Tēta stāsts: Iepazināmies, kad viņa bija stāvoklī
Kad iepazināmies, man bija 18 gadu, un draudzene bija stāvoklī no cita. Trešajā grūtniecības mēnesī. Es neiebildu, jo man jau tad patika bērni.
Zīmīgajā datumā 08.08.08 ap pulksten 21.00 draudzenei sākās asiņaina smērēšanās, un es zvanīju uz 112, lūdzot savienot ar "ātro palīdzību". Draudzenes mamma palīdzēja sakravāt nepieciešamās mantas uz dzemdību namu, kā arī nonest tās lejā. Pa to laiku es stāvēju uz ielas, gaidīdams "ātros". Laiks vilkās, lai gan šie ieradās 10 minūšu laikā. Man bija trakots satraukums, kā nu būs? Mūs aizveda uz Rīgas Dzemdību namu. Dokumentu lietas, mazuļa sirds tonīšu klausīšanās — gaidot un sēžot blakus draudzenei, pagāja visa nakts. Tad ap astoņiem no rīta viss patiesi sākās — turēju topošajai māmiņai roku, ik pa laikam noslaucīju sviedru lāses no pieres un pēc trīs stundām mazā bija klāt! Dakterīte paaicināja mani pārgriezt nabassaiti... Es neatteicos. Jutos laimīgs un saviļņots! Tā noteikti bija mana lamīgākā diena.
Tagad man ir 20 gadi, un es abas savas meitenes ļoti mīlu.
Iesūtījis Ivars, stāstu konkursa Tētis dzemdībās dalībnieks