Pēcdzemdību depresija mammai un... tētim. Latvijā veikts pētījums!

Svarīgi apzināties – pēcdzemdību depresija, kas dažkārt sākas jau grūtniecības laikā, būtiski ietekmē ne tikai jauno vecāku, bet arī bērna pašsajūtu un attīstību.

Par pētījumu
Zinātņu doktores klīniskajā psiholoģijā, psihoterapeites Diānas Zandes disertācijas tēma – “Depresijas simptomi vecākiem grūtniecības laikā un pēc dzemdībām, sociālais atbalsts un zīdaiņa temperaments”. Pētījumā piedalījās 258 pāri, kuri tika aptaujāti, izmantojot Edinburgas pēcdzemdību depresijas aptauju un Gotlandes vīriešu depresijas aptauju. Uz jautājumiem pāri atbildēja trīs reizes – grūtniecības trešajā trimestrī, kā arī laikā, kad bērnam bija trīs un seši mēneši.

Pētījumā tika meklētas atbildes uz vairākiem jautājumiem. Vai vecāki, gaidot bērniņu un pēc bērniņa piedzimšanas, piedzīvo depresijas simptomus? Kā depresijas simptomu izteiktība mainās laika gaitā? Kā vecāki izjūt sociālo atbalstu? Kā vecāku depresijas simptomi mijiedarbojas ar bērna temperamenta aspektiem, proti, vai depresijas simptomi sekmē to, ka bērns kļūst negatīvāks, bēdīgāks, dusmīgāks, un vai tas var provocēt, ka vecākiem pastiprināsies depresijas simptomi?

Pārāk augstas prasības
Pagājušā gadsimta 70. gados uzskatīja, ka grūtniecība sievietei ir emocionālās labsajūtas laiks, kas pasargā no psihiskiem traucējumiem. Tas mainījās diezgan ātri – nu jau labu laiku uzskata, ka grūtniecības laikā sieviete var būt vairāk pakļauta emocionāliem traucējumiem nekā citkārt. Šobrīd arī ir skaidrs, ka grūtniecības laikā depresijas simptomi ir izteiktāki nekā pēc bērniņa piedzimšanas, jo pielāgošanās grūtniecībai ir fizioloģiski grūts process, kas var ietekmēt sievietes emocionālo stāvokli. Lielāku depresijas risku piedzīvo sievietes, kurām tā ir pirmā grūtniecība, jo viņām vēl nav šādas pieredzes, turklāt pārmaiņas ir ārkārtīgi krasas. Palielināts risks ir arī daudzbērnu ģimenēm, jo piektais vai sestais bērns var radīt ārkārtīgi spēcīgu izsīkumu.

Ja sieviete gatavojas tikai skaistajam, kritiens var būt smags, sekmējot trauksmi un depresiju. Tāpēc ir jāsekmē realitātes apzināšanās grūtniecēm, jo viņas nav pasargātas no raizēm, bēdām, sāpēm, grūtībām, sapņu sabrukuma, ikdienišķiem strīdiem ar vīru, naudas problēmām. 

Bieži vien grūtniecības laikā nesamērīgi augstas prasības grūtniecei izvirza gan viņa pati, gan apkārtējie. Grūtniece grib ilgi strādāt, būt sociāli aktīva, bet visas sievietes to nespēj. Turklāt – lai arī ir labi, ka arvien ātrāk, vēl grūtniecības laikā, iespējams mazulim konstatēt dažādas veselības problēmas, tomēr topošajai māmiņai tas rada lielu spriedzi.
Psihoterapeite Diāna Zande, kura šo jautājumu pētniecībai pievērsusies savā doktora disertācijā klīniskajā psiholoģijā uzsver, ka par to ir ārkārtīgi svarīgi runāt, tāpēc ka mūsu sabiedrībā valda uzskats, ka grūtniecība ir absolūti brīnišķīgs laiks. “No vienas puses, tas patiešām ir brīnišķīgs laiks, bet, no otras - tas ir ārkārtīgi sarežģīts periods, turklāt abiem – gan sievietei, gan vīrietim –, jo dzīvē ļoti daudz kas mainās. Varētu pat teikt, ka grūtniecība ir kritisks notikums pāra dzīvē, arī tad, ja tā bijusi plānota.”

Lai arī 70. gadi ir tālu aiz kalniem, rietumu kultūrā, pie kuras piederam arī mēs, idealizēšana ir modē – domāsim pozitīvi un sapņosim, gādāsim par to, lai grūtniece neuztrauktos, jo viņa ir jāsaudzē. Diāna Zande teic, ka jaunā ģimene un īpaši sieviete bērna gaidīšanas laikā tiek apkrauta ar jābūtībām – tev jābūt laimīgai un mierīgai, tas noteikti būs burvīgi! Tiek ignorēts, ka sieviete var justies izsīkusi, nelaimīga un nobijusies. Ja viņai visu laiku stāsta, ka jābūt laimīgai, bet viņa tā nejūtas, tad sieviete parasti to slēpj, tādējādi bedre tiek izrakta vēl dziļāka un viņa jūtas arvien draņķīgāk.

Tāpat ir virkne sieviešu, kuras pašas safantazējas, cik brīnišķīga būs viņu dzīve gan grūtniecības laikā, gan pēc bērna piedzimšanas – viņas jutīsies labi, būs izgulējušās, jo bērns būs mierīgs, tiks ar visu galā, būs labas mammas, sievas un vēlāk arī darbinieces vai vadītājas. Psihoterapeite šādu domāšanu sauc par bērnišķīgu: “Jāsaprot, ka svētki vai kāzu diena nebūs visu dzīvi, tas tehniski nav iespējams. Pēc svētkiem parasti sākas dzīve parastā, kurā bērniņš mēdz slikti gulēt, mokās ar kolikām, mamma un tētis ir pārguruši, vēders ir ļengans un striju skarts. Ja sieviete gatavojas tikai skaistajam, kritiens var būt smags, sekmējot trauksmi un depresiju. Tāpēc ir jāsekmē realitātes apzināšanās grūtniecēm, jo viņas nav pasargātas no raizēm, bēdām, sāpēm, grūtībām, sapņu sabrukuma, ikdienišķiem strīdiem ar vīru, naudas problēmām. Kad sievietei saka – domā pozitīvas domas un tad viss būs labi, viņa tiek spiesta fantāziju grāvī, kurā realitāte tiek noliegta. Realitāti apzinoties un esot gatavai grūtībām, kritiens ir mazāks, jo iespējas vilties ir mazākas.”
 

Visu rakstu lasi žurnālā “Veselība” janvāra numurā
Numura tēma – “Depresija”
Pērc žurnālu preses tirdzniecības vietās visā Latvijā vai abonē www.ekiosks.lv