Grūtniecība, kad ielikta spirāle

Teju kā joka pēc uztaisīju testu, jo viens mājās bija palicis no neizmantots no garākajiem laikiem, bet derīguma termiņš vel bija labs. Liels bija mans pārsteigums, kad iekrāsojās divas svītriņas! Sēdēju un raudāju, un pati nezināju, kāpēc — no apjukuma, bailēm vai laimes. Vīrs pienāca un jautāja, kas noticis? Turēju rokās testu un teicu, ka laikam esmu stāvoklī! Viņš mani apķēra: "Neuztraucies, mēs tiksim galā!"
Jutos brīnišķīgi, izbaudīju katru dienu, lai gan neplānots, tomēr ļoti mīlēts un gribēts auga mans mazulis puncī. Pirmajā USG nevarēja pateikt, kas gaidāms, bet jau tad es klusībā cerēju uz meitu. Otrajā USG teica, ka izskatās vairāk pēc meitenes, biju sajūsmā!
Kad mazulītis piedzima, pirmais, ko dakterei jautāju, bija: „Puika vai meitene?" Meitene! Un tas bija viens no skaistākajiem mirkļiem manā dzīvē.

Nez kāpēc man šķiet, ka katrai sievietei griba, lai būtu arī meita. Maza princese, ko pucēt un lutināt.  Protams, kad dzima dēls, arī biju laimīga, bet tad jau zināju, ka būs puika, un bija lielāks satraukums, jo nezināju, kas un kā būs. Tagad bija pavisam savādāk, viss jau it kā bija zināms, gan par dzemdību norisi, gan par to, kā ir, kad mājās zīdainis.
Gaidot mazulīti un arī dzemdībās, man iekšēji bija neizskaidrojams miers. Nekādu uztraukumu, nekādu baiļu, tikai sajūta, ka es šo mazuli tiešām vēlos un ka tieši tagad ir īstais laiks.
Lai gan pavisam neplānoti, bet pilnīgi droši, ka labākais, kas mūsu dzīvē ir noticis. Eņģelis, kas par spīti visam, pat kontracepcijas metodei ar ~ 99 % drošību, tomēr zināja, ka grib būt un grib piedzimt, un ka tieši tagad ir laiks. Kāpēc es saku eņģelis? Ne jau tikai tāpēc, ka visi mazie bērniņi ir eņģelīši, bet tāpēc, ka viņa tiešām mums ir kā eņģelis. Tāpēc, ka tagad Melisai jau ir gandrīz 8 mēneši, un pa šo laiku nav bijusi neviena nakts, kad dēļ viņas būtu nācies būt nomodā. Pat pirmajos mēnešos viņa tikai 1-2 reizes pa nakti pamodās paēst un gulēja tālāk. Nekādas raudāšanas un niķošanās, pat koliku nebija. Nu jau vairākus mēnešus pa nakti vispār nemostas, čuč kā eņģelis. Ja man agrāk stāstītu, ka tādi bērni arī gadās, ka negulētas naktis izpaliek — es neticētu. Biežāk vai retāk, bet visiem tak’ gadās — manam eņģelim vēl nav gadījies, protams, vēl būs visādi, bet paldies viņai par mūsu naktsmieru. LIELS PALDIES!

Iesūtījusi Maruta Timofejeva