Grūtniecība no vīra un topošā tēva skata punkta (pirmās 15 nedēļas)

Šobrīd mums ir 15 pilnas nedēļas kopš sieva ir stāvoklī. Grūtniecība mums nav negaidīta, mēs to vēlējāmies un arī ķērāmies pie lietas.

Mazuļa plānošana

Sākotnēji noskaidrojām, kad ir auglīgās dienas, un to arī izmantojām. Uzreiz pēc tam pirmās nedēļas bija patīkama sajūta, prieks valdīja mūsu prātos, ik pa laikam arī pārņēma skumjas, jo bija arī uztraukums - mūsu pirmais mēģinājums beidzās ar nosacīti spontāno abortu, visi procesi sākās, bet auglis tā arī neizveidojās. Kā šobrīd ārts saka, tā bija vienkārši dabas kļūda, kuru pat par spontāno abortu nevar nosaukt un lai šobrīd nestresojam, jo viss notiek ļoti labi.

Kā mainās sieviete
No citiem cilvēkiem biju saklausījies un internetā salasījies, ka grūtnieces paliek burtiski neciešamas, kašķīgas utt. Pirmās nedēļas sieva it nemaz nebija mainījusies - tikpat mīļa un jauka pret mani. Sievai pamazām sākās  sliktās dūšas, kuras bija ne tikai no rītiem, bet arī visu atlikušo dienu, visas maliņas sāka niezēt utt. Taču uzvedībā viss ok. Laikam ejot, viņa ir palikusi kaprīzāka, emocionālāka, man viņai vairāk jaizdabā, parādās lietas, kuras viņa vairs nedrīkst darīt, līdz ar to tas viss jāuzņemas man. Saprotu arī viņu - deguns nepārtraukti ciet, nekas no tā, kas agrāk garšoja, vairs nav ēdams, sliktas dūšas, gaiss par sausu, daudz neko piepūlēties nevar, nu un tagad pēdējās nedēļas drēbes par mazu, tas spiež, tas neder un tā katru dienu pēdējās 8 nedēļas no vietas... Loģiski, iedomājos pats sevi viņas vietā, man šķiet, ka es vēl ne tā uzvestos.

Grūtniece nav nekāds monstrs, vienkārši cilvēks, kuram šobrīd ir nedauz grūtāk nekā parasti un tāpēc nevajag baidīties no viņas, bet droši izjautāt un noskaidrot, kas un kā.

Kas izveda no pacietības
Mums mājās bija pāris darbiņi sadalīti, piemēram, es mazgāju traukus, jo sievai tas ļoti nepatīk, bet man problēmas tas nerada, un otrādi - sieva uztur mājā kārtību, ko šobrīd nu jau daru es. Par cik pienākumu man ir kļuvis vairāk, līdz ar to nogurums arī ir lielāks, tāpēc arī dažreiz es padusmojos, jo trauki nav vismaz aiznesti līdz virtuvei vai vienkārši kaut ko pēc savas darbošanās nav sakārtojusi. Tāpat arī viņas jautājums, kurš tā vien izved no pacietības, lai gan to viņai neizrādu - "Es gribu ēst, uztaisīsi kaut ko?" Jā, protams, nav man grūti, bet man gribas, lai pasaka, ko tieši! Pie sevis esmu nodomājis - uzcepšu olu ar gaļu un aiznesīšu ar frāzi "tu taču teici kaut ko", lai gan zinu, ka šie divi produkti viņai īpaši grūtniecības laikā izraisa sliktu dūšu.

Šo situāciju esam abi mierīgi izrunājuši un sieva ir atbildējusi, ka viņa vienkārši pati nezina, ko grib, jo šobrīd pusi no tā, ko kādreiz ēda, vairs nevar ieēst... Tagad es par to pie sevis klusībā vairs nedusmojos. Tas savā ziņā pierāda arī to, ka grūtniece nav nekāds monstrs, vienkārši cilvēks, kuram šobrīd ir nedauz grūtāk nekā parasti un tāpēc nevajag baidīties no viņas, bet droši izjautāt un noskaidrot, kas un kā. Šādā veidā mēs izrunājam dažādas lietas un situācijas kāpēc viņa rīkojas šādi vai savādāk, kā viņa jūtas un daudzus citus ar grūtniecību saistītus jautajumus vēl pirms tam kamēr konkrētā rīcība nav novedusi līdz dusmu līmenim un tāpēc mēs nestrīdamies.

Šobrīd it nemaz nenoliegšu, ka es burtiski dancoju apkārt savai sievai. Sievu pabrīdināju, lai viņa nepierod, jo tas būs tikai uz grūtniecības laiku, bet tas nemaz nenozīmē, ka es viņu nelutinu citā laikā.

"Esmu vīrietis un nevaru caur puķītēm saprast, kā tu jūties un ko vēlies"

Protams, ka ir arī ikdienas nenozīmīgie kašķīši, kuri noris burtiksi humora līmenī, bet pasakiet - kuram precētam pārim tādu nav? Tas, ko vēl pie šīs pašas tēmas vēlējos piebilst. Mēdz, protams, būt arī savādāk - noteikti ir arī tādi pāri, kur, ja vīrietis uzdos kādu jautājumu par to, ko viņa sieva vēlas vai kā jūtas grūtniecības laikā, sagaidīs lielāku vai mazāku brāzienu, no sērijas - kā var nesaprast un loģiski neizdomāt? Savai sievai jau pašā sākumā paskaidroju, ka es esmu vīrietis un es nevaru caur puķītēm saprast, kā tu jūties un ko vēlies, kā nekā es nevaru kļūt par grūtnieci un izjust to.

Šobrīd it nemaz nenoliegšu, ka es burtiski dancoju apkārt savai sievai. Sievu pabrīdināju, lai viņa nepierod, jo tas būs tikai uz grūtniecības laiku, bet tas nemaz nenozīmē, ka es viņu nelutinu citā laikā. Par to, ka šobrīd es sievai uz visu izdabāju nekaunos un nežēlojos, šis ir vienkārši viens no laikiem, kad sievietei vairāk ir nepieciešama palīdzība nekā ikdienā un man tā ir iespēja parādīt, ka es viņu mīlu un esmu gatavs viņu atbalstīt. Galu galā es un viņa ne par ko nevaram sūdzēties, jo grūtniecība bija mums abiem gribēta un jau laicīgi zinājām uz ko parakstāmies. :)