Baisi: četru grūtnieču placentās pēc dzemdībām atrastas mikroplastmasas daļiņas

Mikroplastmasas ietekme uz organismu vēl nav zināma, bet zinātnieki norāda, ka tā var izplatīt ķīmiskas vielas, kas var radīt ilgtermiņa kaitējumu vai kavēt augļa imūnsistēmas attīstību. Visticamāk, grūtnieces mikroplastmasas daļiņas apēdušas vai ieelpojušas.

Daļiņas tika atrastas placentās no četrām veselīgām sievietēm Itālijā, kuras bija aizvadījušas normālu grūtniecības laiku un dzemdības. Mikroplastmasa atrasta gan placentas augļa, gan mātes pusē un membrānā, kurā auglis attīstās.

Placentās atrasts aptuveni ducis plastmasas daļiņu. Tā kā tika analizēti tikai aptuveni 4% no katras placentas, tas liecina, ka kopējais mikroplastmasu skaits varētu būt daudz lielāks. Atrastās daļiņas bijušas zilā, sarkanā, oranžā un rozā krāsā un, iespējams, sākotnēji iegūtas no iepakojuma, krāsām vai kosmētiskajiem un higiēnas līdzekļiem. Daļiņas atrastas, izmantojot Ramana mikrospektroskopiju.

Daļiņas lielākoties bija aptuveni 10 mikronu izmērā (0,01 milimetrs), kas nozīmē, ka tās ir pietiekami mazas, lai varētu cirkulēt asinsritē. Iespējams, ka daļiņas ir iekļuvušas arī mazuļu ķermenī, taču pētnieki to nespēja noskaidrot.

Kā norāda pētījuma autori, dzemdību laikā tika izmantoti kokvilnas cimdi un kokvilnas dvieļi, lai novērstu placentas piesārņošanu ar plastmasu.

"Tas ir tāpat kā dzemdēt bērnu-kiborgu - mazulis vairs nesastāv tikai no cilvēka šūnām, bet gan no bioloģisko un neorganisko vienību sajaukuma," sacīja pētījuma vadītājs Romas San Džovanni slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vadītājs Antonio Ragusa. "Mātes bija šokētas."

Pētījumā, kas publicēts žurnālā "Environment International", pētnieki secināja: "Tā kā placentai ir izšķirošā loma augļa attīstībā un tā ir kā starpnieks ar ārējo vidi, potenciāli kaitīgu plastmasas daļiņu klātbūtne rada lielas bažas. Ir jāveic turpmāki pētījumi, lai novērtētu, vai mikroplastmasu klātbūtne var kaitēt imūnreakcijai vai izdalīt toksisku piesārņojumu."

Zinātnieki norāda, ka mikroplastmasa iespējami varētu ietekmēt augļa augšanu. Pētnieki stāsta, ka šīs daļiņas netika atrastas divu citu pētījumā iesaistīto grūtnieču placentās, skaidrojot, ka šāda situācija varētu rasties atšķirīgas fizioloģijas, diētas vai dzīvesveida dēļ.

Jau 2019. gadā pētnieki ziņojuši par gaisa piesārņojuma daļiņām placentas augļa pusē, norādot, ka vēl nedzimuši mazuļi ir pakļauti arī netīrajam gaisam, ko rada autotransports un fosilās degvielas dedzināšana. Savukārt oktobrī zinātnieki atklāja, ka zīdaiņi, kuri tiek baroti ar piena maisījumu no plastmasas pudelēm, dienā norij miljoniem mikroplastmasas daļiņu.

To ietekme uz organismu nav zināma, taču zinātnieki mudina steidzami to izvērtēt, īpaši attiecībā uz zīdaiņiem.

Avots: Jauns.lv