Jaunā māmiņa, kura dzīvo bez seksa... 3 soļi, kā atkal kļūt sievietei

VISAI KLASISKA SITUĀCIJA: „Esmu jauna māmiņa, šobrīd man ir 20 gadi, vīram 25, bēbim 2 gadiņi. It kā viss ir labi, bet mums ar vīru nav sapratnes, mēs nerunājam, un mums nav seksa. Iespējams tas ir manis dēļ, jo pēc grūtniecības man ir strijas un izstaipījies puncis. Viņš saka, ka viss ir labi un esmu skaista arī ar šīm problēmām, taču man tā neliekas. Vīrs dievina dēlu. Arī mani it kā mīl, bet nav tās kaisles un vēlmes būt kopā no viņa puses. Lūdzu padomu, ko darīt...”

1. Pieņem sevi! Var visu mūžu čīkstēt, ka uz vēdera ir strijas, bet tas ir visnotaļ normāli, ka grūtniecības un dzemdību laikā ar ķermeni notiek kādas izmaiņas. Vai sieviete to pieņem, tas paliek pašas ziņā. Ja padomā ar vēsu prātu, tad kļūst skaidrs, ka dažādas nepilnības mums ir visu laiku – kāda pumpa, zili loki zem acīm, noberzums, skrāpējums, redzamas vēnas, nosirmojuši mati un tā bez gala. Mūsu ķermenis mainās, un ir svarīgi pieņemt, ka tas tā notiek. Ja kaut kas nepatīk, protams, nevajag ar to vienaldzīgi sadzīvot un nolaisties līdz sevis nekopšanas līmenim, bet iespēju robežās uzlabot, kas labojams, tomēr paralēli jāsaprot, ka šīm iespējām ir robežas. Neviens cilvēks nevar palikt mūžīgi jauns un perfekts. Tas fizioloģiski vienkārši nav iespējams. Līdz ar to lieki ir pārdzīvot, ka brieduma gados vairs neesi kā pusaudzis, tas noved emocionālā strupceļā.

Mūsu ķermenis mainās, un ir svarīgi pieņemt, ka tas tā notiek.

Lai gan – zelta pusaudžu gados arī bija savas problēmas, kas šodien vienkārši ir piemirsušās.  Pieņem, ka dzīvo šajā laikā un šajā realitātē. Kas pie vainas, ka mūsdienās tam tiek pievērsta tik liela uzmanība? Nenoliedzami – filmu un modes industrija, popkultūra un mārketings. Tas viss kliedz par to, kādam ir jābūt pareizam ķermenim. Ne velti – mūsdienās celulīts, par ko pirms gadiem 30 neviens par dzirdējis nebija, ir mūsdienu sieviešu viena no lielākajām problēmām. Atceros savu pieredzi – jaunībā, kad sāku strādāt slimnīcā, veicu injekcijas sievietēm. Un dažām ievēroju interesantu, skaistu ādas veidojumu. Tādu lāsumainu un zīdainu. Izrādās – celulīts. Un man pat nebija domu, ka tas ir kas neglīts vai pataloģisks. Tāpat dažādas dzimumzīmes un pigmenti – tās ir lietas ar ko mēs vienkārši cits no cita atšķiramies. Interesanti, kā laika gaitā mainās „ķermeņu mode”. Pirms kāda laika modē bija aristokrātiski bāla āda. Nu tā ir nepareiza. Pariezi ir iesauļoties brūnam, brūnam.

2. Atrodi laiku būt sievietei! Bieži vien šādās situācijās jaunie vecāki nav tikuši ārā no bērna apkopšanas rutīnas, īpaši, ja bērniņam ir tikai 2 gadi. Visticamāk abi vecāki šajā brīdī ir ļoti noguruši. Seksuālās vēlmes mazināšanos veicina arī fakts, ka jaunie vecāki ļoti bieži sevi identificē ar mammas un tēta lomu, piemirstot, ka viņi ir arī vīrietis un sieviete, vīrs un sieva, mīļotais un mīļotā. Un tas no vienas puses ir saprotami. Tomēr šādu stāvokli nevajadzētu ielaist. Ir jāatrod laiks, kad atpūsties pēc iespējas kvalitatīvāk kopā ar otru cilvēku.

Dažkārt tas nobiedē – ja es seksuāli pieskaršos, otrs gribēs seksu, bet es esmu gatavs/ gatava vienkārši pamaigoties.

3. Uztrenē vēlmi pēc seksa! Citiem vārdiem to varētu nosaukt par pieskaršanās rituāla veidošanu. Interesanti, kās tas notiek dienvidu tautām. Vīrieši un sievietes viens gar otru nemitīgi čubinās – pieskaras, noglāsta, noskūpsta. Turklāt bez klaja tā brīža seksuāla konteksta. Vēlāks sekss, protams, ir iespējamība, bet tas nav pašmērķis. Ar šādiem pieskārieniem partneris otram visu laiku it kā signalizē – es esmu priecīgs/priecīga, laimīgs/laimīga, ka esi kopā ar mani. Un kas šādā situācijā notiek? Cilvēks visu laiku ir pozitīvi seksuāli uzlādēts. Pēc kaut kā tāda noskaņoties uz seksu vakarā, kad bērns vai bērni jau guļ, ir pavisam viegli. Partneriem ir jāpieņem, ka seksuāliem pieskārieniem nav obligāti jābeidzas ar seksu. Dažkārt tas nobiedē – ja es seksuāli pieskaršos, otrs gribēs seksu, bet es esmu gatavs/ gatava vienkārši pamaigoties. Treniņprogrammā noteikti jāiekļauj vārdiski pieskārieni, atzinība otram, komplimenti. Un tās nedrīkst būt dežūrfrāzes, bet kaut kas patiešām labs un pozitīvs.