Bērniņš piedzimst teju 5 kilogramus smags. Mediķus tendence satrauc

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta zinātniskā pētnieka pienākumu izpildītāja projektā  “Liekais svars, uztura paradumi un omega-3 un D vitamīna rādītāji grūtniecības laikā” Ušpele skaidroja, ka smagāku bērnu dzimšana pēdējā laikā ir likumsakarīga, jo pieaug topošo māmiņu liekā svara problēmas. "Aizvien biežāk ir aptaukošanās, grūtniecības diabēts un arī cukura diabēts pirms grūtniecības. Tie ir augļa vides faktori, kas ietekmē to, cik liels bērniņš varētu izaugt mammas vēderā.

Piemēram, ja māmiņa pirms grūtniecības ir ar lieko svaru, aptaukošanos vai arī grūtniecības laikā viņai ir ļoti liels vai lielāks nekā normāli sagaidāms svara pieaugums, tas ir ļoti liels risks, ka jaundzimušais piedzims ar lielāku svaru.

Aptaukošanās ir riska faktors grūtniecības diabētam, kā rezultātā var piedzimt bērniņi ar lielu svaru. Tāpēc mēs šīs grūtnieces daudz rūpīgāk novērojam. Ja ir konstatēts grūtniecības diabēts, tad sievieti sūtam pie endokrinologa, viņai regulāri jāmēra glikozes līmenis asinīs, jāievēro diētas ierobežojumi un jāpalielina fiziskā slodze. Tas tiek darīts ar mērķi normalizēt sagaidāmo bērna svaru dzimšanas brīdī."

Protams, jaundzimušā lielāks svars var būt saistīts iedzimtību - arī tētis un mamma piedzimuši salīdzinoši lieli un arī tagad ir raženi augumā. 
 

Smago jaundzimušo nākotnē varētu būt vairāk

Ušpele norādīja uz starptautiskiem pētījumiem, ka valstīs ar augstākiem ienākumiem un plašāku pieeju pārtikai biežāk dzimst bērni ar svaru virs 4 kg. Kopumā pasaulē šādi bērni ir aptuveni 9% no visiem jaundzimušajiem.

Piemēram, ja māmiņa pirms grūtniecības ir ar lieko svaru, aptaukošanos vai arī grūtniecības laikā viņai ir ļoti liels vai lielāks nekā normāli sagaidāms svara pieaugums, tas ir ļoti liels risks, ka jaundzimušais piedzims ar lielāku svaru.

Savukārt 0,1% bērnu pasaulē piedzimst ar svaru virs 5 kg. "Tas notiek ļoti reti, bet ir tādi gadījumi," viņa teica un piebilda, ka valstīs ar augstāku ienākumu līmeni un plašāku pieeju pārtikai šādi smagie bērni dzimst biežāk nekā nabadzīgajās valstīs.

Arī Latvijā dažkārt piedzimst bērni, kuru svars pārsniedz 5 kg. "Jebkurā valstī var dzimt bērniņi, kuru svars ir virs 5 kg, bet es neteiktu, ka tā šobrīd ir izteikta tendence. Tas joprojām notiek reti. Katrā gadījumā jāpēta iemesli un riska faktori, kas bijuši jau pirms grūtniecības un grūtniecībā."

Nesen Kuldīgas slimnīcā piedzima puika, kura svars bija 4,87 kg. "Latvijā ļoti reti piedzimst arī bērniņi, kuriem svars ir 5kg un mazliet vairāk. Bet tie ir atsevišķi gadījumi nevis ikdiena."
 

Katrai trešajai grūtniecei ir liekais svars

Iespējams, nākotnē šādu smago bērniņu varētu būt vairāk. "Es teiktu, kas tas būtu sagaidāms tieši iepriekš minēto riska faktoru dēļ. Arī jaunu sieviešu vidū Latvijā arvien biežāk ir sastopama aptaukošanās ar visām no tā izrietošajām sekām, piemēram, lielāks svara pieaugums grūtniecības laikā. Dzīvesveida faktorus pašas sievietes var ietekmēt, bet diemžēl situācija ir tāda, kāda tā ir."

Pēc ārstes teiktā, aptuveni 30% Latvijas grūtnieču ir liekais svars.

Lai aprēķinātu normālo sagaidāmo svara pieaugumu grūtniecības laikā, ārsti vispirms nosaka sievietes ķermeņa masas indeksu gaidību sākumā. Lielākai daļai grūtnieču sākumā ir normāls ķermeņa masas indekss, bet aptuveni trešdaļai tas ir paaugstināts.

Sievietēm ar normālu ķermeņa masas indeksu grūtniecības laikā svars varētu palielināties par 11-16 kg, bet tām topošajām māmiņām, kam ir aptaukošanās, svaram nevajadzētu pieaugt vairāk par 5-9 kg.

Savukārt sievietēm ar pazeminātu ķermeņa masas indeksu normāls svara kāpums var būt lielāks par 16 kg. Tiesa, šādu jauno māmiņu gan ir ļoti maz.
 

Kāpēc jaundzimušā svaram nevajadzētu būt ļoti lielam?

Ušpele skaidroja vairākus svarīgus iemeslus, kāpēc jaundzimušā svaram nevajadzētu būt pārāk lielam.

Ja grūtniecei ir aptaukošanās, gestācijas diabēts vai cukura diabēts, bērniņš grūtniecības laikā saņem vairāk cukura no mammas un viņam veidojas lielāks zemādas tauku slānis. Lielāks un smagāks bērniņš dzemdību laikā var radīt vairākus būtiskus sarežģījumus mammai, piemēram, iespējami biežāki plīsumi, ķeizargriezieni, instrumentālas vaginālas dzemdības, kurās izmanto dzemdību stangas vai vakuumekstrakciju. Tāpat biežāk var būt pēcdzemdību asiņošana.

Arī pašam bērniņam, kurš ir ļoti liels, dzemdības var būt traumējošas. "No bērna viedokļa mēs satraucamies par bērna pleciņu iesprūšanu dzemdību brīdī, kas vēlāk var radīt veselības problēmas. Šādos gadījumos biežāka ir arī augļa nāve."
 

Lielāks dzimšanas svars var sagādāt problēmas arī vēlāk dzīvē

Arī tad, ja dzemdībās viss ir kārtībā, lielākam jaundzimušajam uzreiz pēc piedzimšanas var parādīties dažādi veselības sarežģījumi, piemēram, elpošanas problēmas, zems cukura līmenis asinīs, biežāk vajadzīga ārstēšana jaundzimušo intensīvajā terapijā.

"Jāņem vērā arī ilgtermiņa riska faktori, jo grūtniecības laikā ar mammas uzturu un dzīvesveidu tiek ielikti pamati bērna turpmākajai dzīvei. Bērniem, kuri piedzimuši ļoti lieli, biežāk novērojama aptaukošanās pieaugušā vecumā, var būt cukura vielmaiņas traucējumi vēlāk dzīves laikā, metabolais sindroms, lielāks kardiovaskulāro slimību risks. Lielāks bērna svars nav tikai risks dzemdību brīdī.

Lielam svaram riski ir arī ilgtermiņā, tāpēc aicinu sievietes, tostarp jaunās māmiņas, vairāk pievērsties dzīvesveida un uztura uzlabošanai, tostarp grūtniecības laikā. Gaidības ir īstais brīdis, kad to darīt ne tikai savā labā, bet arī sava bērna labā," Ušpele aicināja.
 

Uzmanību ar kūkām!

Daktere atzina, ka dažkārt grūtniecēm ļoti kārojas saldumi un kūkas, bet to ēšanā vajadzētu saglabāt mērenību. Katrai sievietei būtu jāpadomā, cik daudz un bieži saldumu un kūku ēšana būtu atļaujama. "Ieteiktu ievērot mērenību uzturā. Ja tas ir par daudz, tas var radīt sekas."

"Grūtniecība var būt brīnišķīgs brīdis, kad uzlabot savus uztura un dzīvesveida paradumus ar mērķi ne tikai uzlabot savu veselību, bet arī bērna veselību ilgtermiņā," ārste teica, taču uzsvēra, ka grūtniecībā nevajadzētu sākt apgūt jaunus aktīvus sporta veidus. Piemēram, sievietei, kura nekad iepriekš nav skrējusi, nevajadzētu gaidību laikā mesties sākt skriet, cik vien ātri var.

"Mēs vairāk runājam par vieglu un mērenu slodzi. Aktīva 30 minūšu pastaiga dienā ir solis pretī veselīgākam dzīvesveidam."
 

Arī pārstaigātā grūtniecībā bērniņš var būt lielāks

Vēl viens aspekts, kas varētu palielināt jaundzimušo svaru, ir tas, ka daļa dzemdību notiek 41.grūtniecības nedēļā. Ir tikai loģiski, ka 38.grūtniecības nedēļā dzimis bērns svērs mazāk nekā mazulis, kurš mammas vēderā dzīvojis līdz 41.nedēļai.

"Protams, arī pārnēsātas grūtniecības gadījumā biežāk varam redzēt, ka bērni dzimst ar lielāku svaru. Tas ir loģiski sagaidāms, tādēļ grūtniecības laikā tiek rūpīgi sekots dažādiem parametriem. Ja ir sagaidāms liels bērniņš, tad grūtniecības atrisināšanu mēs plānojam mazliet ātrāk, nevis gaidām 41 nedēļu. Ja ir papildus liela svara riska faktori, piemēram, diabēts, tad pilnīgi noteikti. Katrs gadījums ir individuāli izvērtējams."

Pēc Ušpeles teiktā patlaban vairums bērnu Latvijā dzimst ar svaru no 3 kg līdz 4 kg.