Tētis iebilst pret mājdzemdībām. Ko darīt?
Ko iesākt, ja sieviete teic, ka ir gatava dzemdībām mājās, bet tētis iebilst? Viņš būtu ar mieru piedalīties ģimenes dzemdībās, bet mājdzemdības noraida. Stāsta mājdzemdību vecmāte Dina Ceple no Stārķa ligzdas (www.starkaligzda.lv).
Jāsaņem atbildes uz šaubu jautājumiem
„Tētim ir tiesības iebilst, ja viņš ir pieņēmis informētu lēmumu. Šādiem vīriešiem es saku, lai viņi atnāk aprunāties ar vecmāti un pārrunā jautājumus, kas rada šaubas un nedrošību, saņem atbildes, ko var darīt, ja... Parasti nolieguma iemesls ir tas, ka trūkst informācijas, šķiet, ka vecmāte atnāks uz dzemdībām, viss būs dabiski kā senos laikos un, ja nu kas, tad visi nolemti dabiskai nomiršanai. Mūsdienās mājdzemdības ir krietni civilizētāks pasākums, un ir daudzi rīcības varianti, ko pasākt, ja kas atgadās. Tā ir Eiropas prakse un pieredze, ko Latvija pašlaik pārņem. Mājdzemdību vecmātes ir īpaši mācījušās, lai zinātu, kā iespējams atrisināt sarežģītas dzemdību situācijas. Senā vecmāšu māksla saglabājusies daudz kur pasaulē, ir zināmas metodes kā, piemēram, ar mātes pozīcijas maiņu risināt plecu distoziju. Šie visi sarežģītie brīži, kas varbūt tētim rada šaubas, jāpārrunā, un, ja viņš ir saņēmis atbildes un tomēr pieņem lēmumu, ka tas nav tas, ko viņš ar savu sieviņu gribētu piedzīvot, bērniņam varbūt labāk dzimt slimnīcā.
Parasti nolieguma iemesls ir tas, ka trūkst informācijas, šķiet, ka vecmāte atnāks uz dzemdībām, viss būs dabiski kā senos laikos un, ja nu kas, tad visi nolemti dabiskai nomiršanai.
Arī tētim jāiet uz ikmēneša vizītēm
Stārķa ligzdas koncepcija ir vērsta uz ģimeni, ģimenes kopābūšanu, neraugoties uz to, vai ir jautrie vai grūtie mirkļi, kā varētu saredzēt dzemdības. Ja mēs esam pāris, tad kopā esam gan priekos, gan bēdās, un šī iespēja vismaz jāapsver. Mēs nevaram vienmēr būt gatavi visam, bet vismaz varam pārdomāt, cik tālu esam gatavi atbalstīt viens otru. Varbūt dzemdībās nav kopā jāiet līdz pašam galam, bet sviedrus noslaucīt un kreklus apmainīt vīrietis, iespējams, var.
Mēs mudinām tēti nākt uz katru ikmēneša vizīti, ja arī viņš nav pieņēmis lēmumu piedalīties dzemdībās. Jo arī vīrieši IR stāvoklī. Viņiem ir vēl grūtāk interesēties par savu bērnu, kas uz laiku atdots audzināšanā viņa sievietei, viņam varbūt ļoti gribētos piedalīties, bet skaidri redzams, ka tēvam šā bērna vēl nav. Līdz ar to tēva dalība ir tāda kautrīga, intuitīvi taustoša. Grūtniecība ir kas tāds, kas notiek ar pāri — vai gribi vai ne, vai esat kopā vai ne, tas notiek ar abiem — garīgajā līmenī. Ir labi būt kopā, ir labi uzņemt kopā informāciju, jo tad var dalīties, pārrunāt, tad kopīgs ir ne tikai pats mazulis, bet arī gaidīšanas process ar visiem šaubu jautājumiem, atbildēm un emociju niansēm.
Ja vīrietis atsakās, palīdz dūla
Ja vīrietis tomēr saka „nē” vai arī nav droši zināms, vai tobrīd viņš varēs būt mājās, uz dzemdībām nāk divas personas — vecmāte ņem līdzi vai nu otru kolēģi vecmāti, vai dūlu, lai uz bērniņa dzimšanas brīdi tomēr ir četras darboties spējīgas rokas. Ja tā ir dūla, māmiņa pati viņu var izvēlēties. Portugālē, kur dūlu situāciju pārzinu vislabāk, internetā atrodamas dūlu fotogrāfijas un viņu apraksti, un uz ik mēneša vizītēm atnāk arī izvēlētās dūlas — viņas asistē pieņemšanās, atbild uz jautājumiem, un notiek iepazīšanās. Kad ir skaidrs, kura dūla piedalīsies dzemdībās, māmiņa ar viņu sazinās pati, viņas kontaktējas jau grūtniecības laikā, un dūla palīdz tādos sīkos darbiņos, kas vecmātes darbā paslīd garām — kādu vanniņu izvēlēties, vai šīs drēbītes nebūs par lielu, vai šī dzija nebūs par asu? Māmiņa dzemdībām nobriest kopā ar dūlu.
Cita mamma dzemdībās gribēja dzīvo mūziku! Un saorganizēja, jo dzemdības jau nenotiek pēkšņi. Tas bija vijolnieks.
Dzemdībās var piedalīties arī draudzene, vīramāte, citi radi
Taču uz dzemdībām var ņemt līdzi arī draudzenes, māsas, mammas, vīramātes — reizi divos mēnešos manā praksē gadās arī tādi palīgi. Arī draugus ņem līdzi! Ir bijis, kad arī vīra draugs nāk uz nodarbību par vīra praktisko palīdzību dzemdībās. Cita mamma dzemdībās gribēja dzīvo mūziku! Un saorganizēja, jo dzemdības jau nenotiek pēkšņi. Tas bija vijolnieks.
Manā praksē dzemdībās piedalījusies arī visa ģimene. Vīra vecāki, māmiņas vecāki, vecākie bērni — lielā saime pirmajā stāvā dzīvojās, kamēr mēs augšā dzemdējām. Kad process noslēdzās, viņi nāca apsveikt. Visi, kas plāno piedalīties dzemdībās, ir mīļi aicināti piedalīties vizītēs vai topošo vecāku skolā (starp citu, Stārķa ligzdā ir arī Jauno vecvecāku skola!).
Uz vizītēm var nākt arī vecākais brālītis vai māsiņa, īpaši, ja domājat, ka dzemdību laikā arī viņš var atrasties mājā. Lai klausās sirdstonīšus, iepazīstas ar vecmāti, lai laikā, kad sirdstonīši atskan mājās, mazajam ir skaidrs — bērniņš drīz būs klāt! Lielais bērns zina, ka vecmāte atnāks uz mājām, pieliks aparātiņu pie vēdera, skanēs sirdspuksti, mammīte to ļaus un visi būs kopā, sagaidot mazuli. Dzemdības, protams, ir atšķirīga situācija un mazo var apmulsināt, taču, ja savstarpējā sadarbība mierīgos apstākļos iepriekš ir pieredzēta, bērns nesatrauksies. Bērns nesatrauksies un paļausies, ja teiks, ka drīz dzims mazais un, kad tas notiks, tevi noteikti pamodinās, tāpēc droši vari iet gulēt, un tētis tev palasīs pasaciņu.”