Pētījums par grūtnieču uzturu Latvijā: 40 % sieviešu pirms grūtniecības ir liekais svars

Lai arī grūtniecības laikā pieaug nepieciešamība pēc uzturvielām, tomēr tas ir arī laiks, kad īpaši piedomāt pie tā, kas un cik daudz tiek apēsts. Šobrīd asoc.prof. Lailas Meijas vadībā norit Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts Nr. lzp-2019/1-0335 “Liekais svars, uztura paradumi un D vitamīna un omega-3 taukskābju rādītāji grūtniecības laikā”, kurā tiek izzināti grūtnieču ēšanas paradumi un uzņemto produktu daudzums. Vēlāk, apkopojot šos pētījuma datus, tiks izstrādātas precizētas uztura vadlīnijas, balstoties uz situāciju Latvijā. 

Kā kaitē paaugstināts svars

Apkopojot iegūtos datus, var novērot, ka jau pirms grūtniecības gandrīz 40% aptaujāto sieviešu ir liekais svars vai aptaukošanās. Paaugstināts ķermeņa masas indekss sievietei pirms grūtniecības, liels svara pieaugums un nepilnvērtīgs uzturs grūtniecības laikā ir būtiski faktori, kas ietekmē neinfekciju slimību, tādu kā cukura diabēts, sirds un asinsvadu slimības, skaita pieaugumu, kā arī var negatīvi ietekmēt grūtniecības ilgumu un iznākumu. 

Neskatoties uz to, ka vidējais ar pārtiku uzņemtais kaloriju daudzums bija ieteicamo robežu ietvaros, uzturvielu sadalījums neatbilda ieteicamajam – 10-20% no kopā uzņemtās enerģijas daudzuma būtu ieteicamas olbaltumvielas, 45-60% – ogļhidrāti un 30% – tauki. Pētījuma dalībnieces neuzņēma pietiekamu ogļhidrātu daudzumu, taču tauku daudzums tika pārsniegts (ap 40%). Arī piesātinātie tauki uzturā bija vairāk kā ieteicams – 25% nevis <10%. Piesātinātos taukus bagātīgi satur sviests un saldais krējums, siers, kokosriekstu eļļa, trekna gaļa un dažādas ātrās uzkodas. Attiecīgi proporcionāli uzņēma daudz mazāk polinepiesātinātos taukus, tajā skaitā, omega-3 taukskābes. 

Polinepiesātinātās jeb “labās” taukskābes iespējams uzņemt ar augu eļļām, riekstiem un sēklām, avokado, kā arī treknajām jūras zivīm.

Kāds ir optimāls D vitamīna līmenis 

Grūtniecēm ar aptaukošanos pastāv lielāks D vitamīna nepietiekamības risks nekā normāla svara sievietēm. Aptaukošanās samazina D vitamīna biopieejamību. Grūtniecības laikā sievietēm bieži iesaka lietot D vitamīnu preparātu veidā, it īpaši Ziemeļu puslodes iedzīvotājām. Latvija atrodas tādos platuma grādos, kur ziemas periodā ir plaši izplatīts D vitamīna deficīts. 2013. gadā secināts, ka sievietēm reproduktīvā vecumā, kas nelieto D vitamīna preparātus, D vitamīna deficīts sastopams 47% sieviešu vasarā un 69% - ziemā. Pietiekams D vitamīna līmenis mātei nepieciešams augļa kustību un balsta aparāta, galvas smadzeņu un imūnās sistēmas attīstībai. D vitamīna nepietiekamība vai deficīts var negatīvi ietekmēt bērna kaulu augšanu un radīt ilgtermiņa kaulu veselības traucējumus, piemēram, osteoporozi, neatkarīgi no bērna uztures pēc dzemdībām.

Ir būtiski saprast, kāds ir sievietes sākotnējais D vitamīna līmenis. Lai gan šīs analīzes nav obligātas un nav rutīnas pārbaude, kā arī valsts tās neapmaksā, tomēr daļa grūtnieču tās izvēlas veikt, jo tas ļauj vieglāk nozīmēt nepieciešamo D vitamīna papildu devu uztura bagātinātāja vai recepšu medikamenta veidā. Mūsu pētījuma dati, kas iegūti vasaras un rudens sezonā, rāda, ka vidējais D vitamīna līmenis bija 30 ng/ml. Lai arī šis līmenis ir šķietami pietiekams, tomēr šeit nav iekļauti dati par ziemas un pavasara sezonu, kad ir mazāk saules gaismas un D vitamīna līmenis ir zemāks.

Jods – topošā bērniņa veselībai

Jau 2014. gadā Latvijā veiktā pētījumā konstatēja, ka 81 % grūtnieču nepietiekami uzņem jodu. Jods nepieciešams, lai nodrošinātu normālu vairogdziedzera hormonu sintēzi. Joda trūkums grūtniecības laikā var negatīvi ietekmēt mazuļa smadzeņu attīstību un vēlāk arī intelektu, tāpēc joda pietiekamu uzņemšanu rekomendē jau pirms grūtniecības iestāšanās. Analizējot šobrīd iegūtos datus, tikai 5,9% grūtnieču lieto papildu jodu, taču 46,9% lieto dažāda sastāva multivitamīnus. Tās grūtnieces, kas nelieto papildu uztura bagātinātājus, uzņem vidēji 120 mcg joda un 2/3 grūtnieču ikdienā uzņem mazāk nekā rekomendētos 250 mcg. 

Dzelzs deficīta anēmija – piektdaļai grūtnieču

Grūtniecības laikā, it īpaši tās otrajā pusē, pieaug nepieciešamais dzelzs daudzums. Tā kā dzelzs ir hemoglobīna sastāvā, un tam ir neaizstājama loma skābekļa apritē, tad nepieciešamība pēc dzelzs ir gan auglim, gan placentai, jo palielinās arī asiņu un eritrocītu masas tilpums. Tajā pašā laikā dzelzs uzsūkšanās grūtniecības laikā notiek labāk, tas skaidrojams ar atsevišķu fizioloģisku procesu izmaiņām, kā arī nenotiek menstruācijas, līdz ar to nav dzelzs zudums. Dzelzs deficīta anēmija Latvijā 2014. gadā ir konstatēta 22,5% grūtniecēm. 
Svarīgi novērtēt, vai grūtniece ar uzturu uzņem pietiekamu dzelzs daudzumu. Šī pētījuma dati liecina, ka grūtnieces ar uzturu vidēji dienā uzņem tikai 12,6 mg dzelzs (rekomendācijas – 27 mg). Tomēr dzelzs preparātus lietot profilaktiski nav ieteicams, tāpēc dzelzs preparāti nav jālieto visām grūtniecēm. Dzelzs papildu lietošanai pieeja ir individuāla — tikai indikāciju gadījumā. Jāatzīmē, ka organisma vajadzības pēc dzelzs pieaug tieši trešajā trimestrī un tad arī visbiežāk tiek konstatēts deficīts. Svarīgi ir noteikt ne tikai hemoglobīna līmeni, bet arī feritīnu – kas atspoguļo dzelzs rezerves. Mūsu pētījuma dati rāda, ka trešajā trimestrī gandrīz trešdaļai grūtnieču ir anēmija un vairāk nekā 90 % ir dzelzs deficītits. 

Kalcijs kaulu veselībai

Grūtniecības laikā kalcijs uzkrājas, turklāt lielāka daļa (25g) uzkrājas skeletā. Pieaug kalcija nepieciešamība un iesaistās fizioloģiskie regulācijas procesi – palielinās kalcija uzsūkšanās un izmantošana organismā. Tāpēc rekomendējamais kalcija daudzums grūtniecēm ir tāds pats kā citām sievietēm 1000 mg. Vairāk kalcija (1300 mg) nepieciešams pusaudzēm grūtniecēm un atkārtotu grūtniecību gadījumā. Kalcija nepietiekama uzņemšana ir raksturīga ne tikai grūtniecības laikā, tomēr sievietēm, kuras hroniski lieto maz kalcija (<500 mg/dienā), grūtniecības laikā var rasties paaugstināts kaulu masas zuduma risks. Samazinoties kaulu masai paaugstinās kaulu lūzumu risks. Mūsu pētījuma dati gan uzrāda, ka ar uzturu vidēji dienā tiek uzņemti 1046 mg kalcija, kas ir pietiekami un atbilst Latvijas rekomendācijām.

Folskābes nozīme

B grupas vitamīniem ir nozīmīga loma enerģijas metabolisma regulēšanā un tie palīdz mazināt insulīna rezistenci, ir svarīgi cilvēka augšanā, tostarp nervu un smadzeņu attīstībā. Folskābes nozīmi īpaši jāuzsver saistībā ar nervu caurulītes slēgšanās defektu. Šis process notiek jau grūtniecības 3. - 4. nedēļā, kad bieži vien sieviete vēl nezina par grūtniecības iestāšanos, tādēļ, plānojot grūtniecību, ir svarīgi uzņemt vismaz 400 mcg folskābes diennaktī. Vidēji secinājām, ka ar uzturu uzņem tikai 254 mcg folskābes, tādēļ tiek rekomendēta 400 mcg folskābes papildu uzņemšana uztura bagātinātāju veidā vismaz līdz 12. grūtniecības nedēļai.

Kuros pārtikas produktos meklēt šos vitamīnus un minerālvielas?

• D vitamīns. Ar pārtikas produktiem ir iespējams uzņemt tikai ap 10% no ieteicamās dienas devas. Produkti, kas bagātīgi satur D vitamīnu ir zivis un sēnes, ar piena produktiem tiek uzņemta ļoti maza D vitamīna deva. 
  Jods. To bagātīgi satur piens (ap 300-500 mcg/litrā) un piena produkti, zivis un jūras veltes. Grūtniecības laikā ieteicams arī parasto vārāmo sāli aizstāt ar jodēto, kā arī, balstoties uz pētījuma datiem, ir ieteicama papildu joda uzņemšana uztura bagātinātāju veidā.
• Dzelzs. Hēma struktūras dzelzs ir ar augstāku biopieejamību jeb uzsūcas ievērojami labāk, tāpēc svarīgi regulāri lietot liesu sarkano gaļu, kā arī zivis. Lai arī daudzi augu valsts produkti, kā pilngraudu produkti un dārzeņi, piemēram, spināti, pupiņas, satur daudz dzelzs, tomēr šajos produktos dzelzs biopieejamība ir daudz zemāka. Dzelzs uzsūkšanos var ietekmēt citas uzturā uzņemtās vielas – tādējādi to uzlabojot vai pasliktinot. Dzelzs uzsūkšanos ievērojami pastiprina C vitamīns (piemēram, citrusu augļu sula), toties samazina melnā un zaļā tēja, kafija, pilngraudu produkti un kalciju saturoši produkti. Tāpēc, lai nodrošinātu dzelzs uzsūkšanos, svarīgi nelietot dzelzi saturošus produktus kopā ar produktiem, kas kavē to uzsūkšanos, bet ievērot 2 - 3 stundu intervālu.
• Kalcijs. Galvenais kalcija avots uzturā ir dažādi piena produkti — piens, kefīrs, paniņas, rjaženka, jogurti, siers, biezpiens-, jo tiem ir augsta kalcija biopieejamība. Apmēram 300 mg kalcija satur: glāze piena vai kefīra vai jogurta, siera šķēle vai 200g biezpiena. Jāņem vērā, ka kalcija biopieejamība ir atkarīga no D vitamīna, tāpēc ļoti svarīgi, lai organismā D vitamīns būtu pietiekamā daudzumā.
• Folskābe. Folātus bagātīgi satur zaļie lapu salāti, spināti, brokoļi, briseles kāposti, kā arī , apelsīni un pākšaugi – pupas, zirņi, lēcas. Folskābe pieder pie ūdenī šķīstošajiem vitamīniem, kā jau liela daļa B grupas vitamīnu tā ir termolabila, tādēļ ieteicams uzturā iekļaut arī termiski neapstrādātus produktus – svaigus augļus un dārzeņus.

Ja arī Jūs esat grūtniece 3.trimestrī un vēlaties piedalīties pētījumā, kura dati palīdzēs izstrādāt uztura vadlīnijas pielāgotas Latvijas situācijai, tad rakstiet uz e-pastu grutniecu.p@gmail.com

Autore: Liene Gundare, dipl. farmaceite, studente akadēmiskā maģistra programmā “Uzturzinātne”. 

Skaties ekspertu diskusiju par uzturu grūtniecības laikā:

Raksts tapis sadarbībā ar vitamīnu un minerālvielu kompleksu “Mamita”.