Priekšguļoša placenta: kāda tā ir un ar ko rēķināties, skaidro ginekoloģe

Pašā pirmajā USG skrīningā, ko veic 12.-13. grūtniecības nedēļā, katra trešā grūtniece dzird vēsti, ka redzama placentas priekšguļa. Visbiežāk jau nākamajās ultrasonogrāfijas pārbaudēs situācija ir atrisinājusies un līdz ar augošo dzemdi arī placenta pavirzījusies tālāk no dzemdes kakliņa. Tomēr gadās, ka tā nenotiek.
Jo tuvāk dzemdes kaklam ir placenta, jo grūtniecību apdraudošāk tas ir, un to sauc par placentas priekšguļu.

FOTO: Shutterstock.com

Jo tuvāk dzemdes kaklam ir placenta, jo grūtniecību apdraudošāk tas ir, un to sauc par placentas priekšguļu.

“Ir zināmi riska faktori, kuru dēļ var būt placentas priekšguļa,” sarunā ar “Mammamuntetiem.lv” saka Iveta Bičevska, ginekoloģe, dzemdību speciāliste Rīgas Dzemdību namā un klīnikā EGV. Viņa paskaidro, ka dzemdes sienā placenta implantējas, sākot no 5. grūtniecības nedēļas, kad tā sāk pamazām veidoties. Par savu noenkurošanās vietu placenta var izvēlēties gan dzemdes mugurējo, gan priekšējo sienu – tam nav nozīmes, taču nozīme ir tam, cik tuvu dzemdes kaklam tas notiek. Jo tuvāk, jo grūtniecību apdraudošāk tas ir, un to sauc par placentas priekšguļu.

 

Riska faktori, kuru dēļ var būt placentas priekšguļa:

  • iepriekš bijis ķeizargrieziens, 
  • bijis aborts,
  • kādu iemeslu dēļ vairākkārt veikta dzemdes dobuma tīrīšana, 
  • bijis missed aborts
  • veikta polipu vai cita veida operācija,
  • dzemdē ir rēta kāda cita iemesla dēļ,
  • ir dzemdes attīstības anomālijas (divragu dzemde, dzemdes starpsiena u. c.).

 

Nereti minēto notikumu rezultātā dzemdes vidējā kārta – muskuļkārta jeb miometrijs – kļūst plānāka, bet tas var kalpot par iemeslu tam, ka placenta pieķeras nepareizajā vietā. Iveta Bičevska gan uzsver: “Tie ir riska faktori, taču tā var notikt arī tad, ja neviena no tiem nav.

 

Lielākais risks – asiņošana 

“Veicot ultrasonogrāfijas izmeklējumu, pirmajā trimestrī zemu novietotu placentu mēs redzam katrai trešajai grūtniecei,” atklāj speciāliste, “pārsvarā tā paceļas. Tā kā placenta piestiprinās dzemdes sienā, dzemde kļūst lielāka un kopā ar to savu novietojumu maina arī placenta. Taču apmēram piecos procentos gadījumu tas nenotiek, tad tā ir zemu novietota placenta. Vai arī tā ir priekšā dzemdes kaklam, un to dēvē par priekšguļošu.” 
 

Lielākais risks, kas saistās ar šādi novietotu placentu, ir iespējamā asiņošana. Iveta Bičevska paskaidro, ka 

 

priekšguļošas placentas gadījumā placentārie asinsvadi atrodas cieši klāt dzemdes kaklam. Tiklīdz tas tiek kairināts vai sāk vērties vaļā, asinsvadi plīst un sākas asiņošana. 

Reklāma
Reklāma


“Ja to neizdodas apturēt, iespējamas priekšlaicīgas dzemdības,” viņa norāda un piebilst, ka priekšguļoša placenta nozīmē arī ķeizargrieziena dzemdības, kas tiek plānotas 37.-38. grūtniecības nedēļā. “Jo lielāks grūtniecības laiks, jo lielāks risks, ka var sākties asiņošana,” daktere piebilst.  
 

Priekšguļošas placentas gadījumā tiek rekomendēts tā sauktais vaginālais miers:

  • jāizvairās no vaginālām procedūrām, piemēram, ārsts apskati veic bez ginekoloģiskā spoguļa izmantošanas; 
  • jāatsakās no dzimumdzīves;
  • jāierobežo fiziskās aktivitātes – nav ieteicamas vingrošanas, arī grūtnieču ne, baseina apmeklējums, taču lēnas un neilgas pastaigas ir pat vēlamas;
  • jāatliek arī plānotais ceļojums – vienalga, vai paredzēts lidojums, vai brauciens pa sauszemi;
  • jānēsā grūtnieču josta.

 

Vai ietekmē bērniņa attīstību?

Ja asiņošanas nav biežas, tad bērna attīstību un augšanu priekšguļoša placenta neietekmē. “Vienīgi tad bērniņi biežāk izvēlas būt nevis ar galvu uz leju, bet dzīvoties šķērsguļā, jo viņiem tā īsti nepatīk spiesties tuvu placentai,” Iveta Bičevska teic un uzsver, ka arī mazliet ātrāk – pirms 40. grūtniecības nedēļas – veikts ķeizargrieziens nenozīmē problēmas bērniņa veselībai: “Laiks no 37 nedēļām ir drošs bērna piedzimšanai, jo mazajam ir jau nobriedušas plaušas un arī viņš pats ir gana spēcīgs. Parasti no šī laika dzimušiem bērniem nav nepieciešama ne ārstēšana intensīvajā terapijā, ne arī vajadzība ilgāk uzturēties stacionārā.”

 

Zināšanai

Ja uz dzemdes ir rēta, piemēram, pēc ķeizargrieziena, pastāv lielāks risks, ka placenta tajā implantējas un ieaug. “To nav iespējams novērst, un ir ļoti jādomā, kā risināt dzemdības, jo placentu normāli atdalīt no dzemdes sienas nevar. Ja neizdodas apturēt asiņošanu, gadās, ka dzemde ir jāizņem,” Iveta Bičevska stāsta un uzsver – ir dažādas tehnikas, kā ārstam mēģināt rīkoties, lai dzemdes izņemšanas operācija nebūtu jāveic arī tad, ja placenta ieaugusi, taču jārēķinās, ka “šīs tad ir ļoti sarežģītas dzemdības, kad sievietei jāplāno, kur dzemdēt. Latvijā tā ir dzemdību nodaļa Stradiņa slimnīcā, kur var sniegt visu nepieciešamo palīdzību tik komplicētos gadījumos”.

Saistītie raksti