem situācijas risinājumiem.”

Ko darīt praktiski, lai sagatavotos savai atnākšanai no darba vēl tikai dodoties dekrēta atvaļinājumā, iesaka Rudīte Nīcgale.

1. Būt lietas kursā par uzņēmumā notiekošo

Ja sievietei ir šī vēlme atgriezties darbā, ieteicams savā prombūtnes laikā būt lietas kursā par to, kas notiek uzņēmumā un sekot līdzi aktualitātēm uzņēmumā. Tas, protams, 100% negarantēs, ka tieši tāpēc tiks saglabāta darba vieta, bet tas parādīs uzņēmumam, vadībai un kolēģiem, ka darbiniece paliek saistīta ar kolektīvu. Tas palīdz arī uzzināt aktualitātes, situāciju par to, kāda valda uzņēmumā. Tas ir veids, kā, neesot darbā, darbiniece sevi piesaka, ka darbs viņu interesē. “Šāds cilvēks, kas izrāda interesei, nevar tik viennozīmīgi tikt izstumts,” ir pārliecināta speciāliste.

Neieteiktu veikt šādu pašizolāciju ar domu – mani nekas vairs neinteresē, domāšu, kad atnākšu atpakaļ. Tās varētu būt tās lamatas, kurās sieviete pati sevi ieliek. 

Praktiski tas nozīmē uzturēt neformālu kontaktu ar kolēģiem – privātā saziņā, sekot uzņēmuma sociālajos tīklos, piedalīties uzņēmuma pasākumos, aiziet ciemos uz uzņēmumu – protams, ne regulāri, bet reizi pa reizei. Tas ļauj palikt informācijas apritē un arī uzzināt jaunumus uzņēmumā. Ja cilvēks ir bijis lietas kursā par to, kas notiek uzņēmumā, vai notiek kādas nodaļas likvidācija, reorganizācija vai tiek atlaisti cilvēki, piedāvājums pārtraukt darba attiecības nebūs pārsteigums.

2. Neatdalīt sevi pilnībā no uzņēmuma

Reizēm ir vēlēšanās doties garajā atvaļinājumā un aizmirst darba e-pastu un citu vietņu paroles, izdzēsties no visām darba grupām sociālajos tīklos. Ja reiz laiks ar mazuli un pa mājām, tad uz 100%! Tomēr kā iesaka Rudīte Nīcgale, tas, iespējams, nebūtu tas labākais veids, kā rīkoties, ja sievietei ir vēlme pēc BKA doties atpakaļ uz šo darba vietu. “Es neieteiktu veikt šādu pašizolāciju ar domu – mani nekas vairs neinteresē, domāšu, kad atnākšu atpakaļ. Tās varētu būt tās lamatas, kurās sieviete pati sevi ieliek. Ja es turpinu uzturēt saikni un mani patiesi interesē, tad blakus efekts būs tāds, ka mani, visticamāk, neizstums,” teic eksperte. Viņa iesaka katrai jaunajai māmiņai izvēlēties to veidu, kas ir realizējams un kā neizolēt sevi no uzņēmuma. Brīdī, kad būšana par mammu ir nostabilizējusies, viņa ieteiktu painteresēties, kā iet uzņēmumam un kolēģiem.

Ja situācija ir sarežģītāka, ir vērts konsultēties vai nu pie kāda jurista vai, piemēram, Valsts darba inspekcijā par savu konkrēto gadījumu.

3. Būt zinošai

Katra situācija ir atšķirīga, tāpēc ir vērts jau laikus apzināties savu situāciju. Kādi ir mani darba līguma nosacījumi, vai esmu kādā arodbiedrībā, vai uzņēmumā ir koplīgums? Ja situācija ir sarežģītāka, ir vērts konsultēties vai nu pie kāda jurista vai, piemēram, Valsts darba inspekcijā par savu konkrēto gadījumu. “Vislabāk to darīt laikus, lai brīdī, kad uzņēmumā notiek kādas pārmaiņas, sieviete ir jau tam sagatavojusies vai noskaņojusies,” teic Rudīte Nīcgale.