Vide un auglība: kā slikta ekoloģija ietekmē spēju ieņemt bērnu
Domājot par iespēju ieņemt bērnu, mēs varam atteikties no kaitīgiem ieradumiem: atmest smēķēšanu, nelietot alkoholu, vairāk sportot, taču ir faktori, ko gandrīz nespējam ietekmēt, — tā ir vide, kurā mēs dzīvojam, gaiss, ko elpojam, un ķīmiskās vielas, kas mūsu ķermenī nonāk no pārtikas, kosmētikas un traukiem.
"Klīnikas EGV" ginekoloģe un reproduktoloģe Viola Millere stāsta
par galvenajiem vides faktoriem, kam pievērst uzmanību.
Gaisa piesārņojums
Gaisa piesārņojums ir process, kura gaitā gaisā izplūst dažādi
ķīmiskie savienojumi: sēra dioksīds, oglekļa monoksīds, slāpekļa
dioksīds, ozons un citi. Šie savienojumi nonāk gaisā no automašīnu
izplūdes gāzēm, rūpniecības, koksnes un ogļu dedzināšanas un
vairākiem citiem avotiem. Literatūrā ir atrodama informācija par
gaisa piesārņojuma ietekmi uz vīriešu auglību. „Vairāki pētījumi ir
veikti Čehijā. Savstarpēji tika salīdzinātas divas vīriešu grupas:
tie, kas dzīvo vairāk piesārņotā vidē, un vīrieši, kas dzīvo samērā
nepiesārņotā vidē. Tika atklāts, ka vīriešiem, kas elpo vairāk
piesārņotu gaisu, ir traucēta spermatozoīdu morfoloģija jeb uzbūve,
samazināts to kustīgums un biežāk atrodami DNS bojājumi. Tika
atrasta arī negatīva korelācija starp spermas koncentrāciju un
ozona daudzumu vidē,” stāsta dr. Millere, papildinot, ka sievietēm
gaisa piesārņojums paaugstina priekšlaicīgu dzemdību un spontānā
aborta risku.
Smagie metāli
Smagie metāli — svins, dzīvsudrabs, bors, alumīnijs, kadmijs,
arsēns, antimons, kobalts un litijs — arī ietekmē reproduktīvo
funkciju. Svins, kas ir baterijās, metāla izstrādājumos, krāsās un
keramikā, ir viens no intensīvāk pētītajiem smagajiem metāliem, kas
ietekmē auglību. Svins ietekmē hipotalāma un hipofīzes funkciju,
tādējādi mainot hormonu līmeni, ietekmējot pubertātes sākuma vecumu
un samazinot auglību. Svins samazina spermas kvalitāti vīriešiem,
bet sievietēm izjauc menstruāciju regularitāti un var novest pie
priekšlaicīgām dzemdībām un spontānā aborta. Savukārt dzīvsudrabs
ir atrodams vecajos termometros, baterijās un rūpnieciskajās
emisijās. „Dzīvsudrabam ir raksturīga tā dēvētā bioakumulācija
barības ķēdē, piemēram, ja zivs apēd planktonu, kurā ir
dzīvsudrabs, un lielāka zivs apēd mazo zivi, dzīvsudraba
koncentrācija aug un aug,” skaidro ārste. Dzīvsudrabs traucē
spermatozoīdu veidošanos vīriešiem. Ir jāpievērš uzmanība arī
boram, kas atrodams stiklā, cementā, ziepēs, paklājos un ādas
izstrādājumos, — tā kaitīgā ietekme ir līdzīga svina iedarbībai.
„Protams, nevar pilnīgi izvairīties no smagajiem metāliem. Es
iesaku pēc iespējas vairāk laika pavadīt pie dabas, laukos elpot
tīru gaisu,” iesaka dr. Millere.
Pesticīdi un endokrīnu bojātājvielas
Pesticīdi, kā zināms, nonāk pārtikā neatbilstīgas lauksaimniecības
prakses dēļ, savukārt endokrīnu bojātājvielas — vielas, kas spēj
imitēt cilvēka hormonus un traucēt normālu endokrīnās sistēmas
darbību, — ir gan plastmasas pudelēs, gan kosmētikā, gan sadzīves
ķīmijā. Tās negatīvi ietekmē gan sievietes, gan vīrieša auglību.
„Protams, mums ir nepieciešams daudz vairāk pētījumu, lai saprastu,
cik ļoti tiek bojāta cilvēka auglība, taču tikmēr ir vērts
aizdomāties par to, vai nelietojam pārāk daudz kosmētikas. Jācenšas
dzert filtrētu krāna ūdeni no stikla glāzes, izvairoties no
plastmasas, un, visbeidzot, nepārspīlēt ar sadzīves ķīmiju — bieži
vien māju var iztīrīt tikai ar ūdeni,” aicina ārste.