Zobu veselība grūtniecības laikā. Saruna ar speciālisti

Grūtniecības laiks un zobu veselība ir visos laikos apspriests temats, apvīts ar daudziem mītiem, kas tiek uzskatīti par patiesībām, un otrādi. Taču skaidrs ir viens – zobārstniecībai, tāpat kā vispārējai medicīnai, grūtniecības laikā jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Speciāliste atgādina, ka būtiski ir neaizmirst par savu zobu un mutes dobuma veselību arī pēc dzemdībām.

FOTO: Shutterstock.com

Speciāliste atgādina, ka būtiski ir neaizmirst par savu zobu un mutes dobuma veselību arī pēc dzemdībām.

Dr. Žukovas ortodontijas klīnikas zobārste Dr. Zanda Meldere stāsta par faktiem un pieredzi, strādājot ar māmiņām gaidību laikā un tikko pēc dzemdībām.

 

Kad plānot zobārsta apmeklējumu grūtniecības laikā, un vai pie zobārsta vispār ir jāiet, gaidot bērniņu?

Arvien vairāk dzirdu, ka liela daļa grūtniecību ir plānotas. Tas nozīmē, ka, plānojot bērniņu, ir jāieplāno arī sakārtot savu veselību. Lai gan ģimenes ārsts un ginekologs pievērš lielu uzmanību vispārējās medicīnas nozarei, sūtot veikt dažādas analīzes un procedūras, parasti zobārsts paliek maliņā, bet tā tam nevajadzētu būt. 

Mutes dobums un zobu veselība ir ļoti svarīgs faktors, lai grūtniecības laikā jaunajai māmiņai neradītu negatīvas emocijas, īpaši zobārsta krēslā, tāpēc, gatavojoties grūtniecībai, nepieciešams apmeklēt higiēnistu un zobārstu. 

Mutes dobuma higiēnas laikā tiek notīrīts gan cietais (zobakmens), gan mīkstais aplikums, kā arī noņemts pigments, un speciālists nosaka profilaktiskus pasākumus, lai mutes dobuma veselības stāvokli uzlabotu, ja tas nepieciešams. Stomatologs izvērtē zobu stāvokli, veic diagnostiku, ja nepieciešams, labo zobu, veic zobu sakņu ārstēšanu vai ķirurģiskas manipulācijas. 

Jāatzīst, grūtniecības laikā sievietēm ir lielāks risks, ka zobu kariess attīstīsies daudz straujāk. To veicina dažādi faktori – toksikoze, pastiprināta vēlme pēc saldinātiem produktiem, izmainīts siekalu sastāvs.


Tomēr grūtniecība ne vienmēr ir plānota. Ko iesākt, ja skaidri zināms, ka zobs ir caurs, bet sieviete palikusi stāvoklī?

Šādas situācijas nav retums, un tas nav iemesls satraukumam. Šeit lielu loma ir laika plānošanai. 

Vispirms jāņem vērā, ka pirmajā grūtniecības posmā (pirmajā trimestrī) zobārsta apmeklējums ir tikai un vienīgi akūtos gadījumos, kad sāpes ir ilgstošas un nav mazināmas. 

Plānveida apmeklējumi, tostarp pie zobu higiēnista, ir jāplāno grūtniecības vidū. Vēlos uzsvērt, ka, apmeklējot jebkuru speciālistu, ir jābrīdina par grūtniecību, jo tas maina ārstēšanas un profilakses metodes. 

Piemēram, higiēnas procesa laikā nedrīkst izmantot skēleri, kas paredzēts zobakmens noņemšanai, bet ir jāizmanto rokas instrumenti – kiretes, kas procedūru paildzina. 


Daudz dzirdēts, ka, labojot zobus grūtniecības laikā, nedrīkst izmantot anestēziju. Vai tā ir?

Tās gan ir pilnīgas muļķības. Grūtniecības laikā sievietēm ir jāciena un jāsaudzē savs organisms – sāpju paciešana noteikti nav sevis saudzēšana. Ir daudz pētījumu, kuros minēti dažādi izmantojamie anestēzijas veidi. Latvijā gan pieejams tikai viens anestētiķis, kas izmantojams zobārstniecībā, bet arī šādā gadījumā ir izvēles iespēja – kā šo anestēziju ievadīt organismā. Speciālists jāinformē arī par iepriekšējo pieredzi, labojot zobus, kad izmantota anestēzija, kā arī par vispārējo veselības stāvokli.

Ja anestēzija netiek izmantota, sāpes un bailes no tām negatīvi ietekmē grūtnieces un bērniņa organismu, var strauji paaugstināties asinsspiediens, veidoties dzemdes tonuss u.tml. 


Un kādas ir iespējas? Kā pacients var izvēlēties anestēzijas veidu – vai tā ir izvēles iespēja?

Jā, arī pacientam ir iespēja izvēlēties – ne gluži anestēzijas veidu, bet gan ievades metodi. 

Dr. Žukovas ortodontijas klīnika anestēzijas ievadei izmanto speciālu iekārtu, nevis novecojušo injektoru. Šī iekārta nodrošina lēnu un nesāpīgu anestēzijas ievadi – medikaments tiek ievadīts pilienu veidā, nevis izmantojot ārsta rokas spēku, turklāt anestētiķis ir vajadzīgs mazākā devā. 


Lai gan medicīna attīstās un arī slimnīcās stāsta, ka mūsdienu rentgena iekārtas nav salīdzināmas ar tām, kādas bija pirms 10 vai 15 gadiem, tomēr kāds ir jūsu viedoklis par rentgena izmantošanu grūtniecības laikā? Vai arī šeit pastāv riski, izvēles iespējas?

Saistībā ar rentgena iekārtas lietošanu konsultējos ar savu kolēģi, kura ir Paula Stradiņa slimnīcas radiogrāfere. Pēc viņas teiktā, medicīnā nav pamata neizmantot rentgenu, ja tas ir nepieciešams. Nākot pie zobārsta uz konsultāciju, rentgenu neizmantosim, bet, veicot kanālu ārstēšanu jeb endodontiju, tas būtu jādara, tomēr pacientam ir tiesības no tā atteikties. Šādos gadījumos, protams, iztieku bez šī rentgena attēla, taču jāņem vērā, ka vēlāk kontroles rentgens noteikti būs jāveic, lai izvērtētu paveiktā darba kvalitāti.


Tātad grūtniecības laikā zobi ir jālabo un nav pamata teikt, ka tas var kaitēt bērniņam vai mammai.

Tieši tā. Vēlos uzsvērt, ka zobu raušana jeb ķirurģija, ja tā ir akūta, nevis plānveida, ir veicama pat grūtniecības laikā. 

Riski no organismā noritošajiem iekaisuma procesiem ir daudz lielāki nekā no veiktās manipulācijas. 

Tomēr uzskatu, ka tas jādara daudz piesardzīgāk, tāpēc savas pacientes grūtnieces sūtu pie kolēģiem, kas specializējušies sejas un žokļa ķirurģijā. 


Bet vai mutes dobuma higiēna tiešām ir veicama grūtniecības laikā?

Ir daudz dažādu faktoru, kas grūtniecības laikā ietekmē mutes gļotādu un pastiprina aplikuma veidošanos. Tieši zobu higiēnists var palīdzēt. Manas kolēģes – Diāna Zamarina un Kristīne Ohņevska-Valezuka – savām pacientēm uzsver, ka nevajag aizmirst par profesionālu higiēnu arī grūtniecības laikā. Ir pat reizes, kad iesakām to darīt biežāk, nekā ierasts. Sievietēm grūtniecības laikā ir lielāks risks piedzīvot mutes dobuma mikrofloras izmaiņas, kas savukārt var veicināt sēnīšu infekcijas un mutes dobuma gļotādas iekaisumu attīstību. 


Kāpēc rodas paaugstināts kariesa risks, kā arī iekaisumi un gļotādas sēnītes?

Viens no biežākajiem iemesliem ir grūtnieču toksikoze. Sliktas dūšas un vemšanas rezultātā mutes dobumā nokļūst kuņģa skābe, kas demineralizē zobu virsējo slāni jeb emalju. Šādos gadījumos nevajadzētu uzreiz tīrīt zobus, bet gan mutes dobumu izskalot ar ūdeni vai mutes skalojamo līdzekli un nogaidīt aptuveni 30 minūtes, līdz skābā vide kļūst neitrāla, un tikai tad to darīt, izvēloties pastu ar paaugstinātu fluorīdu daudzumu – virs 1500 ppm. 

Diemžēl toksikoze ir cēlonis, kāpēc grūtniecības laikā grūti tīrīt zobus ar zobu pastu, jo tās ir saldas, raisa sliktu dūšu un veicina nelabumu. Šādā gadījumā iesaku zobus tīrīt, izmantojot tikai zobu birsti, un, ja vien iespējams, piemeklēt zobu pastu ar neitrālu garšu.

Kā jau minēju, mainās arī siekalu ķīmiskais sastāvs, daudzums un produkcijas ātrums. Kā zināms, viena no siekalu pamatfunkcijām ir mutes dobuma apskalošana, taču jāatzīst, ka liela loma ir arī higiēnai mājas apstākļos. Pasliktinājusies higiēna un samazināts siekalu produkcijas ātrums nozīmē paaugstinātu risku tikt pie smaganu iekaisuma jeb gingivīta.


Grūtnieces mēdz našķēties starp ēdienreizēm, īpaši ar dažādiem saldumiem. Vai tas nozīmē, ka zobi būtu jātīra biežāk nekā divas reizes dienā?

Tas nav obligāti, bet tomēr jāņem vērā, kas ir šis našķis – ķīmisks saldums, piena šokolāde, bulciņas, kūciņas, kuru sastāvā ir daudz ogļhidrātu, kas savukārt ir mutes dobuma mikroorganismu galvenā barības viela. Tāpat tie ir ļoti lipīgi un veicina aplikuma veidošanos uz zobu virsmām un starp tiem. Šādā gadījumā mutes dobuma higiēnai būtu jāpievērš lielāka uzmanība, bet tas nenozīmē, ka zobi ir jātīra biežāk.


Ko nozīmē pievērst lielāku uzmanību zobu higiēnai – divu minūšu vietā tīrīt trīs minūtes?

Šis gan būtu jājautā manām kolēģēm higiēnistēm, bet ieskatam varu teikt, ka mutes dobuma higiēna neaprobežojas ar zobu suku un pastu. Kopšanas produkti ir daudz un dažādi – zobu suka, zobu pasta, zobu diegs, starpzobu birstītes, vienkūlīšu birste, mutes skalojamais līdzeklis, dažādi geli, smēres. Lietojot kādu no tiem papildus vai pat vairākus, mēs pastiprinām zobu higiēnu.

Īpaši grūtniecības laikā vajadzētu apzinīgi tīrīt zobus un rūpēties par mutes dobumu, jo, neraugoties uz atšķirīgu lokalizāciju starp augli un mutes dobumu, tomēr mutes dobuma mikroflora var nonākt placentā, kas ir uz pētījumiem balstīta informācija. 

Šāda situācija var radīt dažādus riskus, tostarp priekšlaicīgas dzemdības, preeklampsiju vai mazu dzimšanas svaru bērnam.


Dažādos forumos ir lasāmi mīti, kas tiek uzskatīti par patiesiem – grūtniecības laikā zobi bojājas pastiprināti, jo auglis uzņem kalciju, kas tiek atņemts zobiem.

Kalcija rezerves, kā arī visas pārējās minerālvielas auglis uzņem no mammas, bet tas neietekmē zobu veselību. Zobu veselības stāvoklis nepasliktinās tik katastrofāli. Drīzāk pirms grūtniecības tam nav pievērsta pietiekama uzmanība, bet grūtniecības laikā piemeklē jau iepriekš pieminētās likstas, kas rada un uztur šo mītu.


Kādi būtu tie lielie punkti, ieteikumi grūtniecības laikā, kurus vajadzētu ņemt vērā?

Kā jau no sarunas var noprast – higiēnas process ir īpaši svarīgs, tomēr, ja kādu iemeslu dēļ ikdienā tas ir apgrūtināts, vajadzētu vērsties pie speciālista. 

Ļoti būtiski ir neaizmirst savus zobus un mutes dobuma veselību arī pēc dzemdībām. Kad paredzēts apmeklēt higiēnistu, iesaku arī pieteikt konsultāciju par bērniņa mutes dobuma kopšanu. Šādā konsultācijā pie zinoša speciālista var apgūt jaunas zināšanas par dažādām pastām, kas nomierina smaganas zobu šķilšanās laikā, par pirmā zobiņa tīrīšanu un citām būtiskām lietām.

Saistītie raksti