Sakiet, vai es ar jums pārgulēju Līgo vakarā? Jāņu mīlas romāniņš

Kaut gan nu jau teju desmit gadu Terēze bija ginekoloģes paciente, viņa labi atcerējās, kā meiteni ieraudzīja pirmoreiz. Terēze pie ārstes pierakstījās „caur pazīšanos”, tajā dienā viņa bija pirmā kliente un jau sēdēja uzgaidāmajā telpā, kad daktere ieradās darbā.

Sasveicinoties un uzmetot skatu, ginekoloģe bija spiesta valdīties, lai nesarautos pārsteigumā un pat bailēs – tik izģindusi un vāja bija jaunā sieviete. „Droši vien vēzis... Nabaga bērns,” klusībā nodomāja mediķe.

Kad Terēze ienāca kabinetā, skats bija vēl baisāks – 18 gadu vecā meitene bija gara auguma, kādi 1,80 metri, tādēļ jo vairāk izcēlās tas, ka ķermenis, šķiet, sastāvēja tikai no kauliem un ādas. Saudzīgi uzsākot sarunu, ārste noskaidroja, ka pie slimīgā vājuma nav vainojama vis kāda kaite, bet gan mežonīga diēta un badošanās.
 

Kā daudzas jaunas būtnes, arī šī meitene vēlējās kļūt par modeli, bet tām, kā zināms, taču jābūt ne tikai tievām, bet ļoti tievām!

Kā daudzas jaunas būtnes, arī šī meitene vēlējās kļūt par modeli, bet tām, kā zināms, taču jābūt ne tikai tievām, bet ļoti tievām! Šokējošākais, ka pati Terēze ar savu izskatu bija ne tikai mierā, bet pat sajūsmināta: „Beidzot esmu tāda, kāda vienmēr esmu vēlējusies būt!”


Vai tiešām man nebūs bērnu?
Kā jau anoreksijas gadījumos tas parasti notiek, arī Terēzei bija pazudušas mēnešreizes, un tas arī bija viņas raižu iemesls. Normālu menstruālo ciklu atjaunot neizdevās, un arī turpmākajos gados mēnešreizes atsākās, tikai lietojot hormonālo kontracepciju.

Ja medikamentu terapiju pārtrauca, niecīga asiņošana notika labākajā gadījumā divas reizes gadā. Ārste noteica diagnozi – multifulikulāras olnīcas. Tas nozīmēja, ka folikulu ir par daudz un neviens no tiem nenobriest. Tāpēc nav iespējama ovulācija, tādējādi – arī apaugļošanās.

„Vai tiešām man nekad nevarēs būt bērnu?” Terēze izbijusies jautāja. „Pilnīgi bezcerīgi tas nav, taču pirms tam būs vajadzīga ķirurģiska iejaušanās,” ārste paskaidroja.

Tobrīd Terēzei bija jau 27 gadi, un šausminošā anoreksijas epizode pārsteidzošā kārtā bija pārvarēta bez smagām psiholoģiskām sekām. Sieviete bija atguvusi puslīdz normālu svaru, taču savu slaido un trauslo veidolu joprojām saglabājusi. „Tik skaista – kā tāda elfu karaliene! Vai tiešām šai jaukajai būtnei būs tik skarbi jāmaksā par jaunības kļūdu?” pēc katras Terēzes vizītes nevarēja nedomāt ginekoloģe.
 

Dzīvos, kā ir
Pēdējā apmeklējuma laikā Terēze vēlējās apspriest iespēju pārtraukt hormonterapju, jo neredzēja tai jēgas. Abas ar dakteri apsprieda diagnozi un pieņēma lēmumu ļaut visam ritēt savu gaitu. Kad Terēze vēlēsies bērniņu, būs jāveic laparoskopiska operācija, kurā tiks punktēti daudzie folikuli un tiem atsūkts šķidrums, kas ir hormonāli aktīvs.

Ja folikulu ir par daudz, tie viens otru bremzē – ne pats briest, ne citam to ļauj. Terēzes gadījumā tiks atstāts viens folikuls, kuram tiks dota iespēja attīstīties. Diemžēl process ir atgriezenisks, un tādēļ operāciju ir jēga veikt tikai tad, kad tiešām pieņemts lēmums par vēlmi palikt stāvoklī. Ja grūtniecību neplāno, to darīt nav vērts, jo folikuli atjaunojas. Terēzei attiecību šajā brīdī nebija, taču, ja nākotnes perspektīva tika ieskicēta kaut puslīdz cerīga, sieviete tik noteica: „Dzīvos, kā ir.”


Līgo nakts burvība
Togad Jāņos solīja labu laiku un patiešām siltās dienas, un naktis aplaimoja līgotājus. Bija noticis īsts dabas brīnums, kas lauza iesīkstējušo ticējumu: „Līst kā pa Jāņiem!” Terēze līgoja pie māsīcas laukos, taču kaimiņu mājās arī risinājās jampadracis. Bija jāiet aplīgot!


Vēl tālākajās mājās skanēja braša dziedāšana – kāds zināja stāstīt, ka turienes saimnieks esot pilsētas korī un visi koristi pie viņiem svinot. Ko tur daudz – ņems sieru, pīrāgus un alu un ies pārbaudīt, vai visas vagas izravētas. Tā visas kompānijas savijās, pašķīrās – kāda vairs jēga, kurš te savējais, kurš – svešais! Terēze attapās pie rokas staltam puisim, kam balti zobi smejot zibēja vien: „Kā no zobupastas reklāmas,” sieviete nodomāja.

Terēze attapās pie rokas staltam puisim, kam balti zobi smejot zibēja vien: „Kā no zobupastas reklāmas,” sieviete nodomāja.

Kad bija pārbaudīts, ka visiem ugunskuriem var pārlēkt, sākās īsts deju trakums. Sākumā leca puslīdz tautiskā garā un valsēja līdz ar vecākiem ļaudīm, bet pēc pusnakts izvēlētā mūzika atskaņotājā jau pieļāva tuvāku piekļaušanos. Jāņu naktij tomēr piemīt kāda nepārvarama burvība – Terēze ļāvās tās spēkam. Skūpsti miglainās upītes krastā tapa arvien kaislīgāki, un tad jau viss notika.


Pēc tam puisis aizgāja pēc alus, Terēzi uzmeklēja māsīca un parāva mājās, un abi pašķīrās. Kāds otrā rītā teica, ka odu gan esot bijis trakoti daudz. Terēze gandrīz iekoda mēlē, lai nepateiktu, ka nekādus spindzētājus nav manījusi, kaut kaila peldējusies gan...” Trakas lietas! Nu arī viņa bija piedzīvojusi „riktīgu” Jāņu nakts romāniņu.


Dzimt vai nedzimt?
Augustā Terēze sajutās pavisam slikti – mocīja nelabumi, nejēdzīgi pūtās vēders, sāpēja krūtis. Tieši krūšu piebrieduma un sāpju dēļ Terēze pierakstījās pie ginekoloģes – tad jau iztaujās arī par pārējām pašsajūtas problēmām un ārste pateiks, pie kura speciālista vērsties. „Kad bija pēdējās mēnešreizes?” ginekoloģe jautāja. „Jūs jau, dakter, zināt, kā man ar tām ir – kaut kad martā bija tāda smērēšanās, bet ne vairāk,” Terēze atbildēja.

 

Faktu, ka iestājusies grūtniecība, Terēze uzņēma vispirms ar dziļu neticību

Faktu, ka iestājusies grūtniecība, Terēze uzņēma vispirms ar dziļu neticību („Kā tas varēja notikt? Tas taču nebija iespējams, vai ne? Es pat nekādu kontracepciju nelietoju... Nekad neesmu lietojusi... Jo nevaru taču palikt stāvoklī, vai ne?”), taču pēc tam tā izvērtās šokā un īstā histērijā.


Tikai tad ārste uzzināja, ka Terēzi uzaudzināja mamma, bet tēvu viņa nekad nav pazinusi. Iespējams, tieši šis fakts radījis anoreksijas izpausmes pusaudža gados, jo viņa vienmēr alkusi pēc tēva klātbūtnes un sapņojusi kļūt slavena, lai viņš sapratu, ko zaudējis, kādudien klauvētu pie durvīm un teiktu: „Meitiņ, es tik ļoti nožēloju...”


„Es negribu radīt bērnu, kurš cietīs tāpat kā es!” Terēze elsoja. Ārste glāstīja trīcošo roku un meklēja īstos vārdus: „Padomājiet, ja šim mazulim, kuram jūs gribat liegt šo vienīgo dzīvi un dzīvību, pajautātu, vai viņš izvēlas nepiedzimt vispār, vai piedzimt un uzaugt ar mīlošu māti un vecmāmiņu?” Tikai daudz vēlāk ginekoloģe uzzināja, ka šie pāris teikumi bijuši izšķiroši, jo tieši tie ļāvuši mazajam zēnam nākt pasaulē.


Meklējot tēvu, atrod „Skroderdienu” Aleksi
„Ziniet, Terēze, ir kāda lieta, kas jānoskaidro. Jums ir rēzus negatīvas asinis. Lai nebūtu lieku sarežģījumu, vajadzētu noskaidrot tēva asinsainu.” Terēze klausījās kā nolēmēta. Ko nu lai dara? Ārste nezināja, ka Terēzei nav ne jausmas, pat kā šo vīrieti sauc!

Ko darīt? Brauca it kā ciemos pie māsīcas. Par savu stāvokli neko neteica, bet apjautājās, vai nezina, „kas tas tāds bija ar tiem baltajiem zobiem”? Māsīca nebija puisi pamanījusi: „Kāpēc tā jautā? Viņš bija gatavs pirkt manu mašīnu.” Terēze attrauca jau iepriekš sadomāto stāstu.


Māsīca aizgāja uz kaimiņmāju. Vienvārdsakot – ar grūtībām, tomēr lapiņa ar telefona numuru un vārdu „Aleksis” bija rokā. Nē, nudien, kā „Skroderdienās Silmačos”, īsti Jāņu gadījumam atbilstoši! „Lai nu Dievs dod, ka tas būtu īstais,” māsīca noteica.


„Jā, lai nu Dievs dod gan,” nodomāja Terēze, bailēs noskurinoties, kāda gan izvērties saruna ar kādu citu jāņotāju: „Sakiet, lūdzu, vai ar jums es pārgulēju pirms diviem mēnešiem Līgo vakarā?”
 

„Sakiet, lūdzu, vai ar jums es pārgulēju pirms diviem mēnešiem Līgo vakarā?”

Protams, ka uzsākt runājamo bija smagi, Terēze stostījās un vispirms mēģināja paskaidrot, kas viņa tāda ir. Mazliet mierīgāku padarīja vīrieša patiesais prieks, atceroties zvanītāju – neesot ne uz brīdi skaistā līgotāja izkritusi no prāta!

Terēze laipni pateicās par komplimentu, taču emocionālām provokācijām neļāvās un skaidri pavēstīja zvana iemeslu. Nekādu pretenziju, nekādu prasību, nekā, lai nepārprotot – lieta tikai riskantajās rēzus negatīvajās asinīs. Lūdzu, tikai šo vienu atbildi!

Leģendas dzimšana
Brīnumi reizēm notiek, jo sevišķi, ja tie aizsākas Jāņu naktī. Lai arī īstu jucekli ievārījuši, Terēze un Aleksis patiešām atrada savu papardes ziedu. Vēlāk māsīca, sajuzdamās kā īsta savedēja, abu kāzās stāstīja: „Re, kā gribēja mašīnu pirkt, bet paņēma Terēzi pašu!” Līgava smaidīja, ar ziedu pušķi piesegdama piebriedušo vidukli, un ļāva dzimt savas ģimenes pirmajai leģendai.



Konsultēja ginekoloģe Vēsma Kažociņa

Avots: www.kasjauns.lv