Praktiski paņēmieni stresa mazināšanai grūtniecības laikā

Gaidāmajam bērnam stresa pārvarēšana ir īpaši smags uzdevums, jo viņam nav tādu instrumentu kā pieaugušajiem. Bērnam šādā situācijā grūtākais ir tas, ka viņam nav izvēles.  Psiholoģijas centra „Līna” psiholoģe un ģimenes psihoterapeite Vita Kalniņa iesaka vairākas metodes, kas palīdzēs saglabāt iekšējo mieru gaidību mēnešos.

Sajūtu dienasgrāmata

Katru dienu piefiksē trīs emocijas, ko šajā dienā esi sajutusi. Var nedaudz ieskicēt, kādā situācijā un par ko šīs izjūtas bijušas, ar ko tās bijušas saistītas. Te svarīgi atcerēties nebūt vērtējošai (vai tas bija labi vai slikti), bet vienkārši konstatēt – tā bija. Kāpēc tas būtu svarīgi? Mēs visi zinām, ka vakaros un rītos jātīra zobi, līdzīgi būtu jāpievēršas tam, ko jūti, piedzīvo, kā klājas emocionāli. To vienkārši atpazīstot, esot ar to kontaktā, tu jau esi emocionāli veselīgāka. Tas, kas ir apzināts un izteikts, vairs tik ļoti nesāp un nesatrauc.

Vizualizācijas 

Iztēlojies, kāda izskatās emocionālā saite ar bērniņu, kā tā iet no sirds uz sirdi. Tā sajutīsies daudz tuvāka mazulim. Un arī viņš sajutīs sev veltīto īpašo un nedalīto uzmanību.

Svarīgi sakārtot attiecības ar mammu vai vīramāti, kuras nereti grūtniecības laikā izrāda lielu aktivitāti, vēlas iesaistīties un pamācīt. Bet topošajai māmiņai tas var būt ļoti nepatīkami, jo viņa, iespējams, vēlas dzīvot pati savu dzīvi

Attiecību jautājumu risināšana 

Lai arī grūtniecības periods nav veiksmīgākais brīdis nopietnu situāciju risināšanai, var pienākt brīdis, kad topošā māmiņa secina – attiecību problēmas rada pārāk lielu satraukumu. Tādā gadījumā labāk skatīties realitātei acīs un izrunāt ar partneri sasāpējušos jautājumus.

Tāpat var būt svarīgi sakārtot attiecības ar mammu vai vīramāti, kuras nereti grūtniecības laikā izrāda lielu aktivitāti, vēlas iesaistīties un pamācīt. Bet topošajai māmiņai tas var būt ļoti nepatīkami, jo viņa, iespējams, vēlas dzīvot pati savu dzīvi, izdarīt savas izvēles, būt tādā kontaktā ar savu bērnu, kā viņa to izvēlas, bet te parādās sievietes, kuras ar labu motīvu jaucas ne savās darīšanās. Paradoksāli, bet ir gadījumi, kad grūtnieces atzīstas – es varētu dzīvot normāli un mierīgi, ja vien nebūtu mūžīgie mammas zvani vai vīramātes apciemojumi un pamācības. Un, kamēr šīs attiecības nav sakārtotas, bieži vien sieviete nespēj pievērsties savai dzīvei.

Sevis sajušana, apzināta pievēršanās savam ķermenim, elpai 

Brīdī, kad satraukums tiek piefiksēts, jāpamēģina ērti apsēsties un sajust sevi ķermeniski – kā es elpoju, kur man ir saspringums, kur ir savilkts, kādas ir temperatūras atšķirības manā ķermenī. Nevajag vērtēt un nevajag domāt, ko ar to visu iesākt. Vienkārši sajust un apzināties, ka tā ir.
 

Atbalsta meklējumi 

Dažkārt topošās māmiņas apgalvo, ka, piemēram, vizītes pie psihologa izmaksā pārāk dārgi, tomēr ļoti bieži pat viena konsultācija var būt ļoti noderīga. Ir speciālisti, kuri vienas vizītes ietvaros var parādīt dažādas tehnikas un vingrinājumus, ko sieviete pēc tam var veikt mājās.

Topošajām māmiņām, īpaši lauku reģionos, ieteicams meklēt speciālistus, kas sniedz konsultācijas, piemēram, skaipā (Skype). Ļoti efektīvas ir atbalsta un domubiedru grupas, kurās ir iespēja piesaistīt arī kādu speciālistu. Kontakti un tikšanās ar citām mammām ir būtisks stresa mazināšanas līdzeklis.

Ja uznāk sadzīviskas dusmas un skumjas, vajag pabūt šajās sajūtās un sev pastāstīt, par ko tas bija, kā es tieši jutos, nedaudz ļauties emociju izpausmēm, bet ar mērķi, lai tās būtu pēc iespējas konstruktīvākas.