Īpašas ceļazīmes uz Latvijas autoceļiem brīdina par meža dzīvniekiem

Lai atgādinātu Latvijas autovadītājiem par nepieciešamību tumšajā gada sezonā uz ceļiem ievērot īpašu piesardzību, decembrī apdrošināšanas sabiedrība AAS BALTA īsteno informatīvo kampaņu, uzstādot uz sešiem valsts autoceļiem īpašas ceļazīmes ar neierastiem simboliem – aļņiem, briežiem, stirnām, zaķiem un lapsām. 

Decembrī BALTA informatīvās kampaņas ietvaros 6 ceļa posmos visā Latvijā tiks izvietotas īpašas ceļazīmes, kas aicinās autovadītājus būt sevišķi modriem, lai izvairītos no sadursmēm ar pēkšņi uz ceļa izskrējušiem meža dzīvniekiem. Zīmes tiks uzstādītas uz Latvijas galvenajiem autoceļiem: A9 “Rīga–Liepāja”, A6 “Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Patarnieki)”, A7 “Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle)”, P17 “Valmiera–Rūjiena–Igaunijas robeža (Unguriņi)”, A10 “Rīga–Ventspils” un A12 “Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova)”. Papildus šie ceļa posmi tiks atzīmēti arī lietotnē Waze, lai pievērstu lielāku autovadītāju uzmanību, izvēloties braukšanas maršrutu.

Visvairāk notriec stirnas, mežacūkas un zaķus, vislielākās izmaksātās atlīdzības – par aļņu notriekšanu

“Visbiežāk sadursmes notiek ar dzīvniekiem, kuri Latvijas mežos ir visizplatītākie – stirnas, mežacūkas un zaķi. Taču lielākās izmaksātās atlīdzības, kas atsevišķos gadījumos mērāmas pat vairākos desmitos tūkstošu eiro, ir saistītas ar lielāko meža dzīvnieku – aļņu – notriekšanu. 2020. gadā lielākā BALTA atlīdzība – gandrīz 36 000 eiro – izmaksāta par autobusa sadursmi ar alni ceļa posmā Gulbene–Litene. Līdzīga apmēra atlīdzības izmaksājam katru gadu, un arī vidējā atlīdzība turpina augt, sasniedzot vairāk nekā 1700 eiro par gadījumu. Diemžēl nekāda atlīdzība nespēj kompensēt cilvēku dzīvības, ko prasa šādi negadījumi, tāpēc, izvietojot īpašas ceļa zīmes un īstenojot informatīvu kampaņu, vēlamies vērst autovadītāju uzmanību uz šādu sadursmju iespējamību un pēc iespējas mazināt to,” uzsver BALTA Transporta risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks. Apdrošinātāju redzeslokā nonāk ievērojami vairāk atlīdzības pieteikumu par sadursmēm ar meža zvēriem, nekā tas norādīts oficiālajā statistikā. 

“Atgādinām autovadītājiem: ja notikusi sadursme ar meža zvēru un negadījumā ir cietuši cilvēki vai transportlīdzeklim radušies bojājumi, kuru dēļ tas nedrīkst turpināt ceļu, par to ir jāinformē Valsts policija, zvanot pa tālruņa numuru 110. Tāpat, ja negadījumā nav cietuši cilvēki un transportlīdzeklim nav radušies bojājumi, kuru dēļ tas nevarētu turpināt ceļu, par notikušo ir jāinformē Valsts policija. Svarīgi atcerēties, ka nekādā gadījumā nedrīkst atstāt notikuma vietu, jo šāda situācija ir uzskatāma par ceļu satiksmes negadījumu, kā arī notriekto dzīvnieku nedrīkst patvaļīgi aizvest no notikuma vietas, šāda rīcība ir pretlikumīga un par to var tikt piemērots sods,” uzsver Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.

Vairāku gadu statistika liecina, ka visbiežāk sadursmes ar meža dzīvniekiem notiek maijā un gada beigās jeb pēdējā ceturksnī: meža dzīvnieki gatavojas aukstajai sezonai, uzņemot pēc iespējas vairāk barības, kas mudina tos pamest ierastās meža takas un doties ražas lauku meklējumos. Tāpat dzīvniekus vilina uz autoceļiem izkaisītā sāls, kas citādi meža iemītniekiem nav pieejama. Turklāt ziemas mēneši daudziem meža zvēriem ir pārošanās laiks, tāpēc dzīvnieki bieži ir nevērīgi pret apkārtējiem apstākļiem, tostarp autobraucējiem. Savukārt vadītājiem pārredzēt ceļu un laikus pamanīt briesmas, dzīvniekam izskrienot no meža, traucē krēsla un tumsa. 

 

Vairāku gadu statistika liecina, ka visbiežāk sadursmes ar meža dzīvniekiem notiek maijā un gada beigās jeb pēdējā ceturksnī

Visbiežāk – gandrīz divās trešdaļās gadījumu – auto saskrienas ar stirnām, retāk ar tādiem lieliem dzīvniekiem kā aļņi un brieži. Taču sadursme ar alni ir īpaši bīstama, jo šis iespaidīgo izmēru dzīvnieks ir lēnīgs un visai neprognozējams – alnis var iziet uz ceļa un apjukt, nespējot izlemt, iet uz priekšu vai atpakaļ. Savukārt stirnas un mežacūkas var strauji izskriet uz ceļa; būtiski ņemt vērā, ka tām noteikti var sekot vēl citas. Turklāt arī stirna, kas sver 20 kg, automašīnai braucot ar ātrumu 100 km/h, ielido logā ar vienas tonnas spēku.  

Lai pēc iespējas samazinātu sadursmju risku ar meža zvēriem, autovadītājiem jāatceras

• bīstamākais diennakts laiks ir krēslas iestāšanās un agrs rīts;
• braucot apgrūtinātas redzamības apstākļos, jāpārliecinās, vai auto lukturi ir tīri;
• ceļa posmos, kur izvietotās ceļazīmes norāda par iespējamu meža dzīvnieku klātbūtni un kuri ved caur mežu masīvu, ieteicams samazināt braukšanas ātrumu – tā, lai vajadzības gadījumā varētu droši bremzēt;
• ieteicams izmantot īpašas svilpes zvēru atbaidīšanai. Tās nodrošina, ka, automašīnai braucot ar ātrumu, kas pārsniedz 50 km/h, svilpes korpusam cauri plūstošais gaiss rada ultraskaņu, kas netraucē cilvēkiem, bet ir dzirdama zvēriem. Skaņa ir dzīvniekam nepatīkama un mudina to doties no auto pretējā virzienā;
• riepām jābūt atbilstošām braukšanas apstākļiem – ziemas riepām ar pietiekamu protektora dziļumu;
• svarīgi atcerēties, ka traumēts dzīvnieks pēc sadursmes var uzbrukt, tāpēc vislabāk tam netuvoties;
• saskaņā ar likumdošanu neatkarīgi no tā, vai notikusi sadursme ar savvaļas dzīvnieku, vai mājdzīvnieku, par notikušo jāziņo policijai, un atstāt notikuma vietu bez policijas atļaujas nedrīkst. Policija par notikušo informēs attiecīgos dienestus, kas nepieciešamības gadījumā sniegs dzīvniekam palīdzību.