Ļoti gribu bērniņu, bet draugs iebilst...

Par to arī visvairāk uztraucos, jo bērnu tik ļoti vēlos, ka draugu jau sāku uzskatīt par mazu bērnu — ucinos ap viņu, čubinos un saskatu viņā mazu puisīti. Es vēlos, lai arī draugs vēlas bērnu, lai viņš saprot — ja sieviete to vēlas, tas ir svarīgi. Bet draugs neliekas par to ne zinis, domādams tikai par to, ka nav naudas, nevar uzturēt ģimeni, nav, kur dzīvot. Bet vai tas ir svarīgākais? Vai atsver to, ka Dievs devis vislielāko dāvanu — būt vecākiem?” Situāciju komentē geštaltterapeite Aija Baha-Velvele.

Mana atbilde būs vairāk kā pārdomas, kā dalīšanās savā pieredzē un zināšanās, nevis kā ieteikums, tomēr es ceru, ka tas ļaus vieglāk izprast notiekošo.
Jau kopš izseniem laikiem dabā tā iekārtots, ka sieviete kopā ar vīrieti rada pēcnācējus, tomēr sieviete savās sajūtās vairāk nekā vīrietis izjūt vajadzību pēc mazuļa. Tas ir mātes instinkts. Ir sievietes, kurām šis instinkts atmostas ātrāk, ir tādas, kuras pamana sevī šo instinktu mostamies vēlāk, bet ir arī tādas sievietes, kurām šis instinkts līdz galam tā arī nepamostas! Jums ir laimējies būt līdzās vīrietim, kurš spēj būt atklāts un godīgi paust savas domas, kurš spēj ar atbildību palūkoties uz sevi kā iespējamo tēti.

...sieviete savās sajūtās vairāk nekā vīrietis izjūt vajadzību pēc mazuļa. Tas ir mātes instinkts.

Sievietes visbiežāk ir tās, kas ātrāk vēlas stabilitāti, ģimeni, tāpēc plāno kopīgu nākotni, savukārt vīrietim ir svarīgi sasniegumi karjerā, sevis realizēšana un pierādīšana profesionālajā ziņā. Vīriešiem nav mazsvarīgs faktors finanses un ar to saistītie jautājumi — mājoklis, ģimenes apgādāšana utt. —, tāpēc ir saprotama Jūsu drauga nogaidīšanas pozīcija. Tomēr mēdz būt arī citi iemesli tam, kāpēc vīrieši nav gatavi mazulim. Iespējams, vīrietis audzis ģimenē bez tēva vai arī ģimenē, kurā tēvs nav pievērsis īpaši daudz uzmanības savam dēlam, līdz ar to vīrietis var sajust bailes no bērna, jo nezina, kā pret viņu izturēties, viņam nav bijusi pieredze, bet, kā zināms, mēs iemācāmies būt par vecākiem, vērojot savus vecākus. Attiecības starp tēvu un dēlu viņam var būt svešas, tāpēc biedējošas, jo allaž ir tā, ka viss jaunais mūs biedē. Tāpat arī var būt, ka vīrietis nav gluži pieaudzis un nobriedis savam vecumam, lai spētu sajust sevī vēlmi kļūt par tēvu, viņam vispirms jāpieaug, jāiztrakojas, jāizdzīvo bezrūpības dzīve. Vīrietis var nevēlieties bērnu arī tad, ja viņš bērnībā ir bijis vecākais brālis, kas jaunākajiem brāļiem vai māsām ir bijis tēva vietā. Simboliski tas nozīmē, ka, būdams savas mātes dēls, viņš pildījis tēva lomu un, būdams mazs zēns, viņš ir bijis spiests uzņemties atbildību un rīkoties kā pieaugušais. Bieži vien vecāki pat neapzinoties šādi grēko pret vecākajiem bērniem, liekot viņiem pieskatīt jaunākās atvases. Tomēr tas nenozīmē, ka vīrietis nekad nebūs gatavs saviem bērniem, vienkārši viņam ir nepieciešams ilgāks laiks, kad viņš kļūst pieaudzis un ieņēmis vietu dzīvē. Vīrietis vēlas būt pirmajā vietā, grib, lai viņa vajadzības tiktu apmierinātas, un, kad tas notiek, viņš spēj būt gatavs izpildīt tēva lomu un audzināt bērnu.

Vīrietim ir svarīgi sasniegumi karjerā, sevis realizēšana un pierādīšana profesionālajā ziņā.

Manuprāt, ikviens mazulis ir pelnījis, lai viņu vēlas, mīl un pret viņu ar atbildību izturas abi vecāki. Savā darba pieredzē esmu sastapusies gan ar ģimenēm, kur mazuli jau no pirmās dienas ir gaidījuši abi vecāki, gan arī ar tādām, kur mazulis ir, jo tā vēlējies viens no vecākiem, bet otrs vienkārši piekritis. Attiecības starp bērnu un vecākiem, kā arī starp vīrieti un sievieti šādās ģimenēs ir ļoti atšķirīgas, tāpēc mana visdziļākā sirds pārliecība ir, ka ir vērts sagaidīt brīdi, kad mazulis ir kā dāvana abiem vecākiem. Lai Jūs labāk izprastu viens otru šajā tik nopietnajā jautājumā, varat pieteikties uz konsultāciju pie speciālista — psihoterapeita, kas strādā ar pāriem, jo šāds speciālists var palīdzēt labāk sadzirdēt vienam otru. Vēsts, ka ģimenei būs mazs cilvēciņš ir ļoti pacilājoša, un es domāju, ka tādai tai arī vajadzētu palikt, un mums nav tiesību atņemt šo laimes izbaudīšanu otram cilvēkam, liekot, nevis ļaujot kļūt par tēti vai māmiņu. Es ticu, ka Jums viss izdosies, jo pati esmu saskārusies ar to, ka abpusēji pieņemta lēmuma īstenošana atmaksājas ar uzviju!