Gribu strādāt pirmsdzemdību atvaļinājuma laikā. Ko saka darba inspekcija un ko VSAA

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu Metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Andrika Stretinska skaidro: šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums paredz, ka maternitātes pabalstu piešķir par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku, ja sieviete neierodas darbā un negūst darba ienākumus. “Tas nozīmē, ja sieviete, vienojoties ar savu darba devēju, ir izlēmusi izmantot tikai daļu no Darba likumā paredzētā grūtniecības atvaļinājuma, proti, sieviete ir nolēmusi vēl kādu laiku strādāt un saņemt darba algu, tad maternitātes pabalstu par šo periodu saņemt nevarēs,” pauž eksperte un norāda, ka tāpēc, iesniedzot VSAA iesniegumu maternitātes pabalsta piešķiršanai, papildus ir  jānorāda laika periods, kurā sieviete neatradīsies grūtniecības atvaļinājumā, bet turpinās strādāt un gūt ienākumus. 

Maternitātes pabalsts tiks aprēķināts tikai par periodu, kurā sieviete atradīsies grūtniecības atvaļinājumā un negūs ienākumus strādājot.

Savukārt Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa skaidro, ka saskaņā ar Darba likuma 37. panta septīto daļu darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas aizliegts nodarbināt grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā, ja tiek atzīts, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai.

“Jebkurā gadījumā ir aizliegts nodarbināt grūtnieci divas nedēļas pirms paredzamajām dzemdībām un sievieti divas nedēļas pēc dzemdībām. Paredzamo dzemdību laiku un dzemdību faktu apstiprina ārsta atzinums,” uzsver Dace Stivriņa.