Vai vīrietis, topošais tētis, drīkst negribēt piedalīties dzemdībās? Psihoterapeita komentārs

Informācijas trūkums

Katram vīrietim var būt savi iemesli, kāpēc viņš nevēlas piedalīties ģimenes dzemdībās. Tāpat kā katrai sievietei ir iemesli, kāpēc viņa vēlas, lai vīrietis šajā svarīgajā brīdī būtu līdzās. Bieži vien vīrietis ir nobijies no tā, ka nezina, kas īsti notiek dzemdību zālē, ko no viņa sagaida sieviete, medicīnas personāls. Šajā gadījumā viens no galvenajiem risinājumiem ir informācijas iegūšana. Reizēm, kad vīrietis noskaidro, kas un kā noritēs, ģimenes dzemdībām viņš pakāpeniski nobriest.
 

Bailes būt atstumtam

Dzemdību procesā sieviete ir ļoti iesaistīta, bet ar vīrieti it kā nekas nenotiek. Tādēļ viņš var nevēlēties piedalīties dzemdībās, lai nejustos lieks un atstumts. Tomēr tā nav taisnība – vīrietis var piedalīties emocionāli, psiholoģiski un ar savu loģisko prātu. Viņš var palīdzēt sievietei tikt galā ar praktiskām lietām – atnest kaut ko, palīdzēt atcerēties, nokārtot formalitātes. Vīrietis var būt lielisks palīgs un sabiedrotais brīžos, kad sievietei ir pavisam grūti – viņš var veikt, piemēram, masāžu, palīdzēt pareizi elpot vai novērst domas no sāpēm ar sarunām. Un māmiņai var palīdzēt pat tikai apziņa, ka viņas vīrietis ir līdzās. Bet par to visu jādomā iepriekš, jo tad, kad pienāk dzemdības, ir mazliet par vēlu. Tad abiem ir satraukums.

Var jau apvainoties un dusmoties par vīrieša nevēlēšanos piedalīties, taču sievietei topošo tēti jācenšas saprast un pieņemt viņa lēmumu.

Lipīgās bailes

Tuvojoties dzemdībām, neatkarīgi no tā, vai vīrietis tajās piedalīsies vai nepiedalīsies, viņš uztraucas par gaidāmo procesu. Var gadīties, ka tētis baidās no pašām bailēm un, lai izvairītos no pārāk liela stresa, vienkārši atsakās piedalīties. Un te daudz var palīdzēt sieviete, jo vīrietis īsti nezina, kas notiks ar viņa bērna māti, un viņu pārņem dažādas fantāzijas. Sievietei ir jāstāsta: jā, sāp, bet tas pāries, un tas nenozīmē, ka ar mani notiks kas slikts. Ja sieviete pati baidās, vīrietis baidās vēl vairāk.
 

Kompromiss

Sievietei būtu jārēķinās un jāpieņem vīrieša līdzdalība tik tālu, cik viņš spēj sniegt. Un cik daudz viņš vēlas būt par šo atbalstītāju. Jāpieņem, ka vīrietim var būt sava uztvere. Abiem kopā vajag meklēt trūkstošo informāciju un izlemt, cik daudz un ko viņi var. Vīrietim jāapzinās savas bailes un tās jāatklāj sievietei. Viņa nevar uzminēt, kādas domas partneri nomāc.
Var jau apvainoties un dusmoties par vīrieša nevēlēšanos piedalīties, taču sievietei topošo tēti jācenšas saprast un pieņemt viņa lēmumu. Te runa ir par to, kas tad ir svarīgāk – lai ir tā, kā grib sieviete, vai arī saprast otru. Un galu galā tam jābūt abu lēmumam, nevis vienpersoniskam sievietes uzstādījumam – es dzirdēju, ka tā ir labi, tad darām tā. Pāra dzīve ir nepārtraukta komunicēšana un abiem labāko risinājumu meklēšana.
 

Mazie padomi

• Katram cilvēkam ir savs iemesls, kāpēc viņš rīkojas un jūtas tieši tā. Tādēļ nevajag skatīties, kā dara citi cilvēki, un pieņemt to par normu. Tas, kas darbojas vienam, nav garantija, ka darbosies arī citam.
• Nav nesvarīgu iemeslu, kāpēc vīrietis vēlas vai nevēlas kaut ko darīt/nedarīt. Arī apgalvojums – man nepatīk slimnīcas – ir gana svarīgs. Sievietei vajadzētu ieklausīties vīrieša viedoklī un respektēt to.
• Ir vērts kopā ar sievieti iziet pirmsdzemdību apmācību gadījumam, ja dzemdību dienā tomēr rodas vēlēšanās piedalīties ģimenes dzemdībās. Turklāt iegūtā informācija nodarbībās var likt nosliekties par labu lēmumam piedalīties ģimenes dzemdībās.
   

Konsultēja Gatis Bušs, psihoterapeits