Grūtniecība un veģetārisms. Kā savienot?

Arī veģetārietēm dzimst bērni

Par veģetāriešiem lielākoties kļūst cilvēki, kuriem tas saistās ar īpašu pasaules redzējumu. Lēmums uzturā atteikties no gaļas produktiem rodas dziļas pārliecības dēļ, ka tā ne vien cilvēki un pasaule kļūs labāka, bet arī organismam būs veselīgāk. Ja par veģetārieti kļūst tikai modes dēļ un nerodas iekšējā nepieciešamība, diezin vai izdosies ilgi ievērot veģetāro diētu. Bet, ja lēmums kļūt par veģetārieti sakrīt ar bērniņa ieņemšanu, vērts nopietni pārdomāt, vai šai laikā organisms pagūs pielāgoties jaunajam dzīvesveidam.

Gaļas uzspiešana veģetārietim būtu tas pats, kas spiest apēst, piemēram, plastmasas gabalu, jo veģetāriešu izpratnē gaļa nav pārtika.

Tas, ka sieviete, kura gadiem ilgi jau atsacījusies no gaļas un tās izstrādājumiem, spēj gan ieņemt, gan iznēsāt, gan dzemdēt mazuli, ir neapstrīdams fakts, jo ne vienai vien pārliecinātu veģetāriešu ģimenei ir pēcnācēji. Ja veģetāriete apzinās, ka grūtniecības laikā nepieciešams īpaši parūpēties, lai organisms saņemtu augļa attīstībai nozīmīgās uzturvielas, ko satur arī augu valsts produkti, tad nenākas novērot, ka jaundzimušais ciestu no kādām nepilnībām, kurām par iemeslu varētu būt viņa mātes atšķirīgā attieksme pret to, ko lietojam uzturā.

Pazīstot pārliecinātas veģetārietes, būtu pat grūti iedomāties, ka bērna gaidīšanas laikā ārsti viņas varētu pierunāt pa retam apēst kādus gaļas izstrādājumus. Tas būtu tas pats, kas spiest apēst, piemēram, plastmasas gabalu, jo veģetāriešu izpratnē gaļa nav pārtika.

“Grūtniecības pirmajos mēnešos pat nespēju uz gaļu paskatīties," stāsta vairākas mammas, kuras sevi gan neatzīst par veģetārietēm. Viņu organisms pats liedzies ēst gaļu vai to saturošus ēdienus, jo tie šķebinājuši, izraisījuši nelabumu. Vēlāk gan atgriezušās ierastās garšas sajūtas un ēdienkartē atkal iekļauta gaļa.

Visvairāk pietrūkst dzelzs

Stājoties grūtniecības uzskaitē, sievietēm noteikti vajadzētu informēt par sava uztura īpatnībām ārstu vai vecmāti, it īpaši, ja pārtikā netiek iekļauta kāda noteikta produktu grupa. Rūpējoties par gaidāmā bērniņa veselību, kopā ar mediķiem var pārrunāt, ar kādiem citiem produktiem tos iespējams aizstāt, lai organisms saņemtu tam šai periodā īpaši nepieciešamās uzturvielas. Tas attiecas ne tikai uz veģetārietēm, bet arī uz tām, kuras iepriekš  ie vērojušas stingras diētas. Iespējams, ka organismam trūkst kādu vielu rezerves, tāpēc grūtniecības laikā tās būtu jāuzņem papildus, arī ar ārstniecības preparātiem. Veģetārietēm visizteiktāk izpaužas dzelzs deficīts, kas savukārt var izraisīt anēmiju — zemā hemoglobīna dēļ organisma šūnas netiek apgādātas ar nepieciešamo skābekļa daudzumu. Ja arī māmiņa apgalvo, ka lieto dzelzi saturošus augļus, tas var būt nepietiekami. Organismam nepieciešamo dzelzs daudzumu, ko, piemēram, satur liellopu gaļas steika gabals, nav iespējams uzņemt ar vienu zemeņu porciju. Ar adekvātu daudzumu dzelzs iespējams nodrošināties, notiesājot vismaz spaini zemeņu.

Iespējams, ka organismam trūkst kādu vielu rezerves, tāpēc grūtniecības laikā tās būtu jāuzņem papildus, arī ar ārstniecības preparātiem.

Atšķirībā no daudziem vīriešiem lielai daļai sieviešu gaļa nebūt nav tik iekārojams produkts, bez kā nevarētu iztikt diendienā. Gaļa un tās izstrādājumi nav produkti, kas būtu jābauda katrā maltītē. Tas attiecas arī uz grūtniecības periodu. Diemžēl mūsdienu dzīvesveids un ekonomiskie apstākļi dažkārt noved pie ļoti vienveidīga, nesabalansēta uztura, ko nevar saukt par pilnvērtīgu un topošajām māmiņām ieteicamu. Strādājošas sievietes ēšanas paradumi bieži vien ir šādi: brokastis tiek ignorētas, pusdienas aizstātas ar kafiju un smalkmaizīti (sabiedrisko ēstuvju nesamērīgi augstās cenas liedz ieturēt kārtīgu maltīti), savukārt vakaros nav spēka vēl ilgu laiku pavadīt pie pavarda, vārot un cepot. Savukārt pārliecināti veģetārieši atbilstoši savam īpašajam pasaules redzējumam attiecībām ar ķermeni velta daudz lielāku uzmanību, rūpējoties, lai tas saņemtu pēc iespējas zaļāku — gan tiešā, gan pārnestā nozīmē — uzturu. Viņu ēdienkartē netrūkst svaigu un ekoloģiski tīru produktu: augļi, ogas, dārzeņi, zaļumi, diedzēti graudi un sēklas.

Ievēro:

• Nepieciešamo omega-3 taukskābju diennakts devu nodrošina, piemēram, 1-2 tējkarotes linsēklu eļļas.
• Neaizstājamo aminoskābju diennakts devu var uzņemt ar 135 g ķirbju seklu vai ar 175 g lecu, zirņu vai pupiņu. Pākšaugu produktos olbaltumu, tajā skaitā neaizstājamo aminoskābju, ir pat vairāk nekā galā.
• Nepieciešamo dzelzs daudzumu organismā iespējams papildināt, ēdot dažādus zaļumus - spinātus, pētersiļus, lociņus, kā arī dārzeņus - brokoļus, ziedkāpostus u. c.

Ja par veģetārieti esi kļuvusi nesen

Sievietēm, kuras par veģetārietēm kļuvušas salīdzinoši nesen un vēl nav pilnībā apguvušas prasmi gatavot veģetāros ēdienus, kas uzturvielu bagātības ziņā neatpaliek no visēdāju ēdienkartē iekļautajiem produktiem, pievēršama daudz lielāka uzmanība tam, kas tiek likts uz šķīvja.

Atsakoties no gaļas un citiem dzīvnieku valsts produktiem, grūtniecības laikā īpaši svarīgi rūpēties, lai organisms uzņemtu tam vajadzīgās olbaltumvielas. Lieliski olbaltumvielu avoti ir pupas, zirņi, lēcas, ķirbju un saulespuķu sēklas, rieksti un auzu pārslas.

Savukārt taukvielas, kas sa turētu vērtīgās aminoskābes, iespējams uzņemt, lietojot dažādas augu eļļas. Priekšroka dodama nerafinētām, auksti spiestām eļļām. Lieliski taukvielu avoti ir arī rieksti un sēklas.

Viens no pamatnoteikumiem, kas jāievēro ikvienai topošajai māmiņai, arī veģetārietēm, ir sava ķermeņa vajadzību izzināšana. Lielākoties organisms pats zina, kas tam nepieciešams. Pastiprināta tieksme pēc kāda produkta bieži vien liecina, ka ēdiens nav pilnvērtīgs un ka organismam trūkst vienas vai vairākas uzturvielas. Grūtniecības laikā nevajadzētu arī par katru cenu sevi piespiest ēst to, kas negaršo, jo nav neaizvietojamu produktu. Ja rodas nepatika pret gaļu un uz laiku jāpieņem veģetāriešu dzīvesveids, vērts ieskatīties veģetāro ēdienu recepšu grāmatās, kur atradīsi, kā lieliski ar augu valsts produktiem aizvietot tās iztrūkumu, nenodarot pāri ne sev, ne gaidāmajam mazulim.

Ievēro:

Optimālu daudzumu olbaltumvielu var uzņemt, dienas laika apēdot, piemēram, 200 g pilngraudu maizes, 250 g lecu vai pupiņu un 200 g makaronu vai 300 g griķu un 200 g zirņu, vai 300 g auzu pārslu un 150 g zemesriekstu (svars norādīts sausiem, neapstrādātiem produktiem).

Aktrises Santas Didžus pieredze:

— Par veģetārieti kļuvu pirms aptuveni deviņiem gadiem. Uzturā pilnībā esmu atteikusies no gaļas, taču lietoju zivis un piena produktus. Abus savus bērnus iznēsāju, pārtikā nelietojot gaļu, par ko arī informēju ārstu. Gaidību laikā man biežāk vajadzēja nodot asins analīzes, lai pārliecinātos, vai nepazeminās hemoglobīna līmenis. Ārsts papildus ieteica lietot vitamīnus un dzelzs preparātus.

Uzskatu, ka topošai māmiņai sajūtas pašas pateiks priekša, kas organismam nepieciešams. Ja rodas bažas, ka ar saviem ēšanas paradumiem vari nodarīt pāri mazulim, tad, iespējams, tie jāmaina, lai nebūtu jāmokās pašpārmetumos. Es dzīvoju ar sajūtu, ka mums viss ir un būs kārtībā. Bērni piedzima veseligi un, viņiem paaugoties, es neuzstāju, ka arī viņiem jākļūst par veģetāriešiem. Būtu taču muļķīgi aizliegt viņiem kādu produktu, ja bērni redz. ka bērnudārzā tos pasniedz pusdienās citiem mazuļiem. Taču ne dēls, ne meita neizrāda īpaši lielu kāri uz gaļu, viņiem pārsvarā garšo tas, ko ēdu es pati.

Autors: Vineta Vizule, žurnāls Šūpulītis

Materiāls publicēts sadarbībā ar veselības žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem Šūpulītis un Ģimenes centra poliklīniku

Izlasi arī:
Grūtniecība un veģetārisms - mana pieredze