3 padomi, kā rūpēties par savu elektroauto

“Jāteic kā ir – mūsdienās reti kurš pats savām rokām ieskrūvē skrūvīti sienā, nemaz nerunājot par automašīnu ķīlēšanu, tāpēc daudziem nav ne jausmas, kas lācītim jeb viņu mašīnām vēderā. Tomēr elektroauto nevajadzētu uztvert citādi kā jebkuru auto ar iekšdedzes dzinēju – tam tāpat ir virsbūve, četri riteņi, motors, transmisija, tikai tradicionālās degvielas tvertnes jeb bākas vietā ir baterija un motors darbojas nevis ar benzīnu vai dīzeļdegvielu, bet ar elektrību. Ja iekšdedzes dzinēja bākas ietilpību mēra litros, elektroauto bateriju – kilovatos. Tā arī būtiskākā atšķirība,” stāsta Mārtiņš Vilkājs. Eksperts saka – par elektroauto ir jārūpējas tāpat kā par jebkuru auto, tomēr ir daži knifiņi, ko ir vērts paturēt prātā, lai paildzinātu baterijas mūžu. 

Standarta uzlāde – baterijai saudzīgāka

Lai baterija pēc iespējas ilgāk darbotos ar maksimālo jaudu, elektroauto pēc iespējas jācenšas uzlādēt standarta uzlādes stacijās. Viena vai trīs fāzes – nav tik būtiski, galvenais ir uzlādes ātrums. 

“Ātrās uzlādes stacijās elektroauto baterija tiek uzpildīta milzīgā ātrumā – apmēram 40 minūšu laikā to var uzlādēt līdz 80%. Taču ātrā uzlāde arī krietni sakarsē bateriju un karstums elektroauto baterijām diez ko nepatīk. Ne velti siltajās zemēs tās nolietojas ātrāk nekā pie mums. 

Aukstumu šīs baterijas pacieš daudz labāk nekā pārlieku augstu temperatūru. Tas gan nenozīmē, ka ātro uzlādi nedrīkst izmantot, taču labāk to pietaupīt īpašiem gadījumiem un ikdienā iztikt ar standarta uzlādi,” iesaka eksperts. 

Viņš skaidro – jebkura baterija ar laiku zaudē jaudu un, sasniedzot zināmu nolietojuma pakāpi, ar pilnu bateriju varēs nobraukt īsāku distanci, nekā tas paredzēts jaunam elektroauto. Viņš gan mierina – vairums ražotāju dod 8 gadu vai 160 000 km nobraukuma garantiju, tāpēc tas ir gana ilgs laiks.

Vēl viena standarta uzlādes priekšrocība ir iespēja plānot uzlādi laikā, kad elektrības cena ir viszemākā, piemēram, nakts stundās – elektroauto var iestatīt uzlādes sākuma laiku un ilgumu. 
 

Plūstošāk brauksi – tālāk tiksi

Viena no izplatītākajām kļūdām, ko pieļauj elektroauto vadītāji, ir nevienmērīga braukšana ar asiem uzrāvieniem un strauju bremzēšanu. Jebkuram auto patīk, ja to vada plūdeni. Arī auto ar iekšdedzes motoru patērē mazāk degvielas, ja autovadītājs ar to neraustās, un tas pats attiecas uz elektroauto, uzsver Mārtiņš Vilkājs. Jo lielāks izlādes ātrums, jo ātrāk iztērēsies baterija.  

“Protams, viens apdzīšanas manevrs neko daudz neietekmēs, bet, pastāvīgi braucot sportiskā stilā, baterija uzkarst vairāk un ātrāk bojājas. Nav jābrauc lēnām kā gliemezim, bet laideni gan. Elektroauto bremzēšanas laikā notiek motora rekuperācija jeb atpakaļsaikne uz bateriju, tas ir, plūdeni bremzējot, baterija atkal uzpildās, bet, ja bremzēšana notiek pārāk strauji, tiek iedarbinātas standarta bremzes un rekuperāciju nav iespējams atgūt 100% apmērā.

Ja automašīnai ar iekšdedzes dzinēju ekonomiskākais degvielas patēriņa variants ir vienmērīga braukšana pa šoseju ar vidējo ātrumu 90 km/h un degvielas patēriņš palielinās pilsētas satiksmē, tad ar elektroauto viss ir tieši otrādi: pilsētā patēriņš ir mazāks, uz šosejas – lielāks. Būtisks faktors degvielas patēriņā ir arī gaisa pretestība: jo tā mazāka, jo mazāks degvielas patēriņš, un sava nozīme var būt pat 10 km/h ātruma starpībai. 

Ideālā uzlāde – ne vairāk par 80%

Vēl viens ieteikums, lai elektroauto baterija kalpotu pēc iespējas ilgāk, ir ievērot optimālo uzlādes apjomu, proti, 20–80% robežās. Tas nozīmē bateriju uzlādēt ne vairāk par 80%, ja vien plānotā distance un maršruts neprasa 100% uzlādi. Lielākoties 100% uzlāde nemaz nav vajadzīga – viens otrs autovadītājs gan var saraukt degunu par to, ka ar pilnu uzlādi var pieveikt tikai 400 kilometru, bet patiesībā varbūt reizi gadā aizbrauc uz Daugavpili vai rudenī uz Siguldu, tāpēc lielāka motora jauda nemaz nav vajadzīga.

“Līdz 80% automašīnu var uzlādēt ātri, bet pēc tam uzlādes ātrums strauji krītas. Pirmkārt, jāmaksā par uzlādes minūtēm, tāpēc prātīgāk ir uzlādēt auto līdz 80% ātrās uzlādes stacijā, aizbraukt līdz galamērķim un pēc tam, ja nepieciešams, veikt pilnu uzlādi standarta režīmā. Otrkārt, baterijai veselīgāka ir uzlāde 20–80% robežās, jo, kā jebkurš motors vai mehānisms, arī elektroauto nemīl pārslodzi. Ja auto ar iekšdedzes dzinēju ir pilnīgi vienalga, vai mēs braucam ar pilnu vai pustukšu bāku, elektroauto gadījumā sajūta, ka to noteikti vajag uzlādēt par 100%, ir mānīga,” brīdina Mārtiņš Vilkājs. 

Viņš piebilst – ņemot vērā jauno Eiropas Savienības regulējumu, kas paredz pilnīgu iekšdedzes dzinēju aizliegumu jauno auto tirgū no 2035. gada, agri vai vēlu elektroauto pārsēdīsimies mēs visi. Bet par to nav jāsatraucas, pie tā ir tikai jāpierod. Ja tehnoloģijas neattīstītos, rīdzinieki joprojām brauktu ar dzeltenajiem ikarusiem un elpotu to melnos dūmu mutuļus. “Protams, var diskutēt par to, cik zaļi ir iegūta elektrība, ar kuru uzlādējam savus auto. Taču esmu pārliecināts, ka jau tuvā nākotnē tās galvenais avots būs atjaunīgie resursi – saules un vēja enerģija. Tehnoloģijas attīstās kopsolī cita ar citu, un tas ir aizraujoši,” atzīst eksperts.