Vai grūtnieces un māmiņas drīkst ēst ābolus?

„Man nav līdz galam skaidrs, kāpēc daļa ārstu pilnībā aizliedz uzturā lietot ābolus topošajām māmiņām un mammām, kuras savus mazuļus zīda ar krūti,” teic uztura speciāliste Eva Kataja. „Iespējams, šādas situācijas veidojas, jo kaut kas nav līdz galam izrunāts, ir radies pārpratums vai arī aizliegt teju visu ir vienkāršāk nekā meklēt padziļinātu risinājumu kādai no problēmām. Ja grūtnieces vai jaunās māmiņas ēdienkartē ierobežo augļus, tad arī samazina iespēju dabiskā ceļā uzņemt vērtīgos un ļoti nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas, kas vajadzīgas mazuļa augšanai un attīstībai.”
 

Kas labs slēpjas ābolā?

Ābolos viena no galvenajām sastāvdaļām ir ūdens, tāpēc šie augļi palīdz uzņemt dienā nepieciešamo šķidruma apjomu. Ābolos ir ogļhidrāti, kas organismā rada enerģiju. Āboli satur C vitamīnu, nelielās devās E un B grupas vitamīnus. Tajos ir kālijs, fosfors, kalcijs, magnijs, dzelzs.
Āboli un ābolu sula ir vislabākais minerālvielas bora avots, kas veicina kaulu augšanas procesus.
Ābolos ir antioksidanti, kas mazina iekaisuma procesus un palīdz uzturēt kārtībā imūnsistēmu. Āboli ir bagātīgs šķiedrvielu avots.

Lielais grūtnieču ļaunums – augļu cukurs?

Ne reizi vien pie uztura speciālista vēršas topošās māmiņas, kurām ārsts aizliedzis ēst ābolus (un arī citus augļus), bažījoties, ka augļos esošo cukuru dēļ gaidāmais mazulis var izaugt pārāk liels vai arī lai pašai grūtniecei svars nenāktu klāt pārāk strauji. „Ja grūtniece ir ierobežojusi visus saldumus, miltu izstrādājumus un vienīgais salduma avots ir ogas un augļi, tad āboli noteikti nav pie vainas lielam svara pieaugumam. Tas nozīmē, ka būtu rūpīgi jāpārskata visa ēdienkarte, nevis jāaizliedz āboli,” stāsta speciāliste.
 

Ja mammai ļoti kārojas ko saldu, ieteicams priekšroku dot svaigiem augļiem/ogām. Nākamā labākā alternatīva ir žāvēti augļi un ogas. 

Ja topošajai mammai asins analīzēs uzrāda nedaudz paaugstinātu cukura līmeni (bet ne grūtniecības diabētu), bulciņas, kūkas, konfektes, cepumi ir jāatstāj svētku reizēm, bet nepieciešamais saldums jāuzņem ar augļiem un dārzeņiem. Ja topošā mamma ikdienā gana daudz kustas – iet pastaigāties, apmeklē grūtnieču vingrošanu, peldēšanu –, tad, piemēram, viens vai divi āboli, kāds bumbieris un pāris plūmju būtu pilnīgi normāls apjoms, ko dienas laikā apēst. No augļos esošā cukura sliktāk, visticamāk, nekļūs. Toties vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu ziņā sieviete būs daudz ieguvusi. Ne velti pētījumi apliecina, ka ābolu lietošana grūtniecības laikā vēlāk labvēlīgi atsaucas uz iespējamu astmas, alerģiju un ādas problēmu risku mazināšanu.
 

Domājot par alternatīvām, ķīmiskie vitamīni nekad neaizstās vitamīnu buķeti, ko varam uzņemt dabiskā veidā. Ja analīzēs uzrāda kādu vitamīnu vai minerālvielu defcītu, tad gan rūpnieciski ražotie vitamīni var būt noderīgi.
 

Ābola tumšā puse – vēdera pūšanās

Ābolos esošā fruktoze un šķiedrvielas var veicināt vēdera pūšanos ne tikai grūtniecei un māmiņai, kura mazuli zīda ar krūti, bet ikvienam cilvēkam. Tas notiek tāpēc, ka ar minētajām vielām resnajā zarnā barojas baktērijas. Šā procesa rezultātā izdalās gāzes. Savukārt gāzes mēdz vēderu uzpūst,
radot lielāku vai mazāku diskomfortu. 

Vai māmiņai, kas zīda ar krūti, atteikties no āboliem

Ja māmiņa zīda mazuli ar krūti, ir jāvēro, vai bērnam ir kāda reakcija pēc tam, kad sieviete ir ēdusi ābolu. Tikpat labi mazuļa vēdersāpju iemesli meklējami citos faktoros. Ja tomēr šķiet, ka pie vainas ir ābols, tad viens no variantiem - mamma to var ēst nomizotu, tā samazinot uzņemto šķiedrvielu daudzumu. Var ābolus gatavot termiski apstrādātā biezenī.

Jā, sautējot aiziet bojā daļa vitamīnu, bet ne tik daudz, lai vairs nebūtu vērts šādi gatavotus augļus ēst. Visbiežāk gan mammām kārojas svaigi, ne sutināti āboli. Ja mamma jūt, ka viņai prasās āboli, droši tos var ēst – tikai ne kilogramiem.

Grūtniecēm, māmiņām un ikvienam vajadzētu atteikties no vīnogām. Ne tāpēc, ka tajās ir vairāk cukura nekā ābolos, līdz ar to var pūst vēderu vairāk, bet gan tāpēc, ka tās ir ļoti, ļoti bagātīgi apstrādātas ar pesticīdiem. Var ēst tās vīnogas, kas aug pašu dārzā. Vai arī bioloģiskās, kas diemžēl ir ļoti dārgas. 

Māmiņas bieži vaicā: ja grūtniecības laikā ir ēdusi ābolus, vai droši to var turpināt arī zīdīšanas periodā. „Jā, pastāv uzskats, ka mazulis gaidību laikā jau būs caur mammas asinsriti „iepazinis” ābolus (un jebkuru citu produktu, ko mamma lietojusi uzturā), taču patiesība nav tik vienkārša – bērnam var būt alerģija vai pārtikas nepanesība arī pret produktiem, ko mamma ir ēdusi. Ja bērniņam nav alerģisku reakciju vai nepūš vēderu, māmiņa droši var ēst ābolus, īpaši tad, ja kārojas. Tāpat nav nekādu striktu ierobežojumu tad, ja mamma grūtniecības laikā nav ēdusi ābolus, bet tagad, jau esot māmiņa un sākoties ābolu sezonai, vēlas ēst ābolus,” skaidro uztura speciāliste Eva Kataja. Speciāliste brīdina: ja mammai pašai āboli pūš vēderu, jāuzmanās ar pretpūšanās līdzekļiem, jo ne visu drīkst lietot zīdīšanas laikā. Ja mazulim pūš vēderu, ir līdzekļi, kas viņam var palīdzēt, taču tos nedrīkst lietot bez saskaņošanas ar ārstu.
 

Kādus ābolus izvēlēties

Priekšroka dodama vietējiem āboliem, turklāt šī izvēle rekomendējama ikvienam. Vietējais ābols nav ceļojis tālu ceļu līdz patērētājam, tāpat ir mazāka iespēja, ka tas ir apstrādāts ar pesticīdiem, īpaši, ja audzis kādā piemājas dārzā vai nelielā saimniecībā. Līdz ar to droši var ēst ar visu mizu.
Pozitīvi, ka Latvijā augušiem āboliem esot lielāks skābju saturs, kas labvēlīgi ietekmē gan gremošanas procesus, gan veselību kopumā. Ja nepieciešams regulēt cukura līmeni asinīs, ieteicams izvēlēties skābākas ābolu šķirnes, jo tās saturēs mazāk cukuru.
 

Mizas, serdes un sēkliņas

Ābolus drīkst ēst ar visām serdēm un sēkliņām. Ja biedē cianīds, ko satur ābolu sēklas, tad bažām nav pamata – tās vajadzētu ēst karotēm, lai uzņemtu kaut cik vērā ņemamu šīs vielas daudzumu. Ja ēd ievestos ābolus, tos ieteicams mizot, jo mizās uzkrājas visvairāk pesticīdu atlieku un tos no mizām nomazgāt nevar.