Svarīgākais, kas jāzina par grūtnieču un zīdītāju vakcināciju pret Covid – 19

Būtiski ir zināt, ka neviena no Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētajām vakcīnām nesatur dzīvu, novājinātu vīrusu, tāpēc ar vakcīnu nav iespējams inficēties ar Covid-19 vai inficēt augli, skaidro  Rīgas Dzemdību nama ginekoloģe Vija Veisa.

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija ir izstrādājusi rekomendācijas par Covid-19 vakcinēšanos grūtniecības un zīdīšanas laikā. Tajās ir norādīts, ka grūtnieces šobrīd ir iekļautas augsta riska grupā, bet, ja papildus grūtniecībai sievietei ir arī kāda hroniska slimība – bronhiālā astma, diabēts vai liekais svars, kas ir īpaši bīstams Covid-19 un grūtniecības kontekstā –, tad viņas ieguvumi vakcinējoties ir lielāki nekā riski. Atlikt vakcināciju grūtniecības dēļ nav nepieciešams, bet lēmumu pieņem pati sieviete. Vienīgais iemesls, kad vakcinēties neiesaka, ir situācija, ja sievietei pēc kādas potes ir bijis anafilaktiskais šoks*. 

Eiropas nostāja ir, ka vakcinēšanos nevajadzētu aizkavēt tikai tāpēc, ka sieviete ir grūtniece. ASV grūtnieces ir iekļāvusi augsta riska grupā. Tāpat vadlīnijās norādīts, ka tām grūtniecēm, kas nepieder riska grupām, par vakcinēšanos ir jārunā ar savu ginekologu, taču kopumā vakcinācijas ieguvumi grūtniecei atsver riskus, kas saistīti ar Covid-19 saslimšanu.

Atbildes uz jautājumiem par vakcīnu pret Covid-19

• Vai no vakcīnas var rasties placentā trombs?

Visas vakcīnas ir reģistrētas lietošanai Eiropas Savienībā un ir drošas, tomēr AstraZeneca un Janssen vakcīnām ļoti retos gadījumos (1–4 gadījumi uz miljonu) ir konstatēta vakcīnām netipiska, bet bīstama blakusparādība – trombu (asins recekļu) veidošanās kombinācijā ar zemu trombocītu skaitu. Neviens no gadījumiem nav konstatēts grūtniecēm vai sievietēm, kuras zīda bērnu. Zems trombocītu skaits raksturīgs arī dažām ar grūtniecību saistītām patoloģijām (piemēram, preeklampsijai, HELLP sindromam); izmaiņas asins analīžu rādītājos un saslimšanas izpausmes sākotnēji var būt līdzīgas, bet ārstēšana ir atšķirīga. Tāpēc grūtnieču vakcinācijai Latvijā neiesakām izmantot AstraZeneca vakcīnu (Vaxzevria) un Janssen vakcīnu pret Covid-19.

• Vai augstā temperatūra pēc vakcīnas var kaitēt bērnam?
  Ja pēc vakcīnas ir blaknes – augsta temperatūra, drebuļi, lauž kaulus –, ir jālieto Paracetamol. Parasti tas noņem nepatīkamās sajūtas un atrisina problēmu pāris dienu laikā. Diemžēl Covid-19 saslimšanas gadījumā sekas nav tik viegli risināmas. Kopumā, pat piedzīvojot tik ļoti nepatīkamās vakcinācijas blaknes, tas tomēr ir drošāk, nekā nonākt intensīvās reanimācijas nodaļā ar slimības sekām.

• Vakcīnai nav izieta 3. pārbaudes fāze, to sola pabeigt tikai 2023./24. gadā. Vai vakcīna vispār ir droša? 

Klīniskā izpēte sastāv no trim posmiem jeb fāzēm. I fāzē vakcīnu saņem pavisam neliels cilvēku skaits. II fāzē klīniskā izpēte tiek paplašināta, un vakcīnu saņem cilvēki ar noteiktām iezīmēm (piemēram, vecumu un veselības stāvokli), kas ir līdzīgas tiem cilvēkiem, kam jaunā vakcīna ir paredzēta. III fāzē vakcīnu ievada desmitiem tūkstošu cilvēku, kā arī pārbauda tās efektivitāti un turpina uzraudzīt drošumu jau daudz plašākā mērā. Pēdējais klīnisko pētījumu posms ir IV fāze, un daudzām vakcīnām IV fāzē pētījumi turpinās pēc tam, kad vakcīna ir apstiprināta. Tas nozīmē, ka, tāpat kā visu zāļu, arī vakcīnu pret Covid-19 efektivitāti sākotnēji pārbauda laboratorijā, tostarp vispirms uz dzīvniekiem, bet tikai pēc tam klīniskos pētījumos piedalās brīvprātīgie cilvēki.

Parastā situācijā šie posmi tiek veikti secīgi cits pēc cita, lai samazinātu iespēju, ka neperspektīvs produkts tiek attīstīts visās fāzēs. Lai paātrinātu Covid-19 vakcīnu izstrādi, daļa posmu tiek veikti paralēli.

Šobrīd pasaulē jau notiek III fāzes pētījumi, kad aktīvi vakcinē cilvēkus lielā skaitā un uzreiz vēro, kādas ir blakusparādības, lai turpinātu izvērtēt drošumu. Piemēram, kad parādījās ziņojumi par trombu riskiem, AstraZeneca ražotajai vakcīnai mainīja vakcinēšanas noteikumus un meklēja sasaistes punktus, lai saprastu, kam to drīkst izmantot, kam ne. 

ASV vērtē datus par vairāk nekā 120 tūkstošiem grūtnieču, kuru vakcinācijā pārsvarā izmantota mRNS vakcīna (Pfizer/Biontech vai Moderna ražotā). Pašreiz nav novērotas bažas par vakcīnu lietošanas drošumu grūtniecības laikā. 
Savukārt vakcīnas ietekmi uz augļa risku novērtējumus veic jau preklīniskos pētījumos uz dzīvnieku mātītēm un viņu mazuļiem, vēl pirms to palaiž pētījumos ar cilvēkiem. Tāpēc šobrīd var secināt, ka iedzimtu risku no šīm vakcīnām nav. 

Lai arī Covid-19 vakcīnas ir izstrādātas salīdzinoši straujā tempā, tas nenozīmē, ka ir atviegloti drošības standarti. Covid-19 vakcīnu klīnisko pētījumu prasības drošumam un efektivitātei atbilst pašiem augstākajiem standartiem un prasībām, tādām pašām kā tipiskā vakcīnu apstiprināšanas procesā. Vakcinācijai Latvijā atļauts lietot tikai EMA reģistrētas vakcīnas.

Lai arī Covid-19 vakcīnas ir izstrādātas salīdzinoši straujā tempā, tas nenozīmē, ka ir atviegloti drošības standarti. 

Vakcinēšanās zīdīšanas laikā

Kopumā vakcinācija ar dzīvu novājinātu vīrusu vakcīnām bērna zīdīšanas laikā uzskatāma par drošu (MMR, varicella). Vakcinācija ar citām dzīvām novājinātām vakcīnām apsverama, izvērtējot potenciālo risku pret ieguvumiem, jo pastāv neliels vakcīnas vīrusa transmisijas risks no mātes bērnam. 

Grūtniece var vakcinēties zīdīšanas periodā ar inaktivētām vakcīnām (piemēram, pret Covid-19, difteriju, ērču encefalītu, B hepatītu u. c.) un turpināt mazuli barot ar krūti. Ja novēro paaugstinātu temperatūru, atkal ir ieteicams lietot Paracetamol.

* Anafilaktiskais šoks ir organisma spēcīga aizsargreakcija uz atkārtoti, parasti ārpus gremošanas trakta ievadītu svešu vielu – anafilaktogēnu. Kad ķermenis nonāk anafilaktiskā šoka stāvoklī, asinsspiediens strauji pazeminās un elpceļi sašaurinās, apgrūtinot elpošanu. Ja nekavējoties netiek sniegta efektīva medicīniskā palīdzība un nozīmēta ārstēšana, tas var izraisīt nopietnas komplikācijas vai pat izraisīt letālu iznākumu.