Ko vēlas grūtniece

Pucēties un rotāties. Gaidot pirmo bērniņu, sevi pārliecināju, ka grūtniecība ir tas laiks, kad nav lielas jēgas izgrūst naudu par drēbēm. Sak, tikai daži mēneši, un šīs drēbes būs jāiebāž skapja dziļākajā stūrī. Tā nu izlīdzējos ar mazumiņu, šad un tad aizņemoties arī kādu džemperi no vīra. Savukārt tagad kožu lūpā – nu, kas tās par neprāta iedomām, ka ir kāds laiks, kad sievietei nevajag rotāties? Kāpēc es klausījos runās par „izmesto naudu tikai dažu mēnešu dēļ”? Pirmkārt, platās blūzes lieti var noderēt arī krietnu laiku pēc dzemdībām, jo tieva kā slieka uzreiz nekļūsi :). Otrkārt, varbūt tev būs vēl viena grūtniecība; ja ne, varēsi iepriecināt kādu savu draudzeni gaidībās. Tāpēc šoreiz soļoju uz veikaliem iegādāties savu īpašo mēnešu kārtas. Jāatzīst, ka pie šīm atziņām liels nopelns manam vīram – tieši viņš mani mudināja iegādāties ko skaistu, jo arī tagad sevi tā kā šaustīju, vai gaidību posmam šī vai tā drēbe tomēr nav par dārgu. Piemeklēju arī krellītes, skrienu uz vaksāciju, tad pie friziera un dažkārt skumstu, ka nav laika pietiekami biežiem manikīra apmeklējumiem. Sievietei IR jābūt skaistai, neatkarīgi no tā, ka apaļais periods drīz vien būs aiz kalniem. Jo svarīgi, lai gaidību laiks paliek skaistā piemiņā. (Ieteikumus par grūtnieču ģērbšanos vari lasīt sadaļā

Jautā speciālistam

!

Runāšana ar punci. Es vēl esmu no tās paaudzes (cerams, pēdējās), kam ar savu briestošo vēderu sarunas lāgā nav vedušās. Jā, es savu punci mīļoju un mīļoju, bet izstāstīt tam, ka šorīt brokastīs gaidāmas pankūkas, nemāku... Šajā ziņā esmu pateicīga savam trīsgadīgajam dēlam, kurš, man par pārsteigumu, pret mazulīti vēderā izturas kā pret īstu bērniņu! „Māsiņa, labrīt! Vai gribi pieniņu? Mammu, māsiņa grib pieniņu, padzeries,” saka lielais bērns, liekot man pie lūpām krūzi piena... Vai arī glāsta punci, teikdams: „Māsiņa, lielais brālis ir stiprinieks, es tevi aizsargāšu!” Un citu reizi viņš man aizbāž aiz jostas savu hokejista figūriņu, lai māsiņai ir, ar ko paspēlēties... Nevarētu teikt, ka mēs savu Klāvu mudinājām uz tādu sarunāšanos, vienkārši daudz stāstījām par bērniņu, un reiz ierosināju, lai pasaka māsiņai labrīt... Tā nu mans dēls man māca, kā vedamas šādas sarunas. Mana vecmāte teic, ka cilvēka klātesamību vienmēr var just – kādreiz tu taču esi sajutis kāda skatienu no mugurpuses? Tāpat ar augošo mazulīti, kuru vecākais bērns jūt. Uzdrošinieties parunāties ar savu punci, kaut vai ko pačukstēt!

Saņemt komplimentus. „Pag, pag, kura tai meitenei nedēļa? Tikai 16.? Man ir 22. un vēders izskatās mazāks!” Jā, es patiešām salīdzināju sevi ar citām. Man negribējās izskatīties resnai kā mucai, es sev iegalvoju, ka esmu tievāka (tātad – izskatīgāka) par citām grūtniecēm. Ai, kāds naivums! Tagad, pārskatot pirmās grūtniecības bildes, manā sejā ievelkas smīns – par tievu meitiņu mani nenosaukt! Jā, varbūt vēders man parādījās vēlāk un ne tik strauji, kā tas notiek ar nākamajām grūtniecībām, taču beigu posmā es biju uzplaukusi visā grūtnieču krāšņumā. Bet nu es domās vairs nesacenšos ar citām, jo punča lielums nosaka skaistuma apmēru. Grūtniece (tāpat kā ikviens cits cilvēks) ir tik daiļa, cik daiļa viņa jūtas. Tāpēc viens gan man nepatīk – ja satiekoties kāds kā joku uzsauc: tu nu gan esi resna! Nesauciet grūtnieci par resnu – šim vārdam taču var piemeklēt daudz jauku salīdzinājumu, jo vārds „resns” katrai sievietei ir liels bieds. Un vislabāk, ja izlīdzas ar iedvesmojošo „Cik tu esi skaista!”.

Sarunas par grūtniecību. Man ir vecmāte, pie kuras viena vizīte ilgst stundu. Sākotnēji domāju – ko gan veselu stundu mēs tur sadarīsim?! Bet tagad esmu laimīga un pateicīga, ka pie viņas vienai vizītei ieplānots tik ilgs laiks. Atceros, kā, gaidot pirmo bērniņu, es tik ļoti reizēm gribēju patērzēt ar savu ginekoloģi par šo un to, taču visbiežāk viņas acīs manīju steigu – tavs laiks jau iztecējis. Bet ar ko gan vēl lai es par to runāju? Protams, ar vīru (tētīši, noteikti ik pa laikam apvaicājieties, kā jūtas jūsu gaidāmā bērna māmiņa; uzdodiet kādus jautājumus par grūtniecības norisi, ievāciet informāciju par to un kopīgi pārspriediet – šeit lasāms

Grūtniecības kalendārs

. Bet ar ko vēl? Teorētiski varētu runāt ar visiem pēc kārtas, taču tik ļoti gribas tā otra cilvēka sejā redzēt īstu interesi, kas pašlaik ar tevi notiek! Jo šķiet – nu, cik gan ilgi bezbērnu draudzene ir gatava uzklausīt tavus stāstus par slikto dūšu, smaganu asiņošanu, bērniņa kustīgumu, muguras sāpēm naktīs utt.? Tas ir fantastiski, ja apkārtējie iedomājas/atceras papļāpāt ar topošo māmiņu par viņas grūtniecību, jo viņai šis ir īpašs laiks (paldies manām māsiņām, kas allaž apjautājas, kā es jūtos!).

Deviņi mēneši attiecībā pret visu dzīvi ilguma ziņā ir tāds kā spļāviens jūrā. Tas paskrien zibenīgi. Tāpēc lieliski, ja šo laiku māmiņas pavada skaisti. Lai tas tā notiktu, liela nozīme ir apkārtējo attieksmei, pirmām kārtām jau vīra. Te nav runa par izdabāšanu, bet šādu tādu palutināšanu. Ar masāžu, ar maigiem glāstiem, ar svaigi spiestu sulu, ar sarunām par māmiņas sajūtām un pasapņošanu, kā būs, kad jūsu ģimene būs kļuvusi kuplāka.
Lai jums saviļņojošu emociju piesātināts gaidīšanas laiks!

Inga Akmentiņa-Smildziņa, māmiņa un mammam.lv/tetiem.lv vadītāja