Vēlā grūtniecība pēc 40. Riski un iespējas

Pirmo grūtniecību ieteicams plānot līdz 30 gadu vecumam, kad vispārējā veselība un auglība sievietēm ir vislabākā. Tomēr mūsdienu dzīves stils un paradumi ir pretēji, arvien biežāk sievietes ģimenes pieaugumu sāk plānot ap 35 gadiem, kad reproduktīvā veselība mainās – samazinās gan olšūnu daudzums, gan to kvalitāte. Līdz ar to dabīgas grūtniecības iespējas pakāpeniski samazinās.

Dr. Kristīne Ķempe, Klīnikas EGV ginekoloģe reproduktoloģe, ultrasonogrāfijas speciāliste iesaka sievietēm, kurām ir 40 gadi vai vairāk, pirms grūtniecības plānošanas veikt vispārējo veselības pārbaudi.

Hroniskas saslimšanas

Ārste atzīst, ka šajā dzīves posmā sāk parādīties dažādas blakus saslimšanas - paaugstināts asinsspiediens, vielmaiņas saslimšanas, piemēram, cukura diabēts, kad savlaicīga ārsta vizīte jau līdz grūtniecības plānošanai ir ļoti nozīmīga. Tāpat iespējamas vairogdziedzera saslimšanas, problēmas ar lieko svaru. Jāuzmanās, ja ir bijusi nieru infekcija. Ieteicams pārbaudīt ginekoloģisko veselību, jo pusmūža sievietēm var būt dažādas ginekoloģiskas saslimšanas. Viena no biežāk sastopamajām šajā dzīves posmā ir dzemdes mioma. Ir gadījumi, kad mioma netraucē, bet iespējams, ka var traucēt gan ieņemt bērnu, gan iznēsāt veselīgu mazuli. Visbiežāk esošie mezgli palielinās izmēros, var veidoties arī jauni, ir lielāks spontānā aborta un priekšlaicīgi dzimuša bērna risks. Miomas mezgli var radīt akūtas sāpju lēkmes. Tāpat sievietēm mēdz būt arī olnīcu cistas, polipi, gļotādas izmaiņas, hormonāli traucējumi.

Pāra – vīrieša un sievietes, auglības pārbaude

Kopā ar ārstu ieteicams plānot grūtniecības ieņemšanu, var būt situācija, ka mainījusies sievietes vai vīrieša auglība un nepieciešama medicīniskā apaugļošana, atzīst dr. Kristīne Ķempe.

Olnīcu aktivitāte katrai sievietei ir individuāla, to var ietekmēt veselības stāvoklis, pārdzīvotās operācijas. Piemēram, pie autoimūnām saslimšanām olnīcu izsīkums var iestāties jau agrīni, savukārt citām veselām sievietēm bez blakus saslimšanām arī 45 gadu vecumā var būt lieliska reproduktīva veselība.

Rūpīgi jāizvērtē arī partnera veselības stāvoklis - vīriešiem pusmūžā var būt hipertensija, aptaukošanās, kaitīgie ieradumi. Nozīmīga ir ne tikai fiziskā, bet arī emocionālā veselība. Jāapdomā, vai pāris būs gatavs negulētajām naktīm, vai ir pietiekoši daudz enerģijas un dzīvesprieka bērnam. Jāizrunā, vai abiem partneriem ir vienāds skatījums uz grūtniecību šajā dzīves posmā.

Ģenētisko saslimšanu riski

Jaunas sievietes salīdzinoši dzemdē vairāk, tādēļ risks, ka gaidāmajam bērnam būs kāda no ģenētiskajām saslimšanām, pastāv arī jaunu sieviešu vidū. Tomēr pēc 40 gadu vecuma pieaug arī ģenētisko saslimšanu risks. Plānojot bērnu vēlu, jārēķinās, ka grūtniecības gaita var būt sarežģītāka - grūtniecības laikā var saasināties hroniskas saslimšanas. Paaugstināts asinsspiediens var radīt preekampsijas, eklampsijas risku, priekšlaicīgas dzemdības, risku nedzīvi dzimušam bērnam. Arī cukura diabēts var būt iemesls priekšlaicīgām dzemdībām vai sarežģījumiem dzemdībās, ja auglis ir liels.

Bieži vien, lai ieņemtu  bērnu pēc 40 gadu vecuma tiek izmantotas medicīniskās apaugļošanas procedūras. Lai arī Latvijā pieejamas jaunākās medicīniskās apaugļošanas tehnoloģijas, ieteiktu reproduktologa palīdzību meklēt pēc iespējas ātrāk. Vislabākie rezultāti medicīniskajā apaugļošanā, izmantojot savu ģenētisko materiālu, ir sievietēm vecuma grupā līdz 42 gadu vecumam.  Katras sievietes situācija ir individuāla, vizītes laikā ārsts to izvērtēs un piedāvās labāko risinājumu.

Fakti un dati

• “Eurostat” dati liecina, ka 2018. gadā Eiropas Savienībā vidējais vecums sievietēm, kuras laida pasaulē pirmo bērnu, bija 29,3 gadi.
• Iestājoties pubertātes vecumam, sievietes olšūnās ir aptuveni 400 000 folikulu, kas attiecīgi samazinās ar katru menstruālo ciklu, noritot veselīgas sievietes reproduktīvajam vecumam. Menopauzes vecumā sievietes olnīcas vairs neproducē apaugļoties spējīgas olšūnas.
• Spermatoģenēze sākas pubertātes vecumā un turpinās visu vīrieša mūžu, jo spermatogonālās cilmes šūnas periodiski atjaunojas. Šis atjaunošanās periods ilgst apmēram septiņdesmit četras dienas. Līdz ar to vīriešu reproduktīvais periods nesaskaras ar progresējošu izsīkumu kā sieviešu reproduktīvais periods. Lai gan spermas kvalitāte periodiski var mainīties, vīriešiem auglība var saglabāties arī vēlīni.
• 2019. gadā vidējā cilvēku dzīvildze pasaulē sasniedz 79,5 gadus (salīdzinājumam 1900. gadā – 48,3 gadus), kas ir sociāls iemesls ,lai vēlētos pēcnācējus radīt vēlu.