Priekšlaicīgu dzemdību stāsts: nokritu pa kāpnēm, sāpes nepārgāja
Bija karsta vasaras diena. Līdz dzemdībām bija atlikuši nepilni divi mēneši, kad neveiksmīgi nokritu pa kāpnēm. Sākās sāpes, bet nodomāju, ka pāries. Sāpes nepārgāja.
Mocījos, bija dīvaini izdalījumi, bet, tā kā kursi par dzemdībām bija paredzēti pēc pāris dienām, nezināju, kādas ir dzemdību pazīmes. Lai arī nezinājām, ka dzemdības sākušās, bailēs braucām uz Rīgas DzN. Tur tika noteikta diagnoze - priekšlaicīgas dzemdības. Tas nozīmē - ātri uz dzemdību zāli! Mani pārņēma liels stress, sāpes vienkārši neizturamas un papildus milzīgs uztraukums par bērniņu. Uztraukumu palielināja nesenā draugu pieredze ar ātrāk dzimušu bērniņu, kas man likās iešana cauri ellei. Papildus visam mans bērniņš visu grūtniecības laiku gulēja nepareizi, diemžēl dzemdē ūdens bija maz, un mazulim nebija iespējas pat apgriezties. Kritiena dēļ bija radies neliels plīsums un bērniņš paslīdējis, tā ka nācās pašai dzemdēt - ar kājiņām pa priekšu. Pāris stundas mocību, un pasaulē ieradās mazs brīnumiņš - meitenīte, kuru paturēja inkubatorā, bet nākamajā dienā jau pieveda pie manis.
Bērniņš visu grūtniecības laiku gulēja nepareizi, diemžēl dzemdē ūdens bija maz, mazulim nebija iespējas apgriezties. Kritiena dēļ bija radies neliels plīsums un bērniņš paslīdējis, tā ka nācās pašai dzemdēt - ar kājiņām pa priekšu.
Pirms tam nezinājām, ka būs meitiņa, visu grūtniecības laiku viņa slēpās. Tā mums bija vēl lielāks pārsteigums, jo nezinājām, kas gaidāms. Arī vīriņam stress šajās dienās bija milzīgs, jo mums pat nebija salikta soma, nekas vēl nebija nopirkts. Kamēr mēs abas slimnīcā, viņš sagādāja visu nepieciešamo. Pēc nepilnu divu nedēļu būšanas slimnīcā beidzot varējām braukt mājup.
Paldies Dievam, meitiņai viss vairāk vai mazāk ir kārtībā, pēc rakstura liela cīnītāja. :) Un tiešām esmu pateicīga Dieviņam, ka viss ir kārtībā, ka varu priecāties katru dienu kopā ar mazo par jaunām lietām, ko viņa dara.
Iesūtījusi neveiklā