Kolektīvais iesniegums par emocionālo atbalstu grūtniecēm un jaunajām māmiņām ir sadzirdēts!

Tika uzsvērts, ka emocionālā atbalsta sniegšana ir ļoti svarīga, lai veicinātu pozitīvu dzemdību pieredzi un samazinātu vardarbības riskus dzemdību laikā. Arī priekšlikumi par vecmāšu sadarbību ar ģimenes ārstiem tika uzsvērti kā svarīgi, lai nodrošinātu gan fizisko, gan emocionālo atbalstu grūtniecēm un jaunajām māmiņām. Tika norādīts, ka nepieciešams izstrādāt jaunu sistēmu, kas iekļautu ne tikai medicīnisko aprūpi, bet arī emocionālu atbalstu, kas palīdzētu sievietēm sagatavoties dzemdībām, kā arī tikt galā ar pēcdzemdību izaicinājumiem.

 

Tika pieņemts lēmums par pilotprojekta uzsākšanu, kurā piedalīsies vecmātes, ģimenes ārsti un pašvaldības.

 Šī projekta mērķis ir uzlabot grūtnieču un jauno māmiņu aprūpi, nodrošinot emocionālu atbalstu pirms dzemdībām, dzemdību laikā un pēcdzemdību periodā. Tika norādīts, ka projektam tiks piešķirts finansējums no Eiropas Savienības struktūrfondiem.

 Konkrēti, 12 miljoni eiro ir paredzēti apmācībām un ārstniecības personāla sagatavošanai līdz 2029. gadam.

Projektā paredzēts arī ieviest īpašu apmācību sistēmu vecmātēm, lai tās būtu gatavas sniegt emocionālo atbalstu un novērtēt riskus, piemēram, pēc dzemdībām, kas varētu prasīt papildu psiholoģisku atbalstu vai terapeitisko palīdzību. Veselības ministrija norādīja, ka šo apmācību rezultātā tiks izveidota saskaņota un efektīva sistēma, kas nodrošinās, ka visas iesaistītās puses – ģimenes ārsti, vecmātes, sociālie darbinieki un pašvaldības – sadarbojas, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu.

Tika atzīts, ka līdz šim Latvijā bija novērojams trūkums mājas vizītēs, jo tikai 69% jaundzimušo tika apskatīti mājās. Tāpēc projekta uzsākšana un tā turpmāka paplašināšana ir ļoti svarīga, lai uzlabotu aprūpes pieejamību visiem bērniem un māmiņām, it īpaši laukos un mazāk apdzīvotās vietās. Pirmā pilotprojekta realizācija plānota Rīgā, un tas būs kā pārbaudījums, lai izvērtētu, kā šī sistēma darbojas un vai to varētu paplašināt uz citām Latvijas pašvaldībām.

Tika arī apspriesta sadarbība ar psihologiem un terapeitiem,

 jo ir zināms, ka psiholoģiskās problēmas, piemēram, pēcdzemdību depresija, var skart daudzas māmiņas. Tādēļ tika ierosināts izveidot skaidru sistēmu, kuras ietvaros vecmātes un ārstniecības personas varētu identificēt riska grupas un nosūtīt sievietes pie psihologiem vai citiem speciālistiem, ja tas būtu nepieciešams. Tāpat tika uzsvērts, ka nepieciešams precīzi definēt, kādos gadījumos būs nepieciešams piesaistīt papildu speciālistus, lai novērstu nevajadzīgas vai nepareizas iejaukšanās.

Pirmie pilotprojekta rezultāti varētu tikt vērtēti nākamajā gadā, un jau tagad tiek paredzēti starprezultāti, lai izvērtētu, kāds atbalsts ir nepieciešams, lai uzlabotu grūtnieču aprūpes kvalitāti un samazinātu potenciālos riskus.

Galvenais secinājums: šis jautājums ir ļoti nopietns, un saistībā ar to būs turpmākas darbības, lai uzlabotu grūtnieču aprūpi, piesaistot gan medicīnisko, gan emocionālo atbalstu. Tomēr jāņem vērā, ka šis process būs ilgs, jo, lai gan ir pieņemti pirmie soļi, ir jāņem vērā gan finansiālie, gan praktiskie aspekti, lai nodrošinātu efektīvu atbalsta sistēmu visā valstī.

Saeimas sēdē tika pieņemts lēmums virzīt projektu uz priekšu, izmantojot 12 miljonus eiro no Eiropas Savienības struktūrfondiem, kas būs paredzēti apmācībām un projekta ieviešanai līdz 2029. gadam.

Par iesniegto iniciatīvu var lasīt šeit. 

Raksts sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”.