Dzemdības Skotijā. Pieredze

Es pat īsti nezinu, kā nosaukt savu dzemdību stāstu, - par murgu vai patīkamu brīdi.

Sāpes man sākās piecos no rīta. Tās nebija stipras. Tiku galā viena pati, jo mājās tajā dienā neviena nebija. Pasēdēt nevarēju, visu laiku staigāju, aizgāju pat uz pilsētas centru pastaigāt pa veikaliem. Vēlāk piezvanīju omei, lai atnāk ciemos, jo ir sākušās sāpes, bet īsti nesaprotu, vai tās ir dzemdību sāpes, jo man nežēlīgi sāp muguras augšdaļa.

Uz slimnīcu aizbraucu tikai plkst. 22.00, un 4.55 piedzima mana meitiņa - 300 kg, 48 cm gara un ļoti veselīga. Tas bija liels pārsteigums, jo es nezināju bērna dzimumu. Skotijā, kur es dzīvoju, jāmaksā liela nauda par dzimuma noteikšanu. Dakteres šajā valstī bija ļoti patīkamas, ne soli neatkāpās no manis. Vēlāk man pietrūka spēka, pusi es atceros, pusi - fragmentāri. Labi, ka man blakus bija mana tante. Viņa man visu pēc tam pastāstīja. Šajā valstī man patika tas, ka dzemdībās sieviete nedrīkst būt viena. Kādam noteikti jābūt  blakus. Saku ļoti lielu paldies Aberdeen dzemdību nama dakteriem!

Iesūtījusi Guna Mērniece, konkursa Un kāds ir Tavs dzemdību stāsts dalībniece