Gandrīz nogulētās dzemdības. Pieredzes stāsts

Patiesībā tādas bija abas dzemdības.

Dēlam paredzētais dzimšanas datums bija 23. oktobris. 20. oktobra rītā pamodos, sāku dienu, grasījos iet uz lekcijām. Tikai pēc laika piefiksēju, ka kaut kas nav, kā katru rītu. Bija jocīga sajūta, kas atkārtojās ik pēc piecām minūtēm. Pēc teorijas, sākotnēji vajadzēja būt neregulārām kontrakcijām. Sazvanīju vecmāti, un viņa ieteica ieiet vannā, jo varbūt tās ir viltus kontrakcijas. Izkāpu no vannas pēc kādas pusstundas un konstatēju, ka dīvainā sajūta atkārtojas nu jau ik pēc četrām minūtēm. Vēlreiz sazvanīju vecmāti un sarunājām tikties Latvijas Ģimenes centrā, ar ko bija noslēgts līgums. Aizbraucu, un mani pārbaudīja dežurējošā vecmāte. Mani piemeklēja neviltots pārsteigums, kad viņa izsaucās: "Ai! Jums jau te viss pusē!" Lai gan pagājušas bija labi ja divas stundas. Ūdeņi man nenogāja, un tos pārdūra. Bija jāizmanto epidurālā anestēzija, jo šausmīgi sāpēja mugura. Vēlāk atklājās, ka man ir skriemeļu trauma, par kuru biju aizmirsusi.  Pēc anestēzijas mugura vairs nesāpēja un viss bija kārtībā. Dzemdības arī bija ātras un vieglas, lai gan dēls izdomāja piedzimt, pielicis kreiso elkoni pie auss. Kopā bija pagājušas tikai sešas stundas. Daktere jau teica, ka būtu ātrāk, ja mazulis neizvirzītu elkoni. Dēls piedzima 3,9 kg, 53 cm. :)

Mani piemeklēja neviltots pārsteigums, kad viņa izsaucās: "Ai! Jums jau te viss pusē!" Lai gan pagājušas bija labi ja divas stundas.

Guvusi pieredzi, ka manā gadījumā ar laiku nedrīkst jokot, nākamās dzemdības gaidīju rūpīgāk. BET vienalga paspēju gandrīz palaist garām. Labi, ka šoreiz vismaz ūdens nogāja un varēju saprast, ka jāsāk taisīties. Pamodināju vīru un dēlu, liku šiem saģērbties. Šoreiz biju Bulduros. Meita piedzima 4,5 stundu laikā. Un viss notika ļoti lielā ātrumā. Trakākais bija tas, ka nejutu kontrakcijas. Tās bija, bet pilnīgi nesāpīgas, bet visā tajā apjukumā un ātrumā, kā tas notika, tas bija mulsinoši. Labi, ka vecmāte bija ļoti saprotoša un izgāja no situācijas, izmantojot pulksteni un kaut kādas tabletes (kuras tā arī nesapratu, vai iedarbojās). Lai vai kā meita piedzima 4,5 kg, 57 cm. Šoreiz epidurālo anestēziju neizmantoju, jo bijām vienojušās ar vecmāti, ka lietošu tikai tad, ja vajadzēs. Bet laikam meita grūtniecības laikā bija tos skriemeļus savietojusi pareizāk. Arī tagad mugura vairs tā nesāp.

Pašlaik gaidu savu trešo bērniņu. Ja godīgi - ar interesi. Vai šīs dzemdības es vispār pamanīšu?? :)

Iesūtījis Susurs