Kas jāņem vērā, ja gribi būt surogātmāte?

Latvija — draudzīga valsts surogātmaternitātei

Nerunājot par plaši pazīstamu mākslīgu apaugļošanu un apsēklošanu, pēdējā laikā augošo popularitāti iegūst tā saucamā “surogātmaternitāte”, kura rezultātā sieviete labprātīgi piekrīt kļūt grūta ar mērķi iznēsāt un dzemdēt bioloģiski svešu bērnu, lai turpmāk nodotu viņu audzināšanai citām personām — ģenētiskiem vecākiem. Juridiski viņi tiks uzskatīti par šī bērna vecākiem, neraugoties uz to, ka šo bērnu iznēsāja un dzemdēja surogātmāte.
Lai gan dažiem cilvēkiem surogātmaternitāte var būt vienīgā iespēja tikt pie bērniņa, sabiedrība vēl arvien neviennozīmīgi uztver šo parādību. Apspriežot surogātmaternitātes tēmu, galvenie jautājumi ir — būt var nebūt, atļaut vai aizliegt, atbalstīt vai nosodīt. Neraugoties uz to, ka sabiedrība ir sadalījusies divās pretējās nometnēs — pastāv gan dedzīgi pretinieki, gan surogātmaternitātes pārliecināti piekritēji, — Latvija ir viena no nedaudzām valstīm, kurā izveidoti labi priekšnosacījumi surogātmaternitātes piemērošanai un attīstīšanai.

Kopš tā laika neauglības ārstēšanas klīniku pacientu skaits, kuru starpā bieži sastopami arī ārvalstnieki, nepārtraukti aug.

Surogātmātes grib pelnīt naud vai palīdzēt?
Par surogātmaternitātes rāšanos Latvijā var runāt kopš 2002. gada 31. janvāra, kad tika pieņemts Seksuālās un reproduktīvas veselības likums, kurš atļāva kā līdzekli cīņā pret neauglību pielietot medicīnisko apaugļošanu, t.i. vīriešu un sieviešu dzimumšūnu mākslīgu savienošanu, un kā vienu no tās veidiem — surogātmaternitāti.
Kopš tā laika neauglības ārstēšanas klīniku pacientu skaits, kuru starpā bieži sastopami arī ārvalstnieki, nepārtraukti aug. Augsti kvalificēti ārsti un medicīniskais personāls gatavi sniegt pakalpojumu klāstu grūtniecības pavadīšanai un bērna piedzimšanai.
Neskatoties uz to, surogātmaternitātes tēma sabiedrībā vēl joprojām ir diezgan aizklāta, un cilvēki, kas ir iesaistīti šajā procesā, cenšas ievērot stingru konfidencialitāti. Tas arī saprotams, jo pats surogātmaternitātes process ir sevišķi intīms, tas skar tikai šauru personu loku. Ar šādu lūgumu parasti griežas pie ļoti tuvām draudzenēm vai radiniecēm. Tomēr, ir arī ļoti daudz “svešu” sieviešu, kuras uzņemas iznēsāt bērnu. Visbiežāk tam piekrīt lai nopelnītu naudu, dažreiz — lai palīdzētu pāriem, kuri nevar to izdarīt paši.
Šai sakarā likumdošanai rodas nepieciešamība iejaukties šajās sabiedriskajās attiecībās, jo tās aizskar bērnu tiesības, viņu tiesisko stāvokli un normālo attīstību. Jurista palīdzība var būt nepieciešama kā līgumsaistību noformēšanai, tā arī no šīm saistībām izrietošo strīdu atrisināšanai.

Surogātmaternitātes līgums starp ārstniecības iestādi un heteroseksuālo pāri vai sievieti tiek noslēgts rakstveidā, turklāt, ja līgumu noslēdz ar heteroseksuālo pāri, tad tas jāparaksta abām personām.

Bez līguma neiztikt
Surogātmaternitāte ir sarežģīta kompleksa parādība, kuras robežās rodas dažādas situācijas un problēmas, kas saistītas ar līgumslēdzēju tiesisko statusu un vecāku tiesību noteikšanas un atzīšanas faktiem. Spēkā esošie likumi nosaka, ka surogātmaternitāte var būt īstenota pēc heteroseksuāla pāra vai sievietes vēlmes uz ārstniecības iestādē iesniegtā rakstveida iesnieguma pamata. Rekomendācijas surogātmaternitātes pielietošanai sniedz ārsts — ginekologs (dzemdību speciālists), novērtējot neauglības iemeslus. Surogātmaternitātes līgums starp ārstniecības iestādi un heteroseksuālo pāri vai sievieti tiek noslēgts rakstveidā, turklāt, ja līgumu noslēdz ar heteroseksuālo pāri, tad tas jāparaksta abām personām.
Lai izvairītos no iespējamām domstarpībām, vēlams, lai līgumu parakstītu arī sieviete, kura piekrita kļūst par surogātmāti.

Likumdošana nosaka dažus obligātus noteikumus, kuri jāparedz surogātmaternitātes līgumā:
- pieteicēju tiesības (tai skaitā, savu datu piekļuves un labošanas tiesības) un viņu pienākumi;
- ārstniecības iestādes tiesības un pienākumi (tai skaitā, konfidencialitātes nodrošināšana);
- pieteicēja rakstveida apliecinājums par ģinekologa (dzemdību speciālista) paskaidrojumu pirms medicīniskās apaugļošanas procedūras uzsākšanas par medicīniskās apaugļošanas būtību, kā arī par iespējamām ģenētiskām un medicīniskām komplikācijām bērnam;
- reģistrs (nosaukums un adrese), kurā tiks izvietoti iesniedzēju personas dati (tai skaitā, sensitīvie);
- personas datu (t.sk. sensitīvu) glabāšanas termiņš, veids un apjoms, kā arī iespēja nodot šos datus trešajām personām.
 

Ko vēl der atcerēties?

Par pārējiem līguma nosacījumiem puses ir tiesīgas vienoties patstāvīgi, ierakstot šos vai tos punktus. Derētu surogātmaternitātes līgumā ietvert noteikumus par surogātmātes uzturēšanas izdevumu atlīdzināšanas kārtību, nosacījumus un pasākumus gadījumam, ja surogātmāte atsakās nodot viņas piedzimto bērnu līgumslēdzējiem, kā arī ja šīs personas atsakās pieņemt bērnu. Kā līguma atsevišķo daļu būtu vēlams paredzēt surogātmātes pienākumus, tādus kā: stāties medicīniskā uzskaitē grūtniecības agrā termiņā; regulāri apmeklēt ārstu un stingri novērot viņa rekomendācijas; pastāvīgi novērot savu veselības stāvokli; informēt līgumslēdzējus par grūtniecības gaitu utt.
Medicīniskās iestādes pakalpojumu vērtību arī atrunā līgumā, bet jautājums par kompensāciju surogātmātei par viņas ieguldījumu bērna iznēsāšanā un piedzimšanā vēl pagaidām ir diezgan strīdīgs, ņemot vērā to, ka Seksuālās un reproduktīvas veselības likumā ir iekļauts aizliegums izmantot donora dzimumšūnas un embrijus komercnolūkos. Neapšaubāmi, ka bērna iznēsāšanas process pieprasa no sievietes kolosālu spēku sasprindzināšanu, stipru veselību un nozīmīgus materiālos izdevumus, tai skaitā kvalitatīvai pārtikai, speciālam apģērbam, higiēnas līdzekļiem, īpašai kopšanai. Ņemot vērā to, ka surogātmaternitātes līgums pēc analoģijas ir līdzīgs atlīdzības pakalpojumu sniegšanas līgumam, būtu taisnīgi, ja personas, kas ir ieinteresētas surogātmātes pakalpojumos, atlīdzinātu viņai augstāk minētos izdevumus. Nerunājot par surogātmātes faktisko izdevumu atlīdzināšanu, attiecīgi jāatmaksā viņas pakalpojums. Bērna iznēsāšanas izdevumu atlīdzināšanas, kā arī tieši surogātmātes atalgojuma jautājumiem jābūt starp pakalpojuma pasūtītāju un surogātmāti slēdzamā līguma priekšmetam.

Tādējādi, surogātmaternitātes rezultātā rodas gluži jaunas sabiedriskās attiecības, kas pieprasa pienācīgu tiesisko regulēšanu. Visu surogātmaternitātes programmā iesaistīto personu attiecību pareiza dokumentālā noformēšana kļūst par ārkārtīgi svarīgo uzdevumu.

Kā pasaules prakse, tā gan Latvijas pieredze rāda, ka surogātmāšu pakalpojumi ir novērtēti pienācīgi, un viņas saņem noteikto kompensāciju par iesaistīšanos surogātmaternitātes programmā. Tādējādi, surogātmaternitātes rezultātā rodas gluži jaunas sabiedriskās attiecības, kas pieprasa pienācīgu tiesisko regulēšanu. Visu surogātmaternitātes programmā iesaistīto personu attiecību pareiza dokumentālā noformēšana kļūst par ārkārtīgi svarīgo uzdevumu. Konfliktsituācijas atrisināšanas vissvarīgākais dokuments ir līgums, jo surogātmaternitāte ir medicīniskās iejaukšanas veids ar paaugstinātās pakāpes pamatoto profesionālo risku, ciktāl tas bieži norit ar objektīvi kaitīgu efektu kā surogātmātei (lielākā pakāpē), tā arī pasūtītājiem (mazākā pakāpē). Tādas surogātmaternitātes īpašības ir jāuzskaita noslēdzamajā līgumā, lai nodrošinātu tiesisko aizsardzību gan pasūtītājam, gan medicīniskā pakalpojuma sniedzējam.

Neraugoties uz to, ka surogātmaternitātes vairāki jautājumi vēl joprojām paliek neatrisināti likumdošanas līmenī, neatkarīgi no sabiedrībā esošiem pretrunīgiem viedokļiem, ir jāatzīst, ka surogātmaternitāte kā parādība Latvijā eksistē, ļaujot parādīties dienas gaismā jaunam bērnam, kuru kā savas dzīves vislielāko notikumu gaida tie cilvēki, kas griežas pēc palīdzības pie surogātmātes.

Izlasi arī: Surogātmātes: dzīvie inkubatori vai laimes nesējas?

Autori: Juridiskā biroja INLAT PLUS Tiesu nodaļas vadītājs Šustovs Dmitrijs, Žeļezņakova Kristina

Brīvības iela 40-15, Rīga
+371 67505970
+371 26403577
ip@inlatplus.lv