Ko darīt, ja auto slīd un nebremzē?

Izvērtē nepieciešamību!

Ja no rīta pamostoties redzams, ka ārā līst lietus, kas uzreiz piesalst, vai stipri snieg un putina, pirmkārt, vajadzētu padomāt – vai man šodien vispār vajag kaut kur doties? Ja tas nav atliekams, nākamais solis būtu apsvērt, vai tiešām nepieciešams braukt ar personisko automašīnu. Varbūt iespējams izmantot sabiedrisko transportu? 

Ja tomēr jābrauc ar mašīnu, vajadzētu ņemt vērā, ka braukšanas ātrums sliktos laikapstākļos nevarēs būt tāds pats kā parastā ziemas dienā. Tas nozīmē – lai nokļūtu galamērķī iecerētajā laikā, no mājas jādodas ārā agrāk nekā citkārt. 

Vēl svarīgi paturēt prātā, ka sliktos laikapstākļos gan ar stūri, gan vadības svirām vajadzētu veikt plūdenas darbības. Pretēja rīcība var izraisīt mašīnas nekontrolētu kustību, brīdina SIA Drošas Braukšanas Skola eksperts Edmunds Ozolnieks.

Atceries!

Lai pārbaudītu, vai ceļa segums ir slidens, izbraucot no mājas, var viegli nospiest bremzes pedāli. 

3 svarīgi faktori

Sliktos laikapstākļos visiem satiksmes dalībniekiem vajadzētu citam pret citu izturēties ļoti saprotoši. Gājējam pirms iešanas pāri ielai jāpārliecinās, ka autovadītājs tiešām var apstāties. Autovadītājam jāņem vērā, ka būs jāpiebremzē, pat ja kolēģim nav priekšroka.  Automašīna var sāk slīdēt ikvienam, taču iespēja veiksmīgi izkļūt no situācijas atkarīga no vairākiem faktoriem:

1. vadītāja pieredzes,
2. automašīnas tehniskā stāvokļa,
3. vadītāja pirmajām darbībām.

Ja šajā algoritmā ir kļūda, kritiskā situācijā diez vai izdosies tikt cauri sveikā.

Drošs braukšanas ātrums noteiktos laikapstākļos drīkst būt arī mazāks par atļauto.

Vai pīpināt?

Bet ko iesākt, ja gājējs, ieraugot pāreju, pēkšņi metas pāri ceļam, bet autovadītājs saprot, ka nobremzēt ir teju neiespējami? Skaņas signāla lietošana, iespējams, nepalīdzēs, spriež Drošas braukšanas skolas eksperts. Bieži gadās, ka neuzmanīgais gājējs lieto austiņas un klausās mūziku. 

Ja šāda situācija gadās diennakts tumšajā laikā, autovadītājs labāk var censties pievērst uzmanību, pamirkšķinot ar gaismām. Bet ko darīt dienā?

“Autovadītāja atbildība tomēr ir izvēlēties laikapstākļiem atbilstošu braukšanas ātrumu,” norāda Ozolnieks. Viņš uzsver, ka atļautais braukšanas ātrums ir robeža, par kuru nevajadzētu braukt ātrāk, bet nekur nav teikts, ka sliktos laikapstākļos nedrīkst braukt lēnāk. 

Turklāt – situācijā, kad brauktuves segums ir slidens, autovadītājam jāskatās nevis 10, bet 100–200 metru uz priekšu. Ja zināms, ka tuvumā atrodas gājēju pāreja, vajadzētu jau laikus samazināt ātrumu. Bet jāatceras, ka tas jādara mierīgi, vienmērīgi.

Lielākā kļūda – strauji bremzēt

Brīžos, kad auto kļūst nevadāms, visbiežāk runa ir par priekšējās ass jeb priekšējo riteņu izslīdēšanu. Saprotot, ka nepieciešams samazināt ātrumu, nepieredzējuši vai par sevi nepārliecināti autovadītāji visbiežāk strauji piespiež bremzes. Bet tā ir viena no lielākajām kļūdām! Ja segums slidens, nospiežot bremžu pedāli, mašīna sagriezīsies. Pareizi būtu ātrumu samazināt, laideni noņemot kāju no gāzes pedāļa, skaidro eksperts.

Tāpat brīdī, kad ir sajūta, ka mašīna neklausa, "raut uz malu" nevajag, jo tad auto sametīs šķērsām.

Savukārt, ja ir sajūta, ka auto mētā uz vienu vai otru pusi, izslīdējusi auto aizmugurējā daļa. Arī šajā gadījumā lielākā kļūda ir mēģināt strauji nobremzēt. Tā vietā vajadzētu pagriezt stūri uz to pašu pusi, kurā slīd mašīnas aizmugure. Respektīvi – ja aizmugure sagriežas pa kreisi, pa kreisi arī jāgriež arī stūre. Ja mašīna neiztaisnojas, vajadzētu stūri iztaisnot un vēlreiz griezt aizmugures slīdēšanas virzienā. “Pagriežam, pataisnojam. Pagriežam, pataisnojam,” ar vēlamo algoritmu iepazīstina Ozolnieks. 

Jādomā soli uz priekšu

Ir dzirdēts arī par situācijām, kad ziemā stipra vēja apstākļos mašīnas vienkārši slīd nost no šosejas un daudzi autovadītāji izvēlas apstāties ceļa malā. Lai gaidītu. Bet ko tieši šādi var sagaidīt? 

Drošas Braukšanas Skolas eksperts gan atzīst, ka šāda rīcība nav peļama. Slidena ceļa un stipra vēja gadījumā pastāv ļoti liela varbūtība, ka līkumos, atklātās vietās mašīnu var sanest. Ar vieglo mašīnu tas ir mazāk iespējams, bet kravas auto nebūtu nekas neparasts. Un, ja tāds nāk pretī – ko tad?

“Vienmēr vajag domāt ne tikai par to, ko es spēju, bet arī jābūt gatavam situācijām, kas var gadīties citiem. Tur jau arī parādās katra autovadītāja meistarība!” uzsver Ozolnieks. “Vasarā liela daļa pārvērtē savas spējas tikai tāpēc, ka riepu saķere ar segumu viņu kļūdas kompensē. Savukārt ziemā šīs kļūdas uzreiz parāda vadītāja vājās vietas.”

Seko līdzi tehniskajam stāvoklim!

Būtisks ir arī automašīnas tehniskais stāvoklis – vai ABS ir darba kārtībā, vai ziemas riepām ir pietiekams protektora dziļums. Daudzi uzskata, ka pietiek ar likumā noteikto minimālo dziļumu – 4 milimetriem. Bet uz lielām šosejām vai lauku ceļiem tas nekādu drošību nedod, norāda eksperts. 

Ja protektors ir mazs, riepa ātri ir pilna ar sniegu, lameles uz ledus neveras vaļā, un rezultātā sanāk laba vasaras riepa ziemas apstākļos, saka Ozolnieks. Tas nozīmē, ka mašīnas apstāšanās ceļš un manevrēšanas spējas ir ļoti ierobežotas.

Ziemas riepas pilnvērtīgi strādā, kamēr nodilst pirmie 3 milimetri. Optimālais protektora dziļums ir vismaz 6–7 milimetri.

Racionāliem lēmumiem nav laika

Taču – lai krīzes situācijā izbristu sausām kājām, visām kustībām un darbībām jābūt iestrādātām zemapziņas līmenī un jānotiek kā refleksam. Racionāli izdomāt pareizos soļus tādā brīdī nebūs laika.

Ozolnieks saka – prasmes nāk līdz ar pieredzi. Pirmajā gadā pēc tiesību iegūšanas autovadītājam šāds reflekss, visticamāk, vēl nebūs, bet ar laiku gan jau ieiesies. 

Mazāk pieredzējuši autovadītāji var apmeklēt drošas braukšanas kursus vai sezonas sākumā speciālās autotrasēs izmēģināt mašīnas uzvedību uz sniegota seguma pašrocīgi. Sliktākajā gadījumā to var darīt uz brīva, pārredzama ceļa, kur nav dziļu grāvju.

Kad vēl var “nebremzēties”

Neskaitot slīdēšanu, bremzes vēl var pazust mehānisku automašīnas bojājumu gadījumā. Ja šāda situācija rodas, nepieciešams atlaist gāzes pedāli, ieslēgt avārijas gaismas un nekavējoties stāties brauktuves malā.

Ar bojātām darba bremzēm braukt nedrīkst nekādā gadījumā! Tas nozīmē, ka paša spēkiem turpināt ceļu nevarēs un jāizsauc evakuators, lai nokļūtu servisā.