Sadursmes ar meža dzīvniekiem: kā izvairīties no trieciena ar vienas tonnas spēku

Un, lai gan KASKO apdrošināšana ir būtisks atspaids šādās situācijās, labāk tomēr tajās nenokļūt vispār. Apdrošināšanas sabiedrība AAS BALTA  sniedz praktiskus ieteikumus, kā izvairīties no sadursmes ar meža dzīvniekiem un ko darīt, ja sadursme tomēr ir neizbēgama.

“Ir teju neiespējami pateikt, kuras auto daļas sadursmē cieš visbiežāk. Tas atkarīgs no daudziem faktoriem: cik liels ir dzīvnieks (nevar salīdzināt lapsas un aļņa nodarīto postu), vai sadursme ir frontāla vai trāpa pa automašīnas sāniem, vai auto saduras tikai ar dzīvnieku vai arī cilvēks veic kādus manevrus, iebrauc pretējā joslā un saduras ar pretī braucošo spēkratu, nobrauc no brauktuves, ieskrien kokā vai apgāžas – variantu ir ļoti daudz. Taču svarīgākas par jebkuriem transportlīdzeklim nodarītajiem bojājumiem ir cilvēku dzīvības, kuras šādos gadījumos ir uz spēles un kuras nevar novērtēt nekādā naudas izteiksmē,” saka Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs. 

Lai izvairītos no šādām situācijām, autovadītājam ir jāzina gan tas, kā novērst sadursmi, gan kā pareizi rīkoties, ja tā ir nenovēršama. 

Laiks, kad jābūt īpaši uzmanīgiem

Bīstamākais laiks ar visaugstāko sadursmju risku ir diennakts maiņa no gaismas uz tumsu un otrādi. Tātad īsi pirms saullēkta vai pēc saulrieta, kas ziemā nozīmē intensīvāko satiksmi, cilvēkiem dodoties uz darbu vai uz mājām pēc darba dienas. Tiesa, kā norāda Kristaps Liecinieks, rudeņos, kad aļņiem ir riesta laiks, sadursme ir iespējama jebkurā brīdī. Ja aļņu tēviņam galvā pavasaris, tas zaudē jebkādu spriestspēju un diemžēl arī baiļu sajūtu. “Ne velti mēdz jokot, ka Rīga ir vienīgā pilsēta pasaulē, kur panda notriekusi alni, jo pirms dažiem gadiem Ziepniekkalnā “Panda” taksometrs uztriecās alnim. Aļņi, kas meklē sev dāmu, uzvedas neprognozējami. Bet klasika diennakts krēslainajā laikā ir uz ceļa izskrējušas stirnas, brieži un mežacūkas,” stāsta Kristaps Liecinieks. 

Vēl viens riska faktors ziemā ir sāls, ar ko kaisa ceļus, – pārnadžiem tas ir vajadzīgs uzturā, tāpēc dzīvnieki nāk ārā no mežiem laizīt sāli. Visbiežāk dzīvniekus iespējams sastapt vietās, kur mainās ainava: mežmalās, joslās, kur mežs pāriet krūmājā vai krūmājs – pļavā, tur, kur vienā ceļa pusē ir mežs, bet otrā lauks u. tml. Lielajos mežu masīvos sadursmes notiek pat retāk.

Vēl viens riska faktors ziemā ir sāls, ar ko kaisa ceļus, – pārnadžiem tas ir vajadzīgs uzturā, tāpēc dzīvnieki nāk ārā no mežiem laizīt sāli. 

“Diemžēl autovadītājs braukšanas laikā nevar visām šīm niansēm izsekot. Braucot no Rīgas kaut vai uz Cēsīm, ainava mainās varbūt 100 reižu, un, ja šoferis domās tikai par ainavas maiņām, tas labi nebeigsies. Jāpieņem, ka jebkura mežmala, sevišķi diennakts krēslainajā laikā, ir potenciāli bīstama,” rezumē Kristaps Liecinieks.

Ieteikumi, kā izvairīties no sadursmes

• Pirmais un pats galvenais – bīstamajās vietās nedrīkst trakot un pārsniegt ātruma ierobežojumus. Jārēķinās, ka jebkurā brīdī uz ceļa var izskriet dzīvnieks.
• Daudz ko var izšķirt tas, vai autovadītājs ir pilnībā koncentrējies uz ceļu, nevis, piemēram, raksta īsziņu telefonā. Pamanīt meža dzīvnieku jau pirms ceļmalas un laikus nobremzēt ir iespējams tikai tad, ja šoferis pilnībā pievēršas auto vadīšanai un nekam citam.
• Redzot vienu dzīvnieku, jābremzē! Nav nekādas garantijas, ka tam nesekos citi. Pa vienam lielākoties pārvietojas tikai aļņi. Mežacūkas, brieži un stirnas dzīvo barā, tāpēc, ja viens šķērso ceļu, ar vislielāko varbūtību tam sekos vēl kāds. Tāpat jārēķinās, ka dzīvnieki pārvietojas pa vienām un tām pašām takām, kas nereti šķērso autoceļus. Pat ja kādu nobrauc, dzīvnieku paradumus tas nemaina. Tāpēc, ja reiz uz ceļa esat sastapuši stirnu vai konkrētajā ceļa posmā ir izvietotas atbilstošas ceļazīmes, tad šajā vietā labāk ātrumu samazināt un būt īpaši uzmanīgam.
• Mašīnai jābūt atbilstoši sagatavotai laikapstākļiem. Braucot apgrūtinātas redzamības apstākļos, jāpārliecinās, vai auto lukturi ir tīri, un riepām jābūt atbilstošām braukšanas apstākļiem – ziemas riepām ar pietiekamu protektora dziļumu.
• Specializētajos autopiederumu veikalos var iegādāties ultraskaņas svilpes, kuru korpusam cauri plūstošais gaiss pie noteikta ātruma – parasti virs 50 km/h – rada ultraskaņu, kas netraucē cilvēkiem, bet ir dzirdama zvēriem un liek signalizēt meža iemītniekiem izvēlēties citu kustības virzienu. Tomēr Kristaps Liecinieks brīdina – tā nav panaceja. Autovadītāji, kuri šādas svilpes lietojuši, atzīst, ka tās ir trauslas un viegli sabojājas, mazgājot auto, bet ziemā tās var piedzīt ar sniegu vai lietu, kas apgrūtina to darbību.
• Jaunākais tehnoloģiskais risinājums ir infrasarkanās jeb nakts redzamības kameras, kas diennakts tumšajā laikā spēj fiksēt apkārtējā vidē cilvēkus un dzīvniekus to atšķirīgās temperatūras dēļ un signalizē vadītājam, pirms viņš ieraudzījis problēmu. Taču šāds aprīkojums ir pieejams tikai jaunākajiem automašīnu modeļiem, un to uzstāda jau rūpnīcā, atsevišķi tas nav nopērkams.

Kā pareizi rīkoties sadursmes brīdī

Kristaps Liecinieks atgādina: nonākot avārijas situācijā, ir jārīkojas tieši tā, kā teikts ceļu satiksmes noteikumos – jābremzē. Jebkādi citi manevri ir pieļaujami tikai tad, ja šoferis ir 100 % pārliecināts, ka neapdraud pasažieru vai citu satiksmes dalībnieku drošību. Taču arī pret paša veselību un dzīvību nevajadzētu izturēties vieglprātīgi. 
 

“Avārijas situācijā lēmums ir jāpieņem sekundes simtdaļās, un tajā brīdī strādā instinkts un zemapziņa, cilvēki rauj stūri uz vienu vai otru pusi. Visbiežāk šādu manevru rezultātā sadursme notiek nevis ar stirnu, kas sabojātu auto, taču salonā sēdošajiem cilvēkiem lielu skādi nenodarītu, bet ar pretī braucošu spēkratu vai koku ceļmalā. Tiešā sadursmē ar dzīvnieku cilvēki būtiskas traumas gūst ļoti reti, bet, veicot manevrus, nav garantijas, ka saglabāsiet vadību pār auto, un frontāla sadursme pretējā braukšanas joslā ļaunākajā gadījumā var beigties nevis ar vienu, bet vairākiem bojāgājušajiem. Tāpēc bremzēšana ir vienīgā pareizā darbība, redzot uz ceļa izlecam dzīvnieku,” brīdina Kristaps Liecinieks. 

Svarīgi atcerēties, ka traumēts dzīvnieks pēc sadursmes var uzbrukt, tāpēc vislabāk tam netuvoties. Saskaņā ar likumu neatkarīgi no tā, vai notikusi sadursme ar savvaļas dzīvnieku vai mājdzīvnieku, par notikušo jāziņo policijai un atstāt notikuma vietu bez policijas atļaujas nedrīkst. Policija par notikušo informēs attiecīgos dienestus, kas nepieciešamības gadījumā sniegs dzīvniekam palīdzību.