Latvijā liels dzimumšūnu donoru trūkums. Uzrunās un aicinās ziedot augstskolu jauniešus
Latvijā neauglīgo pāru uzskaite netiek veikta, bet pētījumi pasaulē norāda uz 10 – 15% neauglīgu pāru ikvienā sabiedrībā. Šis skaits ir satraucošs un tādēļ arī Latvijā kopš 2012. gada, kad tika uzsākta valsts apmaksāta neauglības ārstēšanas programma. Programmas ietvaros ir dzimuši vairāk kā 400 bērni.
Vēl pirms desmit gadiem, runājot par Latvijas iedzīvotāju dzimstību ietekmējošiem faktoriem, sabiedrības veselības problēmas un tostarp reproduktīvās veselības problēmas netika pat aplūkotas. Valstī nav arī statistikas par neauglīgo pāru skaitu un mākslīgās apaugļošanas ceļā dzimušo bērnu skaitu. Klīnikas EGV” direktors Artūrs Sondors norāda, ka aptuveni 20% pāra neauglības problēmu risinājumam ir nepieciešams donora materiāls.
Tā kā šis jautājums ir visai delikāts, liela sabiedrības daļa nav informēta un neaizdomājas par to, ka klīnikās, kas specializējās neauglības ārstēšanā un sniedz arī valsts apmaksātos pakalpojumus, ir ļoti nepieciešama donoru sperma un olšūnas.
Sieviete gūst donora olšūnu vai spermu, lai pēcāk to izmantotu medicīniskā apaugļošanā. Savukārt, donors gūst iespēju bez maksas veikt virkni veselības pārbaudes, lai mediķi varētu pārliecināties, ka materiāls būs labas kvalitātes.
Kā viens no tipiskākiem cēloņiem, kādēļ pāris nevar tikt pie
bērniņa, ir olšūnas vai spermas kvalitāte. Lai risinātu šo
jautājumu, ir nepieciešams donora materiāls – sperma vai olšūnas.
Reproduktīvās “Klīnikas EGV” ārste ginekoloģe Gunta Grīnberga
norāda, ka kļūstot par donoru, ieguvums ir abpusējs. Sieviete gūst
donora olšūnu vai spermu, lai pēcāk to izmantotu medicīniskā
apaugļošanā. Savukārt, donors gūst iespēju bez maksas
veikt virkni veselības pārbaudes, lai mediķi varētu pārliecināties,
ka materiāls būs labas kvalitātes.
“Vīrietim, kas vēl nav tēvs, tā ir iespēja analīžu rezultātā
noteikt, vai viņš var būt tēvs. Ir tik maz vīriešu, kas, rūpējoties
par savu veselību, dodas pie urologa”, akcentē daktere Grīnberga.
Arī sievietēm, lai kļūtu par donoru, ir jāveic gan
psiholoģiskas, gan medicīnas pārbaudes. Ikviens donors par
ieguldīto laiku saņem atlīdzību.
Latvijas universitātes profesors, demogrāfijas pētnieks Juris
Krūmiņš norāda: “Jo sabiedrībā ir zemāks dzimstības līmenis, jo
bērna vērtība ir augstāka”. Saskaņā ar pasaulē veiktajiem
pētījumiem, ir noteikta korelācija starp vispārējiem demogrāfijas
rādītājiem sabiedrībā un laimes sajūtu vecākiem par dzimušajiem
bērniem. Eiropas un Latvijas zemie dzimstības rādītāji, kas
nenodrošina iedzīvotāju ataudzi, liek priecāties par katru
dzimušo bērnu.
Lai pievērstu uzmanību šim jautājumam un aicinātu sabiedrību
aizdomāties par donoru nozīmīgumu, “Klīnika EGV” oktobrī veiks
kampaņu Latvijas augstskolās, uzrunājot jauniešus vecumā no 18 – 35
un aicinot viņus kļūt par olšūnas vai spermas donoriem. Īpašā
kampaņa turpināsies aptuveni mēnesi.