Svarīgākais, kas jāzina sievietei par pēcdzemdību izdalījumiem un asiņošanu

Pēc bērna piedzimšanas sievietes organismā atkal notiek straujas pārmaiņas, tikai pretējā virzienā – dzemde samazinās, atjaunojas iekšējo un ārējo dzimumorgānu izskats, pārkārtojas hormoni. Viens no rādītājiem tam, ka process notiek pareizi, ir pēcdzemdību izdalījumi, kas ilgst vidēji sešas nedēļas.
 

Reizēm sievietei šķiet: tiklīdz piedzimis bērns un placenta, viss ir galā, taču process turpinās. Pēcdzemdību periodā svarīgākās pārmaiņas skar dzemdi. Dzemdību laikā noārdās tās iekšējais slānis, izdalās placenta un lohijas („lochia”) – fizioloģiski izdalījumi, iekšējie audi un maksts sekrēts. Dzemdes saraušanos veicina hormons oksitocīns, kas atbrīvojas dzemdību procesa laikā un barojot bērnu ar krūti. Jaunākajos dzemdību vadīšanas atzinumos tiek rekomendēts uzreiz pēc mazuļa nākšanas pasaulē injicēt jaunajai māmiņai oksitocīnu, kas vēl vairāk vecinātu dzemdes saraušanos. „Tā ir pēcdzemdību asiņošanas novēršanas profilakse,” skaidro ginekoloģe un atzīst, ka šī metode ievērojami samazinājusi bīstamo pēcdzemdību asiņošanu skaitu.

Normāli, ja izdalījumi pēc dzemdībām turpinās līdz sešām nedēļām. Atsevišķos gadījumos var būt līdz astoņām, bet tad vajadzētu konsultēties ar ārstu, vai viss ir normas robežās. Brīdī, kad pēc bērna piedzimšanas ir izdalījusies placenta un augļa plēve, dzemde paliek kā vaļēja brūce, kur ir miljoniem sīku asinsvadu, kas asiņo. Pirmais posms, kad dzemde savelkas vēl tajā periodā, kad jaunā māmiņa atrodas dzemdību zālē, ir ļoti intensīvs, un lielākā daļa asinsvadu trombozējas. Nākamajā dienā dzemde ir kļuvusi nedaudz mīkstāka un daļa asinsvadu ir atvērušies – tad asiņošana var nedaudz pastiprināties. Dzemdes dibens ir aptuveni nabas līmenī. 

Trīs stadijas un organisma atjaunošanās

Pirmajās dienās izdalījumi ir sarkani, pēc tam kļūst rozīgi un vēlāk – dzeltenīgi balti. Asiņošanas intensitāte pēcdzemdību periodā ļoti strauji mainās: pirmajās dienās tā būs daudz intensīvāka, bet turpmākajās – būtiski samazināsies. Pēc tam ilgstoši turpināsies smērēšanās. Iespējams, izdalījumi būs vairāk no rīta, jo, pa nakti guļot, tie uzkrājas makstī, savukārt no rīta pēc piecelšanās tie sāk izdalīties. 

Teorētiski pēcdzemdību asiņošana var būt ne tikai dzemdes tīrīšanās, bet arī jau atjaunojušās menstruācijas. Ja asiņošana ir spēcīgāka par ierasto asiņošanu menstruāciju laikā, ir jāapmeklē ārsts. 

Izdalījumi pilnībā izzūd 3–5 nedēļu laikā. Dzemdes kakla kanāls pilnībā slēdzas 2.–3. nedēļā pēc dzemdībām, bet tā audi pilnībā atjaunojas tikai pusotra, divu mēnešu laikā. Maksts gļotāda un muskulatūra atjaunojas pēc 3–4 nedēļām, taču hormonālo izmaiņu ietekmē gļotāda nereti ir sausa. 

Endometrija (dzemdes iekšējā gļotāda) atjaunošanās notiek 7–10 dienas pēc dzemdībām, bet pilnībā tas atjaunojas trīs nedēļu laikā pēc radībām. Dzemdes iekšējās virsmas brūcei dzīstot, rodas pēcdzemdību izdalījumi – lohijas. Tiem ir specifiska smaka. 

Izdalījumi pēc ķeizargrieziena

Izdalījumi pēc ķeizargrieziena īpaši neatšķiras no izdalījumiem pēc fizioloģiskām dzemdībām. Dažreiz to var būt nedaudz mazāk, jo operācijas laikā ārsti ķirurģiski atdala un izņem endometrija slāni, līdz ar to arī ir mazāk, kam tīrīties pēc dzemdībām. Pēc ķeizargrieziena operācijām retāk ir asiņošanas, kuras izraisa dzemdes dobumā palikuši audu vai placentas gabaliņi, toties biežāk ir sastopams endometrīts – dzemdes iekaisums. 

Kad nepieciešams doties pie ārsta

Ja sieviete zīda bērnu, estrogēnu līmenis pēc dzemdībām pazeminās, un tas var ietekmēt ovulācijas un menstruāciju atjaunošanos. Parasti tas aizkavē menstruālo funkciju tik ilgi, kamēr baro mazuli ar krūti, tomēr nekas ārkārtējs nav arī tas, ka menstruācijas atsākas jau pēc pusotra mēneša. 

Noteikti jāuzsver, ka smagumu cilāšana neietekmē pēcdzemdību asiņošanu.  

Sievietei, kas nezīda bērnu, estrogēnu līmenis sāk paaugstināties apmēram divas nedēļas pēc dzemdībām, bet ovulācija var būt jau 4–5 nedēļas pēc mazuļa nākšanas pasaulē. Vidējais laiks, kad notiek ovulācija, ir apmēram 10–12  nedēļas pēc dzemdībām. 

Tas nozīmē, ka teorētiski pēcdzemdību asiņošana var būt ne tikai dzemdes tīrīšanās, bet arī jau atjaunojušās menstruācijas. Kā atšķirt, vai doties pie ārsta vai arī tas ir normāls organisma atjaunošanās process? Ārste iesaka izvērtēt, vai asiņošana ir stiprāka nekā parasti bija mēnešreizes vai tāda pati. Nedrīkst būt arī sāpes. Ja asiņošana ir spēcīgāka par ierasto asiņošanu menstruāciju laikā, ir jāapmeklē ārsts. 

Dažām sievietēm dzemdes muskuļu audu īpatnību dēļ dzemde nesaraujas tā, kā vajadzētu. To var ietekmēt arī tādi faktori kā liels bērna svars, dvīņu grūtniecība, palielināts augļa ūdeņu daudzums, priekšlaicīgas dzemdības vai pārnēsāta grūtniecība un ieilgušas dzemdības. Ja dzemdes savilkšanās process norit normāli, parasti organisms ar lohiju izdali tiek galā pats. Ja tā nenotiek, aizturētās lohijas dzemdē iekaist, izraisot sāpes un temperatūru. Šādā gadījumā ir nepieciešama to evakuācija – mehāniska izņemšana jeb, kā sievietes pašas to dēvē, tīrīšana. 

Ārste uzsver, ka valsts noteiktās pēcdzemdību aprūpes vadlīnijas šobrīd neparedz, ka sieviete pēc dzemdībām pirms došanās uz mājām ir obligāti vagināli vai sonogrāfiski jāpārbauda. Bet, ja uzraugošais ārsts vēlas to drošības dēļ darīt, protams, tas ir atļauts. Tiesa, ne sonogrāfijā, ne vagināli apskatot sievieti, dzemdes dobumā palikušos apvalkus redzēt nevar, tāpēc, ja dzemdē paliek apvalki vai placentas gabaliņi, kas dzemdes savilkšanās procesā nav iztīrījušies paši, var sākties dzīvībai bīstama asiņošana un pēkšņas sāpes. Tādā gadījumā uz slimnīcu jādodas nekavējoties. [1]

Der zināt!

• Ja saglabājas spēcīga asiņošana, proti, asinis ir sarkanas, un pēc pirmajām pēcdzemdību dienām higiēniskā pakete ir jāmaina katru stundu vismaz četras stundas pēc kārtas, par to noteikti jākonsultējas ar ārstu. 
   
• Asins recekļi ir normāla parādība pirmajās 3–4 pēcdzemdību perioda dienās. Ja dažas nedēļas pēc dzemdībām asiņošana kļūst intensīvāka, ir svarīgi konsultēties ar ārstu, jo dažkārt dzemdē var būt palikuši nelieli placentas gabaliņi, kas izraisa asiņošanu. Visā asiņošanas periodā izdalījumu smakai ir jābūt līdzīgai menstruālajiem izdalījumiem. Ja tā atšķiras, jākonsultējas ar ārstu.
   
• Paaugstināta temperatūra var būt gan iekaisuma procesa dēļ, kas sācies pēc lohiju aiztures, gan arī saistīta ar laktāciju jeb zīdīšanas procesa uzsākšanu. Ja, mērot temperatūru padusē, tā ir augstāka, nekā, to mērot, piemēram, elkoņa locītavā, tad iemesls ir laktostāze. Jebkurā gadījumā paaugstināta temperatūra pēc dzemdībām ir iemesls apmeklēt ārstu. 
   
• Par infekciju liecina temperatūra, trulas sāpes vēdera lejasdaļā un pastiprināts izdalījumu daudzums: pirmajās dienās tie ir asiņaini, vēlāk – ar nepatīkamu smaku. 
   
• Noteikti jāuzsver, ka smagumu cilāšana neietekmē pēcdzemdību asiņošanu.

Kas ir lohijas

„Lochia” sastāv no eritrocītiem, dzemdes (deciduālo) audu atliekām, epitēlijšūnām, leikocītiem, baktērijām. Pēcdzemdību izdalījumu kopējais apjoms ir 200–500 mililitri. 

„Lochia rubra” ir košsarkani izdalījumi 3–4 dienas; sastāv galvenokārt no asinīm, pārsvarā no eritrocītiem, un deciduālo audu atliekām. 

„Lochia serosa” ir bāli, sārti vai bālgani izdalījumi līdz 10. pēcdzemdību dienai. Pārsvarā sastāv no leikocītiem. 

„Lochia alba”. Pēc desmit dienām izdalījumi kļūst dzeltenīgi vai balti, lielā daudzumā satur leikocītus, deciduālo audu atliekas, epitēlijšūnas, gļotas, baktērijas. 

Izmantotā literatūra
1. Dzemdniecība. Daces Rezebergas redakcijā. Rīga: Zvaigzne ABC, 2016.

Izglītojošs žurnāls “Topošajām Mammām un Tētiem”

lejuplādēt PDF formātā

atvērt lasīšanai online