Nabassaite ap kaklu bērniņam netraucēja

Slimnīcā esam mazliet pāri deviņiem. Gaidu, kad vecmāte mani pieņems, jo ir aizņemta ar citu pacienti. Ierodas ginekoloģe, kas mani pasauc uz apskati. Izstāstu, ka man jau pilna 41. nedēļa un ilgāk pārstaigāt negribu. Ap pulksten desmitiem pārdur ūdeņus – tie ir dzidri. Paklausās sirdstoņus, arī tie ir labi. Mums ierāda palātu.

Mans asinsspiediens gan ir paaugstināts, tāpēc iedod zāles. Tad nu sēžam ar vīru palātā un gaidām! Minu Sudoku, jo ir garlaicīgi. Ik pēc sešām septiņām minūtēm parādās sāpes, ap vieniem tās atkārtojas jau ik pēc piecām sešām minūtēm!
Staigāju un ciešos. Kad sāpes ir nu jau pēc trim četrām minūtēm, man piedāvā iet uz vannu, bet es atsakos. Meitiņas dzemdību dienā gan neatteicos, taču šoreiz kaut kā negribas, jo sāpes ir paciešamas. Tomēr kļūst aizvien grūtāk un grūtāk. Kad četros mani apskata ārsts, dzemdes atvērums ir četri centimetri.

Izrādās, bērniņam ap kakliņu divas reizes cieši bija aptinusies nabassaite, tomēr viss ir kārtībā!

Ik pa brīdim kāds piezvana un apjautājas, kā mums klājas. Gaidāmā bērniņa krustmāte ar’ piezvana, un mēs sakām, ka tuvākās stundas laikā būs klāt. Iedod kaut kādas sūkājamas tabletes, kas jādzer ik pa pusstundai. Vienu iedzeru četros, otru puspiecos, un, kad ap pieciem iedzeru trešo, jau jādodas uz dzemdību zāli. Atvērums jau ir astoņus deviņus centimetrus liels, jūtu, ka bērniņš jau lien ārā, bet traucē viens dzemdes kakla stūrītis! Blakus ir vīrs, kas mani atbalsta. Vecmāte pieliek man sistēmu ar NaCl, ielaiž nošpu. Un jūtu, ka mazais lien ārā! Joprojām guļu uz gultas, vecmāte apskata atvērumu, un tiešām bērns jau nāk ārā, bet spiest vēl neļauj, lai gan nevaru nociesties.
Dzemdību zālē esam tikai mēs ar vīru un vecmāti, bet tad vecmāte lūdz, lai vīrs pasauc arī bērnu ārsti. Taču ārste tikko paspēj ienākt, kad mazais jau ir klāt! Izrādās, bērniņam ap kakliņu divas reizes cieši bija aptinusies nabassaite, tomēr viss ir kārtībā! "Vai ir puika?" es apjautājos. Jā. Pulksten 17.39 pasaulē ieradās Adrians Nils. Mazais turpat uz gultas tiek uzlikts uz mana vēdera. Kamēr viņš tur kūņojas, vecmāte ar bērnu ārsti palīdz man izspiest placentu, jo pašai spēka vairs nav. Mazais ir 3740 g un 57 cm liels. Vīrs aiziet pēc tālruņa, un apzvanām visus radus.:)
Re, mazā krustmātei teicām, ka būs tuvākās stundas laikā un bija arī! Ap astoņiem vakarā esam savā palātā un priecājamies par mazo lolojumu.

Iesūtījusi Arita Majore, konkursa Un kāds ir Tavs dzemdību stāsts dalībniece

Citus konkursā iesūtītos stāstus vērtē šeit.